Jautājumi Ašeradenam par pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti19.10.2017.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) ir atbildīga par enerģētikas politiku un tās īstenošanu. Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un atbalstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem resursiem, kā arī enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, lai nodrošinātu efektīvāku energoresursu izmantošanu, ražojot vienlaicīgi gan elektroenerģiju, gan siltuma enerģiju, EM sagatavoja un pārraudzīja dāsnu valsts atbalsta sistēmu.
Neskatoties uz daudzkārt paustajām bažām un izteiktajiem brīdinājumiem par sagaidāmo negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības labklājību, ja EM turpinās īstenot šādu dāsnu atbalsta politiku, EM tomēr ir turpinājusi to darīt – izsniedzot jaunas un jaunas atļaujas šādām subsidētās enerģijas ražotnēm.
Kā tas ir kļuvis zināms no plašsaziņas līdzekļiem, pretēji normatīvajos aktos noteiktajam nav tikusi veikta atbilstoša šo subsidētās enerģijas ražotāju (turpmāk – OIK ražotāji) uzraudzība. Iespējams, pat veiktas apzināti pretlikumīgas darbības.
Savā intervijā šā gada 17. oktobrī LNT raidījumā “900 sekundes” Jūs nespējāt sniegt atbildi pēc būtības - kā gan varēja kļūt iespējami TV3 15. oktobra raidījumā atklātie fakti, atrunājoties, ka “šī gan ir situācija, kura ir jāvērtē”, ka “šī ir specifiska ražošanas nozare” un ka “ir skaidrs, ka eksistē kaut kāda administratīvā bāze, visticamāk kāda veida noteikumi … kas ļāvuši tā rīkoties”.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Sniegt normatīvo prasību uzskaitījumu (pie katras prasības norādot atbilstošo normatīvo aktu, kurā tā ir ietverta), kuras ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai tie varētu saņemt atļauju ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu jaudu ieviešanai.
- Sniegt normatīvo prasību uzskaitījumu (pie katras prasības norādot atbilstošo normatīvo aktu, kurā tā ir ietverta), kuras ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
- Kāda ir procedūra (nosacījumi, darbības, termiņi), kas ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai tie varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošos normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kāda informācija un dokumenti (līgumi) un kurām institūcijām ir jāiesniedz OIK ražotājiem, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kādas darbības ir jāveic EM, lai pārliecinātos, ka OIK ražotājs ir tiesīgs iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kam un kādā veidā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāpārrauga OIK ražotāju un to darbības atbilstība elektroenerģijas obligātā iepirkuma prasībām? Sniedziet šo prasību uzskaitījumu, norādot atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kāda informācija un dokumenti (līgumi), cik bieži, un kurām institūcijām ir jāiesniedz OIK ražotājiem, kamēr tie izmanto tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kādas darbības ir veikusi EM, lai pārliecinātos, ka OIK ražotājs ir tiesīgs saglabāt iegūto atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros?
- Kur un kādos dokumentos ir reģistrētas šīs EM veiktās darbības?
- Iesniedziet saraksti, kura ir veikta starp EM un koncernu Latvenergo (AS Sadales tīkli un Publisko tirgotāju) saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzību laika periodā no 2009. gada.
No plašsaziņas līdzekļiem ir kļuvis zināms, ka Jūs esat uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Jūs arī esat norādījis, ka šobrīd ir sāktas plašas pārbaudes: "Mēs veicam pārbaudi pa pilnu perimetru, nevis tikai par septiņām vietām, kas ir zināmas.”
Pamatojoties uz minēto, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Lūdzam paskaidrot, kas konkrēti ietilpst “pilnajā perimetrā”?
- Cik kopumā ir komersantu, kuri ir saņēmuši atļaujas un kuru atļaujas iegūt (īstenot) tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (ne tikai kogenerācijas stacijas) joprojām ir spēkā?
- Kuri no šiem komersantiem tiks pārbaudīti?
- Kā tieši tiks īstenota šī pārbaude?
- Lūdzam iesniegt paredzētās pārbaudes darba grafiku – pārbaudāmos objektus, lai varētu pārliecināties par pārbaudes pamatotību, ņemot vērā, ka kopumā ir vairāki simti komersantu, kuriem Ekonomikas ministrija ir piešķīrusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
-
- Kāds ir kontroles grupas sastāvs, kura veiks šīs pārbaudes? Kas šo sastāvu ir apstiprinājis? Lūdzam iesniegt šo lēmumu.
- Kāds ir šīs kontroles grupas darba uzdevums? Kur tas ir noformulēts?
- Kas konkrēti (kādi dokumenti, fakti) un kā tiks pārbaudīts?
- Kā tiks dokumentēti un apstiprināti šīs pārbaudes rezultāti?
Lai gan tautsaimniecības un sabiedrības interesēs būtu īstenot tādu enerģētikas politiku, kas nodrošinātu pēc iespējas mazākus OIK maksājumus, taču pretēji tam EM daudzkārt ir pieņēmusi lēmumus par termiņu pagarināšanu subsidētās enerģijas ražotājiem, kuri savlaicīgi nav izpildījuši tiem paredzētos nosacījumus, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kas rada pamatotas bažas, ka šie lēmumi ir tapuši pieņemti nevis sabiedrības, bet gan atsevišķu komersantu interesēs.
Saistībā ar augstākminēto lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Cik bijis šādu lēmumu, kura amatpersona un attiecībā uz kuriem komersantiem tos ir pieņēmusi? Lūdzam iesniegt šo lēmumu sarakstu, norādot lēmuma pieņemšanas datumu, lēmuma būtību, atbildīgo amatpersonu un komersantu, attiecībā uz kuru šis lēmums ir pieņemts.
- 2013. gadā EM tika izveidota komisija, lai veiktu dienesta pārbaudi par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz OIK ražotājiem, lai piešķirtu atļauju (vai pagarinātu atļaujā paredzētos uzsākšanas termiņus) īstenot elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros.
- Kas pieņēma lēmumu izveidot šādu komisiju? Lūdzam iesniegt šo lēmumu.
- Kāds bija šīs komisijas darbības rezultāts? Lūdzam iesniegt šīs komisijas atzinumu.
- Lūdzam iesniegt šīs komisijas sastāvu.
- Lūdzam informēt, kādas darbības tika veiktas pēc šī atzinuma saņemšanas?
- Cik daudz un kuriem komersantiem EM ir izteikusi brīdinājumu par prasību neievērošanu vai nepildīšanu saistībā ar izsniegtajām atļaujām elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros?
Atbildes uz šiem jautājumiem būs publiski pieejamas Saeimas mājas lapā:
http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/WEB_questions?OpenView&Count=30
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
