Iesaki rakstu: 
Ja ticēt Valsts prezidenta interneta mājas lapā sabiedrībai sniegtajai informācijai, Raimondam Vējonim dažādās jomās palīdz seši vārdā un uzvārdā nosaukti padomnieki. Taču īstenībā prezidenta padomnieki ir septiņi, bet viens no tiem tiek slēpts jau kopš augusta beigām. Tad par R. Vējoņa „slepenpadomnieku” ir kļuvis neveiksmīgs reklāmas jomas uzņēmējs Zigurds Zaķis, kurš pēdējos trīs mēnešus valsts galvam dod padomus „stratēģiskās attīstības jautājumos”.
„Uzaicināto cilvēku sarakstu mēs parasti nepubliskojam,” – tā Valsts prezidenta preses padomnieks, iepriekš Latvijas radio vadītāja amatu zaudējušais Jānis Siksnis novembra vidū medijiem skaidroja, kāpēc Valsts prezidenta kanceleja nevēlas atklāt visus tos cilvēkus, kas ielūgti uz prezidenta rīkoto pieņemšanu par godu valsts svētkiem.
Tagad, kad pēc oficiāla informācijas pieprasījuma iesniegšanas saraksts ir saņemts, kļūst skaidrāki iemesli, kāpēc prezidenta kanceleja nav vēlējusies to publiskot. Viens no šiem iemesliem – sarakstā ir fiksēts jaunpieņemts nozīmīgs kancelejas darbinieks, kura pieņemšanu darbā Valsts prezidenta kanceleja nav vēlējusies atklāt sabiedrībai.
Taču, lai gan Valsts prezidenta mājas lapā Z. Zaķa vārds un amats nav atrodams, valsts svētku ielūgto personu sarakstā Saeimas deputāta Dzintara Zaķa brālis ir minēts kā Valsts prezidenta „padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos”. Turklāt padomus par „stratēģisko attīstību” viņš R. Vējonim, izrādās, dod jau vairāk nekā trīs mēnešus: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publisko datu bāze, prezidenta „slepenpadomnieka” amatā Z. Zaķis ir stājies jau šā gada 30. augustā.
Z. Zaķa deklarācija rāda, ka „stratēģiskās attīstības” padomu sniegšanu viņš spēj savienot ar it kā pietiekami intensīvu uzņēmējdarbību: viņš ir valdes loceklis SIA DMCG un SIA Stratēģisko inovāciju darbnīca, kā arī komercpakalpojumu jomas izpilddirektors un valdes loceklis SIA Dzeltenā zemūdene. Jaunajam Valsts prezidenta padomniekam pieder arī kapitāldaļas šajos trīs uzņēmumos un vēl arī SIA Balta komunikācijas un SIA Digital guru.
Savukārt savā profilā sociālajā tīklā LinkedIn Z. Zaķis uzsver, ka bijis veselu divu Latvijas reklāmas aģentūru – Balta komunikācijas un Domino BBDO – dibinātājs un 2010.-2011. gadā sekmīgi darbojies reklāmas jomā Krievijā. „Komunikācija, stratēģiskā plānošana, stratēģija, mārketings, reklāma, dizains, mediji, sociālās platformas, digitālais laikmets,” Z. Zaķis savas darbības jomas apraksta savā mājas lapā.
Taču oficiālo datu bāzu ziņas neļauj secināt, ka savu kompetenci stratēģiskajā attīstībā Z. Zaķis būtu spējis izmantot paša uzņēmējdarbībā. Pašlaik Lursoft datu bāzē par aģentūru Domino BBDO nekādas ziņas nav atrodamas, savukārt Balta komunikāciju saimnieciskā darbība ar VID lēmumu apturēta jau 2015. gada jūnijā.
Kā rāda Lursoft dati, Stratēģisko inovāciju darbnīca novembra sākumā bija valsts nodokļu parādnieks un saimniecisko darbību neveic, tāpat saimniecisko darbību pērn nav veikusi arī DMCG. SIA Dzeltenā zemūdene ar vienu oficiālu darbinieku pērn apgrozījusi 27 092 eiro, bet SIA Digital guru pērn apgrozījusi 55 005 eiro, taču gadu beigusi ar zaudējumiem un novembrī tāpat bijusi nodokļu parādnieku reģistrā.
Valsts prezidenta kanceleja piektdien neatbildēja uz jautājumu, kāds ir bijis Z. Zaķa ieguldījums pēdējo trīs mēnešu laikā, dodot padomus R. Vējonim, un vai pirms pieņemšanas darbā ir tikuši izvērtēti Z. Zaķa sasniegumi uzņēmējdarbības jomā, kas varētu liecināt viņa praktisko kompetenci stratēģiskās attīstības jautājumos.
Saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas atklātajām nepilnīgajām ziņām padomnieka vidējais mēneša atalgojums ir vairāk nekā 3100 eiro.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
