Jaunos airBaltic padomes locekļus nosaucis vienpersoniski Augulis
B. Rulle11.01.2011.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Visi trīs pirmdien nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru sapulces ieceltie uzņēmuma padomes locekļi – Santa Glāzniece, Gints Kiršteins un Raitis Tukāns, kuriem jāpārstāv valsts kapitāla intereses, amatos nonākuši ar tiešu satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) svētību. Nekāda ministrijas kā airBaltic kapitāla daļu īpašnieces rīkota profesionāļu atlase neesot notikusi, un visus trīs kandidātus airBaltic padomei neilgi pirms akcionāru sapulces nosaucis ministrs, - to Pietiek atzina ar jauno airBaltic locekļu izraudzīšanos cieši saistīta amatpersona.
Tikmēr oficiāli ministrs noliedzis, ka tieši iesaistījies jauno airBaltic padomes locekļu meklēšanā. Tāpat Augulis noliedzis, ka par padomes locekļu kandidātiem konsultējies ar Ventspils mēru, ZZS „krusttēvu” Aivaru Lembergu.
Tomēr, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši Lembergs bijis tas, ar kura gādību meklēti un vēl aizvadītajā nedēļā šaurā lokā saskaņotas kandidatūras valsts nominētie airBaltic padomes locekļu posteņiem.
Valdošās koalīcijas līderei – apvienībai Vienotība nekāda ietekme uz jauno valsts interešu pārstāvju kandidatūru izvēli airBaltic padomei nav bijusi. Koalīcijā šis jautājums vispār nav ticis diskutēts.
Pietiek arī zināms, ka kā pirmais jaunajiem airBaltic padomes locekļiem dots uzdevums tikt skaidrībā par airBaltic preču zīmēm, kas nonākušas lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā un ieķīlātas Latvijas Krājbankā.
No jaunajiem valsts kapitāla pārstāvjiem tiekot gaidīts, lai viņi ministrijai sagatavotu priekšlikumus par tālāko rīcību – vai valstij kā airBaltic lielākajai (52,6%) īpašniecei jātiesājas par preču zīmju atgūšanu lidsabiedrības īpašumā vai tomēr jārod cits risinājums. Līdz brīdim, kamēr vērtējumu par konflikta risinājumu ar airBaltic preču zīmēm sniegšot jaunā padome, SM nekādas darbības neveikšot.
Tiešākā saikne Lembergam ir ar jauno padomes locekli Glāznieci, kura, iespējams, tiks apstiprināta arī airBaltic padomes priekšsēdes amatā. Viņa līdz šim strādāja firmā LSF Holding, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem – Līgai un Anrijam. Glāzniece ar Lembergu saistītu personu aprindās tiek raksturota kā ļoti laba, profesionāla juriste.
To, ka konflikta risināšana saistībā ar airBaltic preču zīmēm ir viens no padomei dotajiem uzdevumiem, Pietiek atzina arī pati Glāzniece. No konkrēta viedokļa, kā tieši tas būtu jādara, viņa atturējās, norādot, ka tikai nupat kļuvusi par airBaltic padomes locekli.
Pēc Pietiek jautājuma, vai viņa var pateikt, kurš viņu aicinājis kļūt par airBaltic padomes loceklis, Glāzniece paziņoja, ka esot aizņemta un viņai neesot laika sarunai.
Tas, ka visas airBaltic preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – ieķīlātas par labu bankai, atklājās pērnā gada nogalē. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) toreiz pieļāva, ka valsts varētu tiesāties par ieķīlāto preču zīmju atgūšanu airBaltic īpašumā, tomēr nekāda konkrēta rīcība ne no premjera, ne ministra, ne SM puses līdz šim nav sekojusi.
Pēc Pietiek ziņotā, 16.decembrī Komercķīlu reģistrā bija iegrāmatots darījums, kas liecināja, ka Flika un BAS dotās komercķīlas (formāli divu) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu, ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras, kura pieder krievu miljardierim Vladimiram Antonovam. Tajā pašā dienā par 50% BAS īpašnieku bija kļuvusi Bahamu salās reģistrēts fonds Taurus Asset Management Fund Limited, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns.
Neilgi pirms šī darījuma Antonovs bija vizītē Latvijā un tikās ar Lembergu un viņa dēlu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.