„Īpašie” caurkritušie deputāti turpina dzīvot treknajos laikos

Risinājumi tiešām ir dažādi. Ministri Augulis un Dūklavs, kuriem pieejami valsts resursi, savus radiniekus iekārto darbā ministriju pakļautībā esošajos valsts uzņēmumos. Ministrs Pabriks ar muļķiem, kas strādā par 100 latiem, nesaistās un apkārt sev pulcina padomniekus ar stipri augstākām algu likmēm. Laiki ir smagi, tautas sanesto nodokļu kaudze ir noplakusi, un pat Saeimas deputātiem ir jāuzsāk cīniņš par maksimālu kompensāciju apgūšanu.

 Taču ir grupa bijušo pašvaldību deputātu, kuri, kā izskatās, pavisam noteikti vēl atrodas trekno gadu transā un pat nepiepūloties saņem pēc Latvijas vienkāršā nodokļu maksātāja mēriem krietnu žūksni nodokļu naudas. Runa ir par Saeimas 2007.gada 27.septembrī bez liekas publicitātes likumā „Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums” no jauna iebalsoto 15¹.pantu, kurā paredzēta iespēja daļai caurkritušu deputātu, kuri bijuši pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētāji vai priekšsēdētāja vietnieki divus sasaukumus pēc 1990.gada 4.maija, veselus 5 gadus pirms pensijas vecuma iestāšanās saņemt ikmēneša pabalstu 2 minimālo mēnešalgu apmērā (pašlaik tas ir 400 lati).

Izmaksas veic no pašvaldības budžeta, un pašvaldība ir tik dāsna, ka papildus veic arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 80 Ls, kas ir 20% no pabalsta summas. Arī pensiju šiem bijušajiem deputātiem paredzēts no budžeta piemaksāt līdz 2 minimālajām mēnešalgām (kuriem aprēķināta mazāka vecuma pensija). Parasti no kandidēšanas nākošajās vēlēšanās neviens esošais deputāts neatsakās, un par bijušajiem tie kļūst, zaudējuši vēlētāju uzticību.

 Ilgi domāju par iemesliem, kāpēc nodokļu maksātāji ir spiesti pabalstīt šos bijušos, tautas uzticību zaudējušos deputātus 5 gadu garumā par kopējo summu katram - apmēram 29 000 latu.

„Nopelni” šiem bijušajiem deputātiem tiešām ir. Nebija jau viegli 21 neatkarības gada laikā novest Latviju līdz vienai no nabadzīgākās valsts statusam Eiropā. Nebija jau viegli iedzīt lielu tautas daļu totālā nabadzībā, bez darba, bez iztikas līdzekļiem, bez cerības uz cilvēka cienīgu dzīvi un dziedāt slavas dziesmas par savu deputāta veikumu valsts un pašvaldību attīstībā.

Ja Latvijā cieņā būtu godīgi valsts pārvaldības principi, kas strādā tikai sabiedrības labā, un tie būtu nostiprināti ar attiecīgiem likumiem (arī Krimināllikuma pantiem), tad daļa šo bijušo deputātu noteikti deldētu apsūdzēto solu. Tomēr esmu pārliecināts, ka noteikti pienāks arī Latvijai tādi laiki, kad visi tie liela un maza mēroga darboņi, kuri ir izlaupījuši un iegrūduši postā mūsu valsti un arī pašlaik to turpina darīt, pilnā mērā atbildēs par saviem darbiem.

Mūsu valsts pašlaik ir dziļā krīzē. Tā ne vienreiz vien ir teicis arī finanšu ministrs Vilks. Deputāte un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība) masu medijos ciniski lej „krokodila” asaras par ģimenes valsts pabalsta izmaksām – veseli 8 lati par bērnu mēnesī, un arī pensijas esot „lielas” – vidēja pensija apm. 183 Ls mēnesī.

Protams, trekno laiku un vispār amorālos pabalstus caurkritušajiem deputātiem no budžeta - 480 Ls mēnesī - ne ministrs Vilks, ne parlamentārā sekretāre Viņķele nav pamanījuši. Vilka skatījumā: laikam šie caurkritušie deputāti arī pieder pie īpašas „privileģēto kastas” un ir vieni no tiem, ar kuriem valstij ir jāauklējas. Vienkāršs rēķins - no viena caurkrituša pašvaldības deputāta pabalsta iznāk mēnesī pabalsts 60 bērniem.

Aicinu finanšu ministru Vilku un ministrijas parlamentāro sekretāri Viņķeli pārtraukt nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu un rosināt  15¹.panta svītrošanu no  „Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma”. Ceru, ka arī citi lasītāji norādīs uz citiem konkrētiem, „likumīgiem” nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanas gadījumiem.

Pielikumā: 15¹.panta izraksts no minētā likuma.

Izraksts no Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma

(Likuma nosaukums 17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15.¹ pants. Pabalsts pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam

Tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā (turpmāk — pabalsts) ir personai, kura pēc 1990.gada 4.maija bijusi pilsētas domes, vēlētas rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes:

1) priekšsēdētājs divus sasaukumus vienā pašvaldībā;

2) priekšsēdētājs vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, šajā pašvaldībā citu sasaukumu;

3) priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, vienā pašvaldībā divus sasaukumus;

4) priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks tādas pašvaldības domes darbības laikā, kura izveidojusies, attiecīgajai pašvaldībai apvienojoties ar citu pašvaldību;

5) priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienu sasaukumu šajā pašvaldībā līdz dienai, kad tā apvienojusies ar citu pašvaldību.

Pabalstu pašvaldība piešķir, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu, kuru iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, ja persona atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) sasniegusi vai ne vēlāk kā piecu gadu laikā sasniegs vecumu, kurā personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” rodas tiesības uz vecuma pensiju, vai atzīta par invalīdu;

2) nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadītāja funkciju, ja attiecīgajā saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);

3) nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

Ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.

Personai, kas saņem pabalstu, ir pienākums ziņot pašvaldībai par tādu apstākļu iestāšanos, kuri izraisa pabalsta izmaksas samazināšanu vai pārtraukšanu. Pabalsts, kas saņemts, pārkāpjot šā panta noteikumus, atmaksājams pašvaldībai.

Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem pabalsta piešķiršanai, kā arī gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Pabalsta izmaksu izbeidz sakarā ar tās personas nāvi, kurai pabalsts piešķirts.

Pašvaldība veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kurai ir piešķirts un tiek izmaksāts pabalsts un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai neveic par laikposmu, kurā persona ir nestrādājošs invalīds. Par savlaicīgi neveiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju apdrošināšanai netiek aprēķināta nokavējuma nauda. Kārtību, kādā veicamas un atmaksājamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kura saņem pabalstu, un šo iemaksu apmēru, kā arī kārtību, kādā reģistrējams minēto personu valsts pensijas kapitāls, nosaka Ministru kabinets.

Pabalstu, kā arī izdevumus, kas saistīti ar pabalsta piešķiršanu un izmaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, finansē no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kurā persona ieņēmusi šā panta pirmajā daļā minētos amatus, vai tā pašvaldība, kas ir attiecīgās pašvaldības saistību un tiesību pārņēmēja.

(27.09.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2010.)

Novērtē šo rakstu: