Iesaki rakstu: 
Kādreizējais Skonto uzņēmumu grupas saimnieks, pēdējos gados biznesa neveiksmju un aizdevēju vajātais Guntis Indriksons, iespējams, ir atradis ērtu veidu, kā izvairīties no pārāk uzmācīgiem kreditoriem, - pēkšņi izrādījies, ka viņš kādam nezināmiem īpašniekiem piederošam Kipras ofšoram parādā palicis vairāk nekā 73 miljonus latu, un līdz ar to šī ārzonas firma Latvijā sākusi uzstāties kā Indriksona lielākais kreditors, pārējiem aizdevējiem no atlikušās Indriksona mantības atstājot tikai kripatas.
Pagājušā gada otrajā pusē, kad tūlītējs bankrots draudēja Lido īpašniekam Gunāram Ķirsonam, Lido parādu apjoms negaidot strauji dubultojās, palielinoties par 11,7 miljoniem latu, kurus uzņēmums pēkšņi izrādījās parādā trim nezināmiem īpašniekiem piederošām ārzonas kompānijām. Rezultātā šīs kompānijas izrādījās lielākie kreditori un piekrita, ka Lido nevis tiek atzīts par maksātnespējīgu, bet gan tam tiek piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.
Šo atbalstu, kas faktiski paglāba Ķirsonu no tūlītēja bankrota, visas trīs ārzonas kompānijas bija izteikušas absolūti identiskā rakstveida formā, turklāt izrādījās tik labsirdīgas, ka piekrita savus 11,7 miljonus latu nevis iekasēt no Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa divu gadu laikā, bet gan pagaidīt līdz tā sekmīgam noslēgumam.
Kompetenti nodokļu eksperti tobrīd Pietiek vienbalsīgi izteica viedokli – viņuprāt, esot skaidrs, ka šādā veidā, izmantojot ārzonas kompānijas un, iespējams, fiktīvus darījumus, Ķirsons izdarījis visu, lai izglābtos no īsto kreditoru lēmuma, kuri, ņemot vērā uzņēmēja pēdējā gada strauji pasliktinājušos reputāciju, nez vai būtu uzticējušies viņam arī turpmāk un drīzāk būtu izšķīrušies par kompānijas maksātnespēju. Faktiski neesot šaubu, ka ārzonas kompānijas darbojušās ar Lido saimnieku uz vienu roku, jautājums esot tikai – ko par šādu „finansiālo jaunradi” varētu teikt tiesībsargāšanas iestādes, ja kreditori sadomātu vērsties tajās.
Nu līdzīga shēma grūtā brīdī izrādījusies noderīga arī kādreiz Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā simtniekā atrodamajam Indriksonam, kura vārds pēdējos mēnešos bija parādījies arī parādu dēļ izsolāmu uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku sarakstos. Pietiek rīcībā nonācis dokuments, no kura izriet, ka Indriksons pēkšņi izrādījies parādā astronomisku summu – 73,295 miljonus latu – kādam nezināmiem īpašniekiem piederošai Kiprā reģistrētai ārzonas kompānijai Lero Aeroholdings Limited.
Uz šīs parādsaistības apliecinošu dokumentu pamata Kipras ārzonas kompānija – kas, kā liecina neoficiāla informācija, patiesībā varētu būt cieši saistīta ar pašu Indriksonu vai viņa ģimenes locekļiem – nodarbojas ar kādreizējā miljonāra atlikušo īpašumu un kapitāldaļu pārņemšanu, šādā formāli likumīgā veidā pārējiem Indriksona kreditoriem atstājot tikai niecīgu daļiņu no summām, uz ko tie pretendē.
Tā, piemēram, jau pagājušā gada augustā Guntis Indriksons, viņa dēla Kaspara Indriksona vadītā SIA Hobi Latgale (kuras kapitāldaļas parādu dēļ jau ir mēģināts izsolīt) un Lero Aeroholdings Limited noslēguši vienošanos par pamatkapitāla apmaksu: tā kā Hobi Latgale oficiāli bijusi Indriksonam parādā vairāk nekā 300 tūkstošus latu, šī nauda ieskaitīta kā Lero Aeroholdings Limited iemaksa SIA pamatkapitāla palielināšanai, savukārt pārējie Hobi Latgale kreditori vismaz pagaidām ir palikuši ar garu degunu.
Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt ne Indriksona, ne Lero Aeroholdings Limited oficiālās pārstāves – juristes Vitas Libertes skaidrojumu par šiem notikumiem. Neoficiāli zināms, ka saistībā ar šīm darbībām ir ierosināts arī kriminālprocess, taču oficiāla apstiprinājuma tam pagaidām nav.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
