Pietiek :: Informatīvais ziņojums „Par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas darbības pārskatu par paveikto un problēmām VDK dokumentu zinātniskās izpētes procesā”
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informatīvais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Ministru prezidenta 2017. gada 30. jūnija rezolūciju Nr. 1.1.1/23, kas paredz Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2017. gada 30. novembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā iekļaut pārskatu par komisijas paveikto VDK dokumentu zinātniskās izpētes procesā un, ja nepieciešams, priekšlikumus par grozījumiem attiecīgajos tiesību aktos.

Ievads

Augstākās padomes 1991. gada 24. augusta lēmumā “Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā” norādīts, ka “PSRS valsts drošības iestāžu un to struktūrvienību, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret Latvijas tautas interesēm” (Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietā Nr. 20000301).

VDK darbības zinātniskās izpētes nozīme noteikta šādos politikas plānošanas dokumentos:

1) Saeimas 2012. gada 20. decembrī apstiprinātajā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam prioritātē “Cilvēka drošumspēja” ir noteikts, kā var stiprināt cilvēka drošumspēju, tas ir jāveicina sabiedrības savstarpējās sadarbošanās spējas, kas balstītas mūsu mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras vērtībās; jāstiprina piederības apziņa Latvijai, lai visi valsts iedzīvotāji un no Latvijas izbraukušie lepotos ar savu valsti. Minētas prioritātes rīcības virzieni ir “Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats” un “Stabili pamati tautas ataudzei”;

2) Ar Ministru kabineta 2011. gada 20. oktobra rīkojumu Nr.542 “Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012. – 2018. gadam” apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012. – 2018. gadam norādīts, ka daļā sabiedrības valda uz nepatiesiem vēsturiskiem faktiem balstīti priekšstati par Latvijas okupāciju un tās sekām un tas šķeļ Latvijas sociālo atmiņu un kavē saliedētas sabiedrības veidošanos. Pamatnostādnēs rīcības virziena “Saliedēta sociālā atmiņa” apakšmērķis ir nostiprināt uz patiesiem faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu, kā arī padomju un nacistu okupāciju Latvijā.

Likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (turpmāk – VDK likums) 18. panta 1.2 daļa nosaka, ka Ministru kabinets izveido speciālu starpdisciplināru komisiju, kas veic zinātnisku bijušās Valsts drošības komitejas (turpmāk – VDK) dokumentu izpēti atbilstoši likumā noteiktajam mērķim, kas noteikts VDK likuma 1. panta 6. punktā – dot iespēju zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. VDK likuma pārejas noteikumu 8. punkts nosaka, ka šā likuma 18. panta 1.2 daļā minētā VDK dokumentu zinātniska izpēte veicama līdz 2018. gada 31. maijam.

VDK dokumentu zinātniskas izpētes starpdisciplinārā komisija (turpmāk – komisija) ir izveidota ar Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojuma Nr. 433 “Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 433) 1. punktu, kas nosaka izveidot speciālo starpdisciplināro komisiju VDK dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanai, ko VDK nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem un kas atbilst VDK likuma 1. panta 6. punktā noteiktajam mērķim.

Komisijas galvenais uzdevums ir VDK dokumentu izpētes rezultātā sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par dokumentu autentiskumu, tiesisku pamatu radīt tiesiskās sekas, par kārtību, kādā nosaka sadarbību ar VDK, sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par dokumentu turpmāko pieejamību un izpēti un VDK darbības kaitējuma izvērtējumu, lai Tieslietu ministrija sagatavo un Ministru kabinets līdz 2018.gada 31.oktobrim izdod VDK likuma 18. panta otrajā daļā noteiktus noteikumus par VDK dokumentu publiskās pieejamības apjomu un kārtību.

Atbilstoši komisijas iesniegtajam pētījuma īstenošanas plāna laika posmam līdz 2018. gada 31. maijam 6.1. apakšpunktam, komisijai ir tai skaitā sekojoši uzdevumi VDK likuma 1. panta 6. punktā noteiktā mērķa sasniegšanai:

1) sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par informācijas, t.sk. VDK dokumentu, ar to saistīto citu dokumentu, informatīvā materiāla, intelektuālā īpašuma, pieejamību, kas veicinātu turpmāko VDK un tās rīcības izpēti, tostarp ar mērķi noteikt materiālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem;

2) sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par to, kā turpmāk būtu institucionāli organizējama VDK un tās rīcības izpēte, tostarp ar mērķi noteikt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem;

3) sagatavot zinātniski pamatotu atzinumu par vēsturisko un aktuālo materiālā un morālā kaitējuma, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem, noteikšanas kartību.

MK rīkojuma Nr.433 8. punkts noteica, ka komisijas darbu un ar to saistīto pētniecību administrē Izglītības un zinātnes ministrija. Bet jau tajā pašā 2014. gadā ar Ministru kabineta 2014. gada 10. decembra rīkojumu Nr. 757 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumā Nr.433 “Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei”” par administrējošo iestādi tika noteikta Tieslietu ministrija. Taču jau pēc četriem mēnešiem ar Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa rīkojumu Nr. 179 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumā Nr. 433 “Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei”” par komisijas darbu un ar to saistīto pētniecību administrējošo iestādi atkal tika noteikta Izglītības un zinātnes ministrija.

Ministru kabinetā 2015. gada 31. jūlijā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 421 „Par bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu zinātnisku izpēti”, jo Izglītības un zinātnes ministrijai bija nepieciešama Ministru kabineta atļauja, kas deva tiesības Izglītības un zinātnes ministrijai noslēgt vienošanos ar Latvijas Universitāti, saskaņā ar kuru Latvijas Universitātei tika pārskaitīti valsts budžeta līdzekļi komisijas zinātniskās pētniecības darba procesa nodrošināšanai un ar to saistīto izdevumu administrēšanai, finansējot to no Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, un nepiemērot publisko iepirkumu procedūru, ņemot vērā to, ka iepirkumu procedūras piemērošana apdraudētu būtisku valsts (sabiedrības) interešu aizsardzības iespēju (pieņemts, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 3. panta trešās daļas 2. punkta).

1. Pārskats par komisijas darbības rezultātiem

Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk- ministrijā) tika saņemta Latvijas Universitātes 2016. gada 29. jūlija vēstule Nr. A20-C080/222 par komisijas darbības pārskatu 2015. gadā (komisijas 2016. gada 11. jūlija vēstule Nr. VDKkom-1/31), kur tika sniegta sekojoša informācija par pētniecisko darbu: “Komisijas vispārējo zinātnisko vadību, pētniecisko uzraudzību veic komisijas priekšsēdētājs Dr. hist., Dr. h.c. (LZA) Kārlis Kangeris un komisijas priekšsēdētāja vietniece Dr. iur. Kristīne Jarinovska. Komisijas finansiālo darbību veic Latvijas Universitāte un 2015. gadā veica Latvijas Universitātes aģentūra Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, par komisijas administrēšanu, pārskatiem un finanšu sakariem ar Latvijas Universitāti 2015. gadā atbildēja administratīvās sekretāres M. sc. comm. Gita Siliņa (2015. gada septembris), M. biol. Alma Eihentāle (2015. gada oktobris, novembris) un no 2015. gada decembra līdz šim brīdim atbildīga ir administratīvā sekretāre Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone. Komisijas locekļi 2015. gadā uzsāka virkni pētījumu. Pētījumi, kuri bija paredzēti komisijas plānā un par kuriem tika ziņots 2015. gada komisijas starptautiskajā zinātniskajā konferencē bija:

M. philol. Agija Ābiķe-Kondrāte, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas stipendiāte. “Strādājošajiem – veselīgu atpūtu!” Kad Rīgā un Jūrmalā – saule zenītā! Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un represīvo institūciju darbība radošo profesiju pārstāvju veselības aprūpes, radošā darba un atpūtas nodrošināšanā;

Dr. hist. Ainārs Bambals, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis. PSRS un Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentu pārņemšanas process Latvijas Republikā;

Madara Brūnava, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas stipendiāte. Reliģijas kontrole Latvijas PSR. Mazo kristīgo konfesiju piemērs (1956–1959);

Dr. hist. Arunas Bubnys, Lietuvas genocīda un pretošanās centrs (Lietuva). VDK mantojums Lietuvā — dokumenti, to pieejamība, izmantošana un reakcijas sabiedrībā;

Dr. hist. Raimonds Cerūzis, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas loceklis. Dekomunizācija Centrālajā un Austrumeiropā. Tipiskākie piemēri;

M. hist. Bonifācijs Daukšts, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis. Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un komjaunatnes sadarbība (1945-1964);

B. hist. Mārtiņš Dātavs, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas stipendiāts. Staļina kritikas atspoguļojums Latvijas PSR drošības iestāžu ierosinātajās krimināllietās;

Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis. Latvijas PSR masu mediju cenzūra. “Glavļit” darbība divdesmitā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados;

Dr.philol. Eva Eglāja-Kristsone, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātā eksperte. Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs dokumenti Latvijas PSR Ministru Padomes kolekcijā;

Dr. hist. Ritvars Jansons, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātais eksperts. Latvijas PSR drošības iestāžu darbība (1944–1956);

Dr. iur. Kristīne Jarinovska, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniece LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes aktuālie aspekti;

Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas locekle. Sadarbība starp Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto Latvijas PSR (1944–1954);

Dr. hist. Jānis Ķeruss, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas loceklis. Bēgšana zvejnieku laivās no Liepājas kolhoza “Boļševiks”(1952 – 1981). Motīvi, norise, varas īstenotāju reakcija;

Dr. iur. Jānis Lazdiņš, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis, Dr. iur. Elīna Grigore-Bāra, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātā eksperte, Latvijas PSR Valsts drošības komitejai kā izziņas iestādei piekritīgās lietas;

B. hist. Gatis Liepiņš, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā esošā fonda “PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta pārbaudes un filtrācijas punktos un nometnēs ieslodzīto Latvijas iedzīvotāju personas lietas” dokumentu analīze;

Dr. hist. Ineta Lipša, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātā eksperte. Privātās dzīves uzraudzīšana un kontrole Latvijas PSR, izmantojot valsts represīvos mehānismus;

Dr. hist. Meelis Maripuu Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūts, (Igaunija). Igaunijas pieredze ar atslepenotajiem VDK dokumentiem;

M. iur. Linards Muciņš, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu pārņemšanas atbildīgā amatpersona "Zilais brīnums" Liepājā. Vēl viena vieta PSRS okupācijas noziegumu pret ius cogens normām;

M. sc. comp. Ilmārs Poikāns, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātais eksperts. Latvijas PSR Valsts drošības komitejas rīcību atspoguļojošā dokumentārā mantojuma digitalizācija;

B. philol. Signe Raudive, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas stipendiāte. ‘’Jaunais autors’’ versus ‘’jaunais padomju autors’’. Latvijas Padomju rakstnieku savienības Jauno autoru darba organizēšanas komisijas un Jauno literātu apvienību darbība (1945–1968);

M. philol. Kristīne Rotbaha, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas stipendiāte. Latvju nacionālās jaunatnes apvienības (LNJA) Valkas grupa (1945). Atmiņu mantojums;

B. hist. Agnija Ruhocka, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas stipendiāte. Latvijas PSR Valsts drošības komitejas Bauskas rajona nodaļas darbība un iedzīvotāju nevardarbīgā pretošanās (1954–1985);

Anastasija Smirnova, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas stipendiāte. Latvijā iebraukušo etnisko minoritāšu pārstāvju nevardarbīgā pretošanās padomju režīmam LPSR Valsts drošības komitejas krimināllietu atspoguļojumā (1956–1968);

Dr. habil. philol., Dr. hist. Boriss Sokolovs (Krievija). PSRS Valsts drošības komitejas Baltijā un Austrumeiropas totalitāro režīmu specdienestu arhīvu izpētes metodoloģiskie aspekti. Skats no Maskavas;

B. hist. Marta Starostina, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas stipendiāte. Izklaides un kultūras sarīkojumi trimdas latviešu tūristiem. Vissavienības akciju sabiedrības “Intūrists” Rīgas nodaļas un Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs sadarbība;

Ph.D. Geoffrey Swain, Glāzgovas universitāte (Apvienotā Karaliste). Darbs ar NKVD pratināšanas ierakstiem: interpretācijas problēmas;

M. iur. Juris Stukāns, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātais eksperts. Sadarbības fakta ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju konstatēšanas tiesiskie un procesuālie aspekti;

Dr. hist. Jānis Taurēns, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas loceklis. Diskusijas par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas mantojuma problēmu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas;

Dr. hist. Gints Zelmenis, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātais eksperts. Latvijas PSR Valsts drošības komiteja un divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu politiskās represijas okupētajā Latvijā. Izpētes iespējas;

M. hist. Artūrs Žvinklis, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas loceklis. Latvijas PSR Valsts drošības komitejas personālsastāva zinātniskās izpētes problemātika”.

Pārskatu par komisijas pētījuma plāna izpildi 2016. gadā komisija iesniedza 2017. gada 6. martā, kurā tika norādīts, ka 2016.gadā tika publicēti pirmie trīs LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas rakstu sējumi. Kā arī 2016. gada 11., 12. un 13. augustā rīkota starptautiskā zinātniskā konference “LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO: VDK un tās piesegstruktūras”.

Komisijas 2015. gada un 2016. gada pētniecības rezultāti ir pieejami interneta vietnē, proti, ir pieejami komisijas rakstu krājuma 1. un 2. sējuma elektroniskā ISBN izdevuma versijas: www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/39429/ un www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/40430/, kā arī 2016. gada rezultāti ir publicēti komisijas rakstu krājuma 3. sējumā, kas ir pieejams elektroniski http://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/43851/.

2017. gadā ir plānots izdot 4. un 5. sējumu.

2017. gada 23., 24. un 25. martā rīkota starptautiska zinātniskā konference Rēzeknē sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, tās rektoru Edmundu Teirumnieku. Konferences nolūks bija prezentēt atsevišķus 2016. gada otrajā pusē veiktus komisijas pētījumus un sniegt iespēju ārvalstu referentiem uzstāties par komisijai aktuālajiem jautājumiem.

Komisija Latvijas Universitātes portālā izveidoja un saturiski uztur sev atvēlēto interneta vietni – www.lu.lv/vdkkomisija/, lai informētu par komisiju un tās veikto darbu.

2017. gadā komisijas darba plānā galvenie uzdevumi ir pētniecība, starptautiskā zinātniskā konference un komisijas piekļuve Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra esošajiem dokumentiem un materiāliem, lai veiktu VDK dokumentu zinātnisko izpēti.

Līdz šim, tai vietā, lai ievērojot normatīvajā regulējumā ietvertās prasības izmantotu Satversmes Aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (turpmāk- SAB un SAB TSDC) pieejamās iespējas veikt VDK dokumentu zinātnisko izpēti, komisija kopš 2014. gada līdz šim brīdim ir iesaistījusies apjomīgajā sarakstē ar SAB un citām valsts iestādēm. SAB TSCD telpās ikdienā notiek darbs ar valsts noslēpuma objektiem, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Tādēļ tiem komisijas locekļiem, kurus tā deleģēs strādāt SAB telpās, ir jāaizpilda pieejas valsts noslēpumam aptaujas anketa, lai Drošības policija veiktu drošības pārbaudes procedūru, saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumiem Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”. Tā ir obligāta drošības prasība, par kuru SAB informēja komisiju jau ar 2014. gada 13. oktobra vēstuli, taču komisija līdz šim bez pamatojuma atsakās to izpildīt. Salīdzinājumam, Latvijas valsts ierēdņiem sākot ar vidējā līmeņa vadītājiem arī ir jāaizpilda anketa, kuru pārbauda valsts drošības dienesti, lai saņemtu pieeju valsts noslēpuma objektiem, dažādas pakāpes pieejai atkarībā no amata pienākumiem, un nav pamatojuma uzskatīt šo prasību par nesamērīgu.

Kā arī VDK dokumenti satur informāciju, kas attiecās uz fizisko personu datiem un privāto dzīvi, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, kuras izmantošanu regulē un aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums un Informācijas atklātības likums. Tādēļ komisijas locekļiem, kas strādās ar fizisko personu informāciju, ir jāparaksta saistību raksts, apliecinot, ka viņi apzinās informācijas aizsardzības nosacījumus un atbildību, kas ir paredzēta par likuma pārkāpumu.

Šīs prasības attiecībā uz informāciju par fiziskām personām nebūt nenozīmē, ka nākotnē šī informācija netiks publicēta. Taču lēmumu par informācijas publiskošanas apjomu un kārtību pieņems Ministru kabinets. Proti, saskaņā ar VDK likuma pārejas noteikumu 9. punktu noteikto Ministru kabinets līdz 2018.gada 31.oktobrim izdod VDK likuma 18. panta otrajā daļā noteiktus noteikumus par VDK dokumentu pēc to zinātniskās izpētes publisku pieejamību noteiktajā apjomā un kārtībā. Par noteikumu projekta sagatavošanu atbildīgā iestāde ir Tieslietu ministrija.

Komisijas galvenais uzdevums ir nevis publiski paust savu viedokli par publicējamās informācijas apjomu un kārtību, bet izpētes rezultātā sagatavot zinātniski pamatotu informāciju Tieslietu ministrijai Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanai un Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.

Tādēļ komisijas pētījuma īstenošanas plāna tai skaitā ir paredzēti šādi konkrēti uzdevumi:

sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par VDK dokumentu autentiskumu;

sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par tiesisku pamatu VDK dokumentos ietvertajai informācijai radīt tiesiskās sekas;

sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par kārtību, kādā nosaka sadarbību ar VDK.

SAB kopš 2014. gada 13. oktobra ir aicinājis komisiju iepazīties ar SAB TSCD rīcībā esošo fondu aprakstiem, taču komisija ir ieradusies iepazīties ar fondu aprakstiem tikai 2017. gada 12. septembrī. Komisijas locekļi atstāja SAB telpas, pilnībā neiepazinušies ar fondu aprakstiem. SAB ir sagatavojis fondu aprakstu kopijas un 2017. gada 25. oktobrī ar kurjeru nogādāja komisijas priekšsēdētājam K. Kangerim personīgi. Līdz šim neviens no komisijas pētniekiem nav vērsies TSDC ar konkrētu pētījuma tēmu.

Saskaņā ar ministrijai pieejamo saraksti starp komisiju un SAB, SAB ir godprātīgi izpildījis savus pienākumus ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību pieejai valsts drošības objektam (SAB telpām), kā arī fizisko personu datu aizsardzības prasības, un ir vairākkārt informējis komisiju par kārtību, kādā tai ir iespējas uzsākt VDK dokumentu pētniecību, taču komisija nepamatoti atsakās izpildīt normatīvajā regulējumā noteiktās prasības. Pielikumā ir viena no SAB vēstulēm komisijai no 2017. gada 13. novembra, kas atspoguļo komisijas attieksmi pret SAB kopš 2014. gada oktobra piedāvātajām iespējām uzsākt VDK dokumentu pētniecību (pielikumā datne: SABvest_131117_VDK).

Tai vietā komisija ir vērsusies ministrijā ar pretrunā ar normatīvajiem aktiem esošiem priekšlikumiem nodot TSDC kā iestādi Latvijas Universitātei, kas faktiski nozīmē SAB reorganizāciju, proti:

1) veikt grozījumus VDK likumā, nododot Totalitārisma seku dokumentēšanas centru kā iestādi Latvijas Universitātei ar funkcijām, pārvaldes uzdevumiem, personālu, arhīvu un finansējumu;

2) nodot visus VDK dokumentus bez izņēmuma un nekavējoties, tajā skaitā VDK aģentu alfabētisko kartotēku un pārējās kartotēkas, arī VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētās elektroniskās sistēmas (datu bāzes) Delta Latvija, Latvijas Nacionālajam arhīvam, vai arī, ja tas nav iespējams, Latvijas Universitātei.

Ministrija sadarbībā ar citām valsts institūcijām – Satversmes aizsardzības biroju, Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju ir izvērtējusi komisijas priekšlikumu par iespējamību veikt grozījumus VDK likumā, nododot Totalitārisma seku dokumentēšanas centru kā iestādi Latvijas Universitātei ar funkcijām, pārvaldes uzdevumiem, personālu, arhīvu un finansējumu un secināja, ka:

1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir nodots Satversmes aizsardzības birojam un ir tā struktūrvienība;

2) Latvijas Universitātei tādējādi tiktu nodotas augstskolai neraksturīgas ar valsts drošību saistītas funkcijas, kuras nav paredzētas Latvijas Universitātes Satversmē, kas nosaka, ka Latvijas Universitāte ir Latvijas republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts valsts galvenais studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Latvijas Universitāte nodrošina mūsdienu līmenim atbilstošas studijas un pētniecību, balstoties uz augstākās izglītības un zinātnes vienotību;

3) saskaņā ar VDK likuma 11., 12. un 13. pantu Totalitārisma seku dokumentēšanas centram jānodrošina informācijas izsniegšanu pēc pieprasījumiem, kas ir sarežģīti un no informācijas aizsardzības viedokļa ir saskatāmi riski. Tā nav augstskolas funkcija saskaņā ar Augstskolu Likumu;

4) atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 65 45.§ 2. punktam tika atbalstīta Tieslietu ministrijas budžeta programmā 43.00.00 “Satversmes aizsardzība” 2016. gadā uzsāktajam neatliekamajam pasākumam paredzētās apropriācijas pārdale programmas ietvaros, lai nodrošinātu VDK informācijas un dokumentu sistematizāciju un digitalizāciju: 2016. gadā 10 000 euro apmērā un 2017. gadā 30 000 euro apmērā. Tādējādi valdība jau ir izšķīrusies par risinājumu, piešķirot finanšu līdzekļus Satversmes aizsardzības birojam dokumentu digitalizācijai un sistematizācijai, lai komisijai būtu iespēja saņemt dokumentus digitalizētā veidā un izmantot tos zinātniskajai izpētei;

5) Satversmes aizsardzības birojs ir viena no valsts drošības iestādēm un nav pieļaujama tās tiesiski nostiprinātu funkciju ietekmēšana.

Par augstākminēto tika informēta komisija.

Komisija ir iesaistījusies nekonstruktīvajā apjomīgajā sarakstē arī ar ministriju un citām valsts iestādēm.

2015., 2016. un 2017. gadā Izglītības un zinātnes ministrijā no Latvijas Universitātes saņemtas 23, bet no komisijas 44 vēstules par: MK rīkojuma Nr. 433 grozīšanu (par sastāva maiņu un administrējošas iestādes maiņu), līguma grozīšanu un līguma saistību izpildi, stipendijām, Latvijas Universitātes Publiskās atmiņas centra nolikuma projektu, grozījumu veikšanu likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, priekšlikumu nodot Totalitārisma seku dokumentēšanas centru kā iestādi Latvijas Universitātei, par slepenības režīma struktūrvienības un slepenās telpas piešķiršanu atļaujas pieejai valsts noslēpumam aptaujas lapas aizpildīšanai un citi.

Piemēram, 2017. gada 13. novembra vēstulē komisija ir vērsusies ministrijā ar prasību nodrošināt atsevišķu lietvedības telpu, lai komisijas locekļi aizpildītu pieejai valsts noslēpumam aptaujas lapu, kaut gan normatīvie akti neparedz nepieciešamību pēc atsevišķas telpas anketas aizpildīšanai (saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”).

2017. gada 16. novembra vēstulē ministrijai komisija nosūtīja komisijas priekšsēdētāja un vēl 12 komisijas locekļu atteikumus “nodrošināt slepenības režīma redakciju un aizpildīt slepenības režīmā aptaujas lapas, lai Satversmes aizsardzības biroja telpās veiktu izpēti tiem dokumentiem, kuriem nav valsts noslēpuma statusa”, kaut gan, kā iepriekš norādīts, šādas atļaujas ir obligātas darbam SAB kā valsts drošības iestādes telpās un izņēmuma piemērošana nav pieļaujama.

Savukārt saskaņā ar komisijas 2017. gada 18. novembra vēstuli ministrijai Nr. VDKkom-1/97, komisija 2017. gada 16. novembrī nosūtījusi Ministru prezidentam vairāku fizisko personu aptaujas lapu projektus atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanai, kaut gan saskaņā ar normatīvo regulējumu šīs aptaujas lapas ir jāiesniedz Drošības policijai, un SAB ir informējis par to komisiju jau ar 2014. gada 13. oktobra vēstuli, lūdzot noteikt personu loku, kurām būtu nepieciešama atļauja, un nosūtot anketu.

Līdz ar to, kaut arī komisija ir veikusi virkni pētījumu par VDK darbību, līdz šim tā nav veikusi savu galveno uzdevumu- veikt zinātnisko izpēti un uz tās pamata sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par dokumentu autentiskumu, tiesisku pamatu radīt tiesiskās sekas, par kārtību, kādā nosaka sadarbību ar VDK, sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par dokumentu turpmāko pieejamību un izpēti un VDK darbības kaitējuma izvērtējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem, lai Tieslietu ministrija sagatavo un Ministru kabinets līdz 2018.gada 31.oktobrim izdod VDK likuma 18. panta otrajā daļā noteikumus par VDK dokumentu pēc to zinātniskās izpētes publisku pieejamību noteiktajā apjomā un kārtībā.

Ņemot vērā likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” pārejas noteikumu 8. punktā noteikto, VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018. gada 31. maijam. Pārskats par 2017. gadu un 2018. gada posmu līdz 31. maijam par zinātniskās izpētes rezultātiem Latvijas Universitātei jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2018. gada 31. maijam, kā arī Latvijas Universitātei jānodrošina pētījuma pārskata prezentācija Ministru kabinetā.

2. Komisijas darbības finansējums

Pamatojoties uz 2015. gada 7. aprīļa Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 18 59. § par rīkojuma projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumā Nr. 433 "Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei"" (TA-697) un rīkojuma projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumā Nr. 433 "Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei"" (TA-710) 2. un 3. punktā doto uzdevumu: “Tieslietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā savstarpēji saskaņotus priekšlikumus apropriācijas pārdalei, paredzot veikt transferta pārskaitījumu 244 727 EUR apmērā 2015. gadā no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 09.06.00 "Totalitārā režīma dokumentu zinātniskā izpēte un nodarītā kaitējuma aprēķināšana" uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmu 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās", lai nodrošinātu finansējumu speciālās starpdisciplinārās komisijas Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei darbības nodrošināšanai” un “Finanšu ministrijai samazināt bāzes izdevumus Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammai 09.06.00 "Totalitārā režīma dokumentu zinātniskā izpēte un nodarītā kaitējuma aprēķināšana" 2016. gadam un 2017. gadam 250 000 EUR apmērā ik gadu un palielināt Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes izdevumus programmai 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2016. un 2017. gadam 250 000 EUR apmērā ik gadu, lai nodrošinātu finansējumu speciālās starpdisciplinārās komisijas Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei darbības nodrošināšanai” un ņemot vērā likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” pārejas noteikumu 8. punktā noteikto, ka VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018. gada 31. maijam (2014. gada 8. maija redakcija, kas stājas spēkā 2014. gada 23. maijā), līdzekļi komisijas darbības nodrošināšanai tika paredzēti 2015., 2016. un 2017. gada budžetā, kopumā 744 727 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija nevar nodrošināt zinātniskā pētījuma procesa īstenošanu, jo zinātnisko pētījumu administrēšana nav Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence, tai nav amatpersonu vai darbinieku, kuru pienākumos būtu noteikts pienākums veikt zinātnisko pētījuma administrēšanu, Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Universitāte 2015. gada 11. septembrī noslēdza vienošanos par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātnisko izpēti nr. 01-28/118 (turpmāk – līgums) par zinātniskā izpētes procesa īstenošanas nodrošināšanu un ar to saistīto izdevumu segšanu un administrēšanu, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijai šim mērķim piešķirto valsts budžeta finansējumu. Saskaņā ar līguma 1. punktā noteikto komisijas darba un pētījuma īstenošanai nepieciešamo izdevumu administrēšanu nodrošina Latvijas Universitāte.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Universitātes noslēgtā līguma 18. punktu Izglītības un zinātnes ministrija no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas “05.20.00 “Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā okupācijas režīma izpēte Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijā Latvijas Universitātē”” (sākotnējā redakcijā – “03.03.00 “Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās”) paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem par kopējo summu 744 727 euro finansiāli nodrošina Latvijas Universitātei līguma 1. punktā noteiktā darba izpildi atbilstoši finansēšanas plānam.

2015. gada, 2016. un 2017. gadā Izglītības un zinātnes ministrija pilnā apjomā izpildīja līguma saistības un veica finanšu līdzekļu kopumā 744 727 euro apmērā pārskaitīšanu Latvijas Universitātei līguma izpildei, ar kuriem, tai skaitā, tiek nodrošināta komisijas darbība laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam.

Atbilstoši līguma 5., 6. un 7. punktā noteiktajam Latvijas Universitāte iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijai nepieciešamos dokumentus par 2015. un 2016. gadu:

1. pētījuma posma plānu 2015. gadam un 2016. gadam un laika posmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31.maijam;

2. finansēšanas plānu 2016. gadam, norādot finansējuma sadalījumu atbilstoši finansēšanas plānā noteiktajiem uzdevumiem;

3. finansēšanas plānu par laika posmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam, norādot finansējuma sadalījumu atbilstoši finansēšanas plānā noteiktajiem uzdevumiem;

5. pētījuma posma atskaiti par 2015. gadu un 2016. gadu;

6. pieņemšanas – nodošanas aktu par finansēšanas plāna 2015. gadam un 2016. gadam izpildi, pievienojot izdevumus pamatojošo dokumentāciju (dokumentu atvasinājumus) un iekļaujot informāciju par izlietotā finansējuma sadalījumu atbilstoši finansēšanas plānā noteiktajiem uzdevumiem.

Līdz komisijas darbības beigām, saskaņā ar līguma 8. punktā noteikto, Latvijas Universitātei līdz 2018. gada 31. maijam jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai:

1. pētījuma posma atskaiti par laika posmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam;

2. pētījuma gala pārskatu;

3. pieņemšanas – nodošanas aktu par finansēšanas plāna laika posmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam izpildi, pievienojot izdevumu pamatojošo dokumentāciju (dokumentu atvasinājumus) un iekļaujot informāciju par izlietotā finansējuma sadalījumu atbilstoši finansēšanas plānā noteiktajiem uzdevumiem;

4. prezentāciju par pētījumu rezultātiem.

Pamatojoties uz līguma 9. punktu, Latvijas Universitātei jānodrošina pētījuma pārskata prezentācija Ministru kabinetā.

Nobeigums

Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, komisijas locekļiem, kas plāno veikt SAB TSDC pieejamo VDK dokumentu izpēti, ir nekavējoties jāaizpilda pieejas valsts noslēpumam aptaujas anketa, lai Drošības policija veiktu drošības pārbaudes procedūru, jāapliecina gatavība ievērot normatīvajā regulējumā noteiktās saistības attiecībā uz fizisko personu datiem un privāto dzīvi, kamēr Ministru kabinets nav noteicis datu publiskošanas apmēru un kārtību, un jāpabeidz VDK dokumentu zinātniskā izpēte atbilstoši darba plānam paredzētajam termiņam un piešķirtā finansējuma ietvaros. Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 433 2. punktam, komisijas priekšsēdētājs organizē komisijas darbu VDK dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei.

Saskaņā ar VDK likuma pārejas noteikumu 9. punktu noteikto Ministru kabinets līdz 2018.gada 31.oktobrim izdod VDK likuma 18. panta otrajā daļā noteikumus par VDK dokumentu pēc to zinātniskās izpētes publisku pieejamību noteiktajā apjomā un kārtībā. Par šo uzdevumu atbildīgā iestāde ir Tieslietu ministrija. Tam ir nepieciešama komisijas darba plānā paredzētais zinātniski pamatots slēdziens par VDK dokumentu autentiskumu, par kārtību, kādā nosaka sadarbību ar VDK, par tiesisku pamatu VDK dokumentos ietvertajai informācijai radīt tiesiskās sekas, kā arī zinātniski pamatots atzinums par vēsturisko un aktuālo materiālā un morālā kaitējuma, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem, noteikšanas kārtību. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai es varēšu?

FotoVēlēšanu kampaņu triki vairās no vārdiem “Vai es varēšu?”. Jo zina, ka iebalsosies arī tie, kas par spēju un lietpratības sentimentiem galvu nelauza un iespējas virza pa priekšu spējām. 
Lasīt visu...

21

"Progresīvo” programma: solidaritāte, vienlīdzība un sociālā drošība, bet par aizsardzību ne vārda

Foto"Progresīvo vērtības": Brīvība - Solidaritāte - Vienlīdzība - Daba – Vide. "Progresīvie" sakņojas sociāli atbildīgas demokrātijas tradīcijā.
Lasīt visu...

21

Bailes no patiesības un patiesības korumpētība

FotoMūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām un sociāli amorālākajām izpausmēm ir bailes no patiesības par dzīves realitāti. Sastopama patiesības konsekventa noklusēšana.
Lasīt visu...

12

Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?

FotoVakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas, Polijas, Lietuvas un Ukrainas kolēģiem pieminējām Krievijas agresijas pret Gruziju 10.gadadienu. Lai ko mēs ikdienā teiktu un domātu par sevi, mums jāsaka paldies tiem politiķiem, diplomātiem un ierēdņiem, kas pēc neatkarības atgūšanas izdarīja visu, lai mēs kļūtu par NATO un ES dalībvalsti. Mums ir jāsaka arī paldies Gruzijai un Ukrainai, kuras šobrīd cīnās par visas Eiropas un arī Latvijas drošību.
Lasīt visu...