Īpatna tiesas rīcība liek domāt par dokumentu viltošanu - turpinājums
Pietiek lasītājs31.08.2016.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
05.06.2016.g. Pietiek bija publicēts raksts par iespējamo civillietas dokumentu viltošanu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, par ko KNAB ierosināja pārbaudi. KNAB pārbaudes rezultāti nav zināmi arī uz šo dienu.
Kā jau bija rakstīts, civilprasības izskatīšana pret pārvaldnieku – Dzīvokļu īpašnieku biedrību (turpmāk - DzĪB) “Pleskodāle” tās pašas tiesas sastāvā turpinās. DzĪB faktiski pārstāv un vada divas pensionētas policistes, kurām nopietnu pārvaldīšanas zināšanu vietā dominē tikai varas vēlme, kaut gan septiņu valdes locekļu sastāvā ir arī SIA “Interbaltija” valdes loceklis un sertificēts vērtētājs, kam ir pieredze un zināšanas nekustamā īpašuma jomā.
2016.gada aprīlī DzĪB darbības atbilstību likumam pārbaudīja Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), bet pārbaudes rezultāti ir zināmi tikai DzĪB valdei un tiek slēpti no 11 apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem.
Kāds anonīms tomēr izplatīja par 2016.gada jūlijā VID izteiktu brīdinājumu Nr.30.3-23.2.3./35964 (turpmāk – Brīdinājums) DzĪB „Pleskodāle”, kas noteic: biedrībai līdz 2016.gada 31.jūlijam jāpārtrauc saimnieciskās darbības veikšana, kas kļuvusi par pamatdarbību ar peļņas gūšanas raksturu, pretējā gadījumā VID iesniegs prasību tiesā.
Piebilde: Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ja saimnieciskā darbība ir kļuvusi par biedrības pamatdarbību, kam ir peļņas gūšanas raksturs, biedrības darbība var tikt izbeigta ar tiesas nolēmumu. Pieteikumu tiesā var iesniegt prokurors vai Valsts ieņēmumu dienests (57. panta pirmās daļas 2. punkts un 57. panta otrā daļa).
Tādējādi pastāv normatīvo aktu regulējums, kas paredz, ka biedrībai, kuras pamatdarbība ir kļuvusi par saimniecisko darbību, būtu jāpārreģistrējas par komersantu vai šāda biedrība jālikvidē. Atbilstoši likuma burtam visu Dzīvokļu īpašnieku biedrību, kam vienīgais darbības veids ir daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana un pārvaldīšana, proti, saimnieciskā darbība, ir pretlikumīga. To pārreģistrācija komercsabiedrībā zināmā mērā pasargātu arī apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašniekus, jo biedrībai nav nedz kapitāla, nedz arī mantiski atbildīgo personu, kuras varētu atlīdzināt zaudējumus to esamības gadījumā.
Bet atgriezīsimies pie tiesvedības. Prasītāji pieprasīja tiesnesei izprasīt VID lēmumu, kā arī brīdinājumu no atbildētājas - DzĪB “Pleskodāle” un 05.08.2016.g. saņēma tiesneses labvēlīgu atbildi – DzĪB izprasītie dokumenti jāiesniedz tiesā līdz 26.08.2016.g. Brīnišķīgi! Tomēr 26.08.2016.g. prasītājiem bija liegta iespēja iepazīties ar lietā iesniegtajiem dokumentiem, kā arī netika darīts zināms, vai tie ir iesniegti.
Iepazīties ar lietas materiāliem aizliedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija – kā prasītājiem paskaidroja viņas palīdze Jeļena Tretjakova, iepazīstināt lietas dalībniekus ar lietas materiāliem var tikai un vienīgi ar tiesneses atļauju, bet tiesnese un visa viņas komanda - tiesas sekretāre un palīdze - no 08.08.2016.g. līdz 12.09.2016.g. ir atvaļinājumā...
Prasītāju iebildumi par to, ka Civilprocesa likuma (CPL) 74. pants neparedz izņēmumus lietas dalībnieku tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem arī tiesneses prombūtnē, tajā skaitā – atvaļinājuma laikā – netika uzklausīti, jo tiesas priekšsēdētājas palīdzi tas maz interesēja.
Arī prasītāju atgādinājums, ka tiesas sēde nozīmēta uz 20.09.2016.g., kā rezultātā prasītāji nevarēs izmantot savas likumīgas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rīkoties atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta 3. daļai - ne mazāk ka 14 dienas pirms tiesas sēdes iesniegt savus pierādījumus, iebildumus, precizējumus, ņemot vērā jauniegūto informāciju, tiesas darbiniekus neiespaidoja.
Ar grūtībām tika pieņemta tiesas priekšsēdētājai adresēta prasītāju rakstiskā sūdzība e-dokumenta veidā, ko prasītāji bija spiesti sūtīt caur Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, jo nezin kāpēc tiesas priekšsēdētāja dokumentu “atvērt un izlasīt” nevarēja, tomēr bija spiesta to gan atvērt, gan izlasīt, kad dokumentu pārsūtīja augstāk stāvošās iestādes.
Zīmīgi, ka neviena prasītāju sūdzība par tiesneses pretlikumīgu rīcību portālā www.tiesas.lv, kur jāreģistrē ar lietas virzību saistīti dokumenti, 18 mēnešu tiesvedības gaitā joprojām nav reģistrēta, kaut gan Augstākās tiesas pieprasījums iesniegt lietas materiālus sakarā ar prasītāju sūdzību ir civillietas neatņemama sastāvdaļa. Jautājums – vai šajā rīcībā nav tiesneses un tiesas priekšsēdētājas disciplinārlietas pazīmju? Tas tiks risināts turpmākajā sarakstē ar augstāk stāvošām iestādēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
