Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam
Jānis Dombrava, Saeimas deputāts10.03.2017.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no Itālijas ir pārvietotas septiņpadsmit personas. Visas personas ir vīrieši bez ģimenēm no Āfrikas valsts Eritrejas. Ņemot vērā, ka ar šo soli ir notikusi būtiska atkāpe no Latvijas Republikas Saeimā un Ministru kabinetā pieņemtās Latvijas nacionālās pozīcijas, kur vēlamais bēgļu profils ir ģimenes ar bērniem, vēlos, lai Jūs sniegtu atbildes uz šādiem jautājumiem.
1) Kāpēc attiecībā uz šo 17 personu pārvietošanu ir notikusi būtiska atkāpe no Latvijas nacionālās pozīcijas?
2) Uz kāda pamata PMLP izskata Eritrejas pilsoņu patvēruma meklētāju pieprasījumus, ņemot vērā, ka karš Eritrejā beidzās pirms 17 gadiem?
3) Cik daudz “drošās valstis” šie Eritrejas pilsoņi ir šķērsojuši, līdz ir sasnieguši Itāliju? Un kāpēc viņi nav palikuši “drošajās valstīs” Ziemeļāfrikā?
4) Kā šīs personas pamato savus pieprasījumus, lai tām tiktu piešķirts bēgļa statuss? Ar kādu apdraudējumu viņi saskaras dzimtenē?
5) Ja personām ārpus Eiropas Savienības draud briesmas, tad kāpēc šie vīrieši ir pametuši savus ģimenes locekļus nedrošā vidē?
6) Ņemot vērā, ka ceļa attālums no Eritrejas līdz Itālijai ir aptuveni 4 000 kilometru un attālums mainās atkarībā no izvēlētā maršruta, kā šīs personas ir nokļuvušas līdz Itālijai? Cik viņiem ir izmaksājis ceļš? Vai viņi ir sadarbojušies ar kontrabandistiem? Kur viņi ir raduši līdzekļus, lai veiktu tik tālu ceļojumu?
7) Cik ir kopējās tiešās un saistītās izmaksas saistībā ar šo personu pārvietošanu no Itālijas uz Latviju?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.