Jautājumi satiksmes ministram Augulim par plānoto dzelzceļa elektrifikācijas projektu
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti28.09.2016.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
No Satiksmes ministrijas (turpmāk - ministrija) šā gada 2. septembrī sagatavotajiem priekšlikumiem izriet, ka ir veikts dzelzceļa elektrifikācijas projekta vērtējums saskaņā ar daudzu kritēriju analīzes rezultātiem, kur alternatīva par tīkla izbūvi uz Rīgu saņēmusi 86 punktus, bet uz Ventspili - 88 punktus. Līdz ar to formāli, atsaucoties uz šīs analīzes rezultātiem, varētu tikt piedāvāts elektrifikācijas projektu īstenot uz Ventspili.
Tomēr virkne faktu un apsvērumu rada pamatotas bažas par šī elektrifikācijas projekta analīzes objektivitāti un šāda projekta īstenošanas varianta pamatotību, piemēram:
1. Kravu apgrozījuma kritums Ventspils ostā šī gada 8 mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir -21,3% (12,9 milj.t.), tostarp naftas produktu apjomu kritums sasniedz 24% un akmeņogļu kravu samazinājums sasniedz 40%, salīdzinot ar 2015. gadu.
2. Rīgas ostā kravu apgrozījuma kritums šī gada 8 mēnešos ir -10,8% (pārkrauts 23,7milj.t), jau šobrīd Rīgā ir pārkrauts gandrīz divas reizes vairāk kravu nekā Ventspilī.
3. Rīgas ostā paredzama jaunu termināļu ekspluatācijas uzsākšana Krievu salā, tāpat ir potenciāls Baltkrievijas, Ķīnas un Kazahstānas jaunu kravu piesaistē, līdz ar to diversificējot piegādes un mazinot atkarību no Krievijas akmeņogļu un naftas produktu piegādēm.
4. Elektrificējot dzelzceļu Ventspils virzienā, palielinātos dzelzceļa infrastruktūras izmaksas, ņemot vērā līdzfinansējuma apjomus, finansējuma amortizācijas izmaksas, kā arī elektrovilces lokomotīvju iegādes izmaksas, kas būtu jāsedz VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk - LDZ) un vēl vairāk samazinātu konkrētā maršruta konkurētspēju, jo šīs izmaksas nevarētu attiecināt uz visu valsts dzelzceļa infrastruktūru.
Lai kliedētu augstāk minētās bažas, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kas veica šo projekta daudzkritēriju analīzi? Ja šīs analīzes veikšanai tika piesaistīti eksperti, – lūdzam tos uzskaitīt, aprakstot to pieredzi un kvalifikāciju. Ja ekspertīzes veikšanai tika izmantots ārpakalpojums - kā tas tika nodrošināts (kā tika izsludināts, kādi bija izvēles kritēriji, kā tika izvēlēts izpildītājs, kādi bija alternatīvie konkurējošie piedāvājumi?)
2. Cik izmaksāja minētās analīzes veikšana, un kādā laika periodā tā tika veikta?
3. Kura ministrijas vai LDZ amatpersona ir atbildīga par augstāk minētās analīzes rezultātu akceptēšanu un priekšlikumu sagatavošanu?
4. Lūdzam iesniegt pilnu dokumentā minēto četru iespējamo elektrifikācijas variantu daudzkritēriju analīzi, balstoties uz kuru, tika veikts augstākminētais dzelzceļa elektrifikācijas variantu novērtējums.
5. Lūdzam sniegt datus par esošo kravu apgrozījumu (pa ostām, kravu veidiem un to izcelsmes) un vērtējumu par kravu apgrozījumu un tendencēm ostās un dzelzceļā vidējā un ilgtermiņā.
6. Lūdzam dot Jūsu skaidrojumu, kā šī informācija par sagaidāmo kravu apgrozījumu pamato iespējamos projekta ekonomiski pamatotos risinājumus, kādi tie ir?
7. Balstoties uz šiem Jūsu datiem un novērtējumiem, sniedziet Jūsu piedāvāto projekta risinājumu atmaksāšanās iespēju novērtējumu.
8. Lūdzam sniegt alternatīvus priekšlikumus elektrifikācijas projektam, piemēram, esošās elektrificētās zonas modernizācija, jaunu dzelzceļa termināļu un mezglu izveide, koplietošanas infrastruktūras izveide ostu un sauszemes termināļos u.c.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
