Iesaki rakstu: 
Ziņa par Filipa Rajevska kga bezceremoniālo nobīdīšanu no Veselības ministrijas (VM) sabiedrisko attiecību pakalpojumu siles izraisījusi viļņošanos šīs nodarbes lielmeistaru vidē, un pats smagi cietušais pie reizes atgādina, ka 250 tūkstošu vērtajā Valsts kancelejas (VK) iepirkumā, kurā "Mediju Tilts" ir bijis līdzuzvarētājs, šamie neko nav saņēmuši. Kuri šai konkrētajā reizē ir drusku apsildījušies pie Valsts kancelejas uguntiņas, redzēsim pēc oficiālo secinājumu publicēšanas.
Lai nerastos iespaids, ka sabiedrisko attiecību servisa sniedzēju vidē attiecībā uz luknajiem valsts pasūtījumiem ir sākusies revolucionāra perestroika, pievērsīšu uzmanību kādai negaidītai nejaušībai. Ap to laiku, kad Rajevska kga anštalte tika atrauta no VM pupa un atklātībā sāka parādīties atklāsmes par naudiņas nedabūšanu no VK, – ikurāt tajā brīdi konkursiņu izsludina Ekonomikas ministrija! 23. novembrī izsludina, lēmums jau pieņemts, aleluja!
Tiesa, par šajos mērogos pieticīgiem apm 80 tūkstotīšiem, bet cik ārprātaktuāla tēma šim mūsu naudiņas pārvēršanu medijtiltiskā: "Sabiedrības informēšanas kampaņas iedzīvotāju motivēšanai mācīties visas dzīves garumā un uzņēmēju motivēšanai veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā izstrāde un īstenošana". Lieki teikt, ka ar atrāvienu šeit uzvar tik ļoti apdalītais „Mediju Tilts”.
Mācīsimies visas dzīves garumā, biedri! Ja tevi izmet pa druvīm ļauni ļauži, ielien pa logu un, ja izfurņī pa logu, sameklē vecus līdzjūtīgus paziņas vadošo un virzošo vidū, un ielien atpakaļ pa atejas vēdlodziņu!
Kāda Artura Krišjāņa vārdiem sakot, draugi, īsti labi nebija, bet gan jau pieregulēsim kaut kā pa visiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.