Jaunā konkursā „pareizajiem medijiem” valsts plāno sadalīt 742 tūkstošus eiro, bet „pareizie eksperti” vēl nav izvēlēti
PIETIEK07.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konkursā „pareizajiem medijiem” valsts – šoreiz nevis Valsts kultūrkapitāla fonda, bet Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) personā – plāno sadalīt vairāk nekā 742 tūkstošus eiro. Zīmīgi, ka, lai gan konkurss jau ir izsludināts, eksperti, kas izvēlēsies pareizāko „sabiedrisko nozīmīgo saturu”, vēl nav izvēlēti.
Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Kultūras ministriju ir izsludinājis atklātu projektu konkursu 2018.gadā īstenojamiem projektiem mērķprogrammas „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" (turpmāk – programma) ietvaros, kas tiek finansēta no Sabiedrības integrācijas fondam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši programmai piešķirtajam finansējumam.
Oficiāli tiek ziņots, ka programmas mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata Latvijas valsts simtgadē.
Programmas ietvaros plānot atbalstīt projektus septiņās „speciālajās kategorijās” (Melu dekonstrukcija un medijpratība; Mediju kritika; Mazākumtautības; Diasporas mediji; Latvijas mediji diasporai; Personas ar invaliditāti; Jaunie satura veidotāji) un četrās „vispārējās kategorijās” (Pētnieciskā un analītiskā žurnālistika; Sabiedriski politisko un kultūras procesu analīze; Simtgade; Konstruktīvā žurnālistika), kopā sadalot 742 659 eiro.
Iesniegtos projektus saskaņā ar fonda sniegtajām ziņām vērtēs „SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF”.
Taču, lai gan projektu konkurss „pareizajiem medijiem” jau ir izsludināts, „pareizie eksperti” vēl nemaz nav izvērtēti. „Minētajām institūcijām ir nosūtīts aicinājums deleģēt savus pārstāvjus vērtēšanas komisijā, izvērtējot to kvalifikācijas atbilstību programmas specifikai un komisijas darbam nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm. Pēc tam, kad visas norādītās institūcijas būs iesniegušas SIF informāciju par to deleģētajiem pārstāvjiem, SIF padome lems par komisijas personālsastāva apstiprināšanu,” skaidro fonds, piebilstot, ka „projektu konkursu gadījumā šāda prakse tiek piemērota”.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
