Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas īsti ir islāms - kara reliģija, miera reliģija, pašnāvību reliģija, spridzināšanas un spridzināšanās reliģija vai vēl kaut kas? Sakarā ar traģiskajiem notikumiem Briselē publicējam fragmentu no Lato Lapsas topošās grāmatas Zem Muhameda bārdas, kurš, iespējams, sniedz atbildi uz šo sarežģīto jautājumu. Citi grāmatas fragmenti atrodami mājas lapā www.islams.lv.

Islāma svēto rakstu ir, maigi izsakoties, bezjēgā daudz, un uzcītīgs meklētājs vismaz metaforisku attaisnojumu tajos – vai arī kādos nebūt islāma svēto rakstu tulkojumos un traktējumos – atradīs faktiski jebkuram (nu, atskaitot šādus tādus nāves grēkus) savam jau paveiktam vai vēl iecerētam darbam un nedarbam. Un tieši tā tad arī ir atbilde ikvienam, kuram atkal un atkal gribas pajautāt – nu, bet tad vai tas islāms ir kara vai miera reliģija?

Patiesībā islāms nav ne kara reliģija, ne miera reliģija, - tā vienkārši ir reliģija. Reliģija pati par sevi neko nedara, to dara cilvēki, kuriem faktiski jebkuras reliģijas svētajos rakstos, labi gribot, iespējams atrast attaisnojumu vai pamudinājumu gandrīz jebkam. Pasaulē ir bijis ne mazums reliģiju, kuras slikti cilvēki ir spējuši ļoti labi izmantot, lai attaisnotu un pamatotu savus sliktos darbus, - un kāpēc lai islāms būtu izņēmums? Jo vairāk, ka musulmaņi ir visos iespējamos veidos vismaz tikpat dažnedažādi kā kristieši.

Līdz ar to vienmēr paliek jautājums – ko nu kurš vēlas uzskatīt par Dieva ceļu, un musulmaņu vidū viedokļu dažādība faktiski pilnīgi visos jautājumos ir ne mazāka kā starp kristiešiem. Jābūt galīgi naivam, lai domātu, ka vidusmēra musulmanis ar džihādu saprot pirmkārt un galvenokārt cīņu pašam ar sevi, - jo arī vidusmēra musulmanis ir tikai cilvēks, un cilvēkam vienmēr komfortablāk ir cīnīties ar citiem.

Nozīmīgi arī tas, ka islāms pirmām kārtām ir reliģija, kas māca pakļauties likumam. Islāma likumam, protams. Taču tas attiecas uz visādiem saviem karstgalvjiem un ekstrēmistiem. Piemēram, pasludināt džihādu kā svēto karu ar, tā sacīt, karadarbības elementiem teorētiski ir tiesīga tikai leģitīma islāma valdība vai pasaules mērogā atzīts islāma vadonis.

Pirms tu dodies karā vai pasludini to, tev ir obligāti (vismaz teorētiski) jāapspriežas ar citiem. Pat Muhameds vienmēr apspriedās ar kopienas vadoņiem, pirms lēma par kara un miera jautājumiem. No šī viedokļa raugoties, lielākajai daļai kaujinieku grupu nav nekāda likumīga - no islāma likumu viedokļa - pamata savām teroristiskajām utml. darbībām.

Taču islāmā faktiski visur ir savs, tā sacīt, āķis: nu, piemēram, musulmaņiem, kuri dzīvo nemusulmaņu valstīs, saskaņā ar islāma likumiem ir jādzīvo mierīgi un saticīgi - bet tikai tikmēr, kamēr neviens necieš no kādas netaisnības. Un, kas ir netaisnība, - tas jau ir interpretācijas, izjūtu un viedokļa jautājums.

Kareivīga vai miermīlīga reliģija – tas nu, kā paskatīties, bet viens gan ir pilnīgi un absolūti skaidrs: islāma misija ir panākt, lai Dieva vara plestos pār visu pasauli, un tas nozīmē tikai vienu – ilgtermiņā raugoties, visai pasaulei jākļūst par islāma valstību, ne vairāk un ne mazāk. Tieši Dievs ir tas, kurš devis musulmaņiem uzdevumu panākt, lai visi pasaules cilvēki pārietu īstenajā ticībā. Islāmā, proti.

Tiesa, ne jau obligāti tam jānotiek ar varu, - bet var arī ar varu, ja nu kas. Lai ko runātu mūsu vietējie liekuļi, nevar teikt, ka vēlmei ar varu uzspiest islāmu nav nekāda sakara ar islāmu, - ir gan, un kāds vēl. Kārtīgam musulmanim ir divas pasaules daļas: ir islāma valstība, dar al-Islam, un ir dar al-harb - kara valstība, tā pasaules daļa, kas ir jāiekaro.

Labi, vēl var būt arī trešā pasaules daļa dar al-sulh - līguma valstība, tie, kas nav "zem" islāma, bet ir ar to labās attiecībās, bet tas viss tikai līdz noteiktam brīdim. Teorētiski islāms atļauj un atbalsta karu vismaz trīs gadījumos - lai atbrīvotos no agresoriem, lai atbrīvotu cilvēkus no brutāliem režīmiem, lai gāztu valdību, kas neatļauj praktizēt islāmu savā valstī.

Savukārt, ja islāms kaut kas nav, tas noteikti nav indivīda brīvības reliģija. Islāms, ja vien tam ļautu vaļu, labprāt kontrolētu visu cilvēka un sabiedrības dzīvi. Un, tā pavisam primitīvi runājot, islāms ir tāda enerģiska, neiecietīga, pusaudziska reliģija, lai cik zaimojošs kādam arī varētu šķist šāds salīdzinājums. (Tiesa, arī kristieši pirms dažiem simtiem gadu - kur nu, vēl pirms gadiem simt - bija tikpat neiecietīgi un vēl neiecietīgāki, kašķīgāki, par savu izredzētību pārliecinātāki.)

Vēl kas būtisks – kad musulmanis mūsu dienās domā par valsti, kurā valdītu īstens islāms, viņš visā nopietnībā skatās atpakaļ uz to vienīgo laiku pasaules vēsturē, kad šāda islāma valsts ir eksistējusi. Šī valsts ir tas kalifāts, kurš gan pa labam, gan pa ļaunam pārņēma lielu daļu zināmās pasaules un eksistēja no Muhameda nāves līdz pat Bagdādes krišanai.

Pirmos gandrīz trīsdesmit gadus valdīja pirmie kalifi - četri Muhameda sekotāji, par kuriem vidusmēra musulmanis ir svēti pārliecināts, ka viņi bija taisnīgākie visā islāma vēsturē, tad uz gandrīz deviņdesmit gadiem nāca kārta Omeijādu dinastijai ar galvaspilsētu Damaskā, kam uz pieciem gadsimtiem sekoja (varu pārņemot nebūt ne mierīgi un mīļi) Abasīdi ar galvaspilsētu Bagdādē - līdz pat kalifātam liktenīgajam 1258. gadam, kad Bagdādi ieņēma mongoļu karapūļi.

Tiesa, neko mierīga un harmoniska šī kalifu impērija nebija, - faktiski kalifs kļuva par aizvien formālāku valdītāju, reālā vara piederēja sultānam, reģionos bija savi mazie monarhiņi, un, jo tālāk kāds reģions atradās no Bagdādes, jo neatkarīgāks tas kļuva, tikai formāli atzīstot kalifa virsvadību. Bet nu – arī šī nav īsti laba sarunas tēma ar kaismīgu islāmticīgo.

Var šķist jokaini, taču tā tur kādreizējā islāma valsts gan ne pret visiem nemusulmaņiem, bet pret jūdiem, kristiešiem un arī zoroastriešiem izturējās visnotaļ pieklājīgi un iecietīgi. Salīdzinot ar pašreizējo pseidokalifātu, caurmērā nekas traks viņiem nenotika: viņi varēja turpināt pielūgt Dievu savā veidā, varēja paturēt savas lūgšanu vietas, tikai nedrīkstēja celt jaunas, un vēl viņiem ik gadu vajadzēja maksāt nodevu par to, ka viņi nedien musulmaņu armijā, protams, nedrīkstēja apprecēt musulmanietes (vienīgi pārejot islāmā), - bet tas arī lielākoties viss.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka gan kristieši, gan jūdi Korāna izpratnē tāpat ir "Grāmatas cilvēki" jeb „Rakstu cilvēki” un pielūdz vienu īsto Dievu, - tās ir reliģijas, kuru Dievs ir apmēram viens un tas pats, lai kā nu kurš viņu arī sauktu, tātad – saskaņā ar islāma loģiku – tās ir patiesās reliģijas, kas nāk no Dieva, atšķirībā no visādiem tur nepieņemamiem un nepareiziem budismiem, daoismiem, sintoismiem un tā tālāk.

Vēl vairāk, lielā mērā gan musulmaņi, gan jūdi un kristieši ir vienisprātis par Dievu, Viņa spējām, atribūtiem un visu pārējo. Ābrams (Ābrahāms) ir gan jūdu, gan kristiešu un arābu ciltstēvs. Jūdaismā viņš tiek saukts par Avraham Avinu (Ābrams, mūsu Tēvs), musulmaņiem savukārt Ābrams ir nevis pirmais jūds vai kristietis, bet gan pirmais viena Dieva atzinējs un līdz ar to pirmais musulmanis, un viņa pirmais dēls no Hagaras bija Išmaēls, ar kuru sākas visi arābi, - bet tās jau tik tādas otrā plāna detaļas.

Kāpēc tad tagad tas viss nemaz neizskatās tik mierīgi un harmoniski? Kāpēc ļaudis, kuri sevi sauc par Islāma valsti, ar labpatiku griež nost galvas pat „nepareizākiem” musulmaņiem, par kristiešiem, jūdiem un „nepareizo” reliģiju pārstāvjiem nemaz nerunājot, bet svēto karu izsludināšana jau kļuvusi par apnicīgu ikdienu?

Jau atkal – vispirms jau tāpēc, ka nav viena vienota islāma, toties islāmticīgie ir trakoti atšķirīgi gandrīz visā. Ir pietiekami daudz musulmaņu, kuri ir musulmaņi ļoti nosacīti, - varētu teikt, ka tādu ir proporcionāli mazāk nekā nosacīto kristiešu, bet vienalga. Tad ir konservatīvie musulmaņi, par kuriem arī nevar pateikt – vai viņi no rietumnieku viedokļa ir labie vai sliktie. Viņi ir labi sabiedrotie cīņā pret džihādismu un islāmismu, ko uzskata par trakulīgām pārmērībām, taču kļūst pavisam citādi vērtējami, ja runa ir par dzimumu vienlīdzību, pārmērīgu demokrātiju, goda slepkavībām utml.

Nuja, un tad ir islāmisti un džihādisti. Te svarīgi saprast, ka islāmisms un džihādisms nav tas pats, kas islāms un džihāds. Islāms ir tradicionāla reliģija ar savu uzvedības noteikumu, vērtību utml. komplektu, savukārt islāmisms ir ideoloģija, vēlme šo reliģiju tādā vai citādā komplektācijā ar labu vai ļaunu uzspiest visai sabiedrībai, gudri izsakoties – teokrātisks ekstrēmisms. Nu, bet džihādisms – islāmisma labā šo komplektu ieviest to ar skaļiem auriem, sprādzieniem un jebkurām citām metodēm.

Ir arī visāda skarbuma pakāpes islāmisti un džihādisti – „ļaunuma centrs”, protams, ir Islāma valsts, bet tālāk koncentriskos riņķos ir vēl visvisādi grupējumi un grupējumiņi, katrs ar savām domām un pārliecībām. Taču viņiem visiem ir šis tas kopējs. Pirmkārt, visi islāmisti ir pārliecināti, ka viņi ir iesaistīti kosmiskajā, dievišķajā cīņā pret ļaunumu. Otrkārt, kāpēc islāma terorists ir kļuvis par islāma teroristu? Tāpēc, ka viņš ir pārliecināts - viņam (viņējiem) ir nodarīts pāri, un viņa metodes ir vienīgais efektīvais un viņam pieejamais atriebes veids - un, protams, tas viss notiek Allāha un islāma taisnības vārdā.

Un, treškārt, faktiski neviena islāma teroristu, kaujinieku vai vēl nezin kāda grupa nav pastāvējusi tāpat vien, savā nodabā, - vienmēr ir bijis kāds ārējs motīvs, grūdiens, kas licis tai rasties. Kā jūs justos, ja kaut kādi sveši karšu meistari būtu uz savu galvu sazīmējuši valstu robežas, nozaguši jūsu naftu, salaiduši jūsu sensenajās zemēs kaut kādus ebrejus un tagad vēl māca jums dzīvot, mācīšanai izmantojot aviobumbas un tankus? Rau, tas ir tieši tas, ko Rietumu lielvaras sadarīja divdesmitā gadsimta pirmajā pusē un arī pēc tam, - nav ko brīnīties par ekstrēmisma rašanos. Un nevis Al-Qaeda iedvesmoja islāma ekstrēmismu, bet tieši otrādi, tas bija islāma ekstrēmisms, kas iedvesmoja un radīja Al-Qaeda un pēc tam arī Islāma valsti.

Korānā teikts: „5:32 Pēc šī notikuma Mēs Isrāīla bērniem noteicām: ja kāds nogalina cilvēku, nevis, lai atriebtu slepkavību un nevis, lai nevairotu postu zemes virsū, tāds nogalina visu cilvēci, bet ja kāds cilvēkam dzīvību izglābj, tāds izglābj visu cilvēci. Mūsu vēstneši ir nākuši pie viņiem ar skaidrām zīmēm, bet, pat pēc tam, daudzi no viņiem ir pārkāpuši noliktās robežas.”

Taču Korānā ir daudz kas teikts, un, jūs musulmaņu svētos rakstus lasāt kaut jel cik burtiski, tie pilnīgi viennozīmīgi ir tumsoņu un barbaru pusē. Tā ka nav ko brīnīties, ka liela daļa pasaules musulmaņu jūtas solidāri ar citiem musulmaņiem, lai cik briesmīga būtu to rīcība un tumsonīgs pasaules uzskats. 2013. gadā vienpadsmit musulmaņu valstīs tika sarīkota reprezentatīva aptauja par atbalstu pašnāvnieku rīkotiem sprādzieniem, aizstāvot islāmu. Lūk, tā aptaujāto daļa, kuri šādu rīcību pret civiliedzīvotājiem uzskata par bieži vai reizēm attaisnojamu: Palestīnas teritorijas - 62%, Libāna - 33%, Malaizija - 27%, Ēģipte - 25%, Senegāla - 18%, Turcija - 16%, Tunisija un Jordānija - 12%, Nigērija - 8%, Indonēzija - 6%, Pakistāna - 3%...

Ak, jā, un vēl ir tāda lieta kā romantika, kas gados jaunam arābam un musulmanim ir vēl nesalīdzināmi svarīgāka nekā citu, praktiskāk noskaņotu tautu un reliģiju pārstāvjiem. Džihāda kultūra ir romantisma kultūra, kas sola piedzīvojumus un apliecina, ka viduslaiku uzvedības kodeksi joprojām ir dzīvi, ka cilvēks var būt bruņinieks baltā zirgā utt., ka tieši viņi ir vienīgie īstenie musulmaņi. Cilvēki, kas dodas uz Sīriju, nedomā, ka viņi dodas uz kaut kādu pustuksnesi cīnīties kopā ar mežoņiem un barbariem, - nē, viņi dodas uz kalifātu ar tūkstoš trīssimt gadu vēsturi.

Patiesībā džihādisms ļoti atgādina sākotnējos protestantu reformātus - tā pati dedzība, tā pati gatavība sagraut nepareizos, ortodoksālos reliģijas rāmjus. Mēs mīlam nāvi vairāk, nekā neticīgie mīl dzīvi! - un tas nav melots. Būt moceklim - tā ir vienkāršākā recepte, kā nonākt islāma paradīzē, apejot nepieciešamību nezināmu laiku dirnēt kapā un gaidīt pastaro dienu. Un gan jau Allāhs izlems, kad jūs esat upuris un moceklis, - tad, kad jūs neapbruņots stājaties pretī diktatora režīmam, kā to ir pieminējis pats Pravietis, vai tad, kad jūs uzspridzināties un līdzi paņemat dažus desmitus vai simtus lielākoties mierīgu civiliedzīvotāju – savu ticības brāļu vai brālēnu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...