Iesaki rakstu: 
Sarakste ar Aivaru Sluci patiešām ir notikusi, un tajā kā „inteliģents cilvēks ar dzejnieka dvēseli” piedalījies ar Ģirts Valdis Kristovskis, - to apliecina Ingvars Vijups, kas Pietiek publiskotajā politiķa sarakstē figurē kā ASV latvieša uzrunātais Ingvars.
Bijušais Pilsoniskās savienības (PS), tagadējais Kristīgi demokrātiskās savienības pārstāvis teic, ka „šī te problēma par e-saraksti” viņu pamatīgi sasmīdinājusi, tāpēc par to jāievieš skaidrība.
Tas, kas noticis, Vijupa stāstījumā bijis: „Ārzemju tautietis Slucis PS biedriem ( tajā laikā es biju PS biedrs, nevis KDS) izsūtīja e- pastu ar savām idejām. Savā atbildes e-pastā es maigi norādīju uz to, ka viņam varbūt labāk mazliet vairāk padzīvot Latvijā, un tikai tad dot tik radikālus padomus. (..) Nozīme bija tāda (un PS biedri to saprata) - ka bija jānomierina daži sakarsuši prāti.”
Cik noprotot Vijups, sarakstē iesaistījies arī Kristovskis, kurš centies „kā inteliģents cilvēks ar dzejnieka dvēseli pieklusināt Sluča kaujiniecisko entuziasmu”.
Kā jau ziņots, Kristovskis ASV latvieša „kaujiniecisko entuziasmu” klusināja, savu atbildes vēstuli Slucim, kurš cita starpā bija pieminējis, ka „kā ārsts es nevarētu ārstēt krievus vienlīdzīgi latviešiem Latvijā”, sākot ar vārdiem: „Piekrītu tavam redzējumam un vērtējumam.”
Pats Kristovskis pašlaik apgalvo, ka esot atbildējis uz citu Sluča elektroniskā pasta vēstuli, savukārt šī atbilde esot uzskatāma par „lētu montāžu”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
