Jūrmalā gada laikā tikai deviņi nekustamā īpašuma darījumi virs miljona eiro
PIETIEK10.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūrmalā pērn reģistrēti tikai deviņi darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieticīgie 4,5 miljoni eiro. Šodien publicējam datus par šiem deviņiem darījumiem, savukārt pilns pārskats par 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā lasāms laikrakstā Dienas Bizness.
1. 4,50 miljoni eiro
Lielākais darījums Jūrmalā pagājušajā gadā slēgts par 4,50 miljoniem eiro, pārdodot 1975 kvadrātmetrus zemes ar ugunsdzēsēju depo un saimniecības ēku Rīgas ielā 41. To pārdeva Igaunijas kompānija Cynosure Baltic OÜ, bet nopirka SIA 42Vikingu, kas pieder Igaunijas kompānijai Cynosure Baltic Darījums slēgts septembrī. Igaunijas uzņēmums to ieguva īpašumā arī tikai pērn septembrī par 150 tūkstošiem eiro no 1977.gadā dzimušā Normunda Puško, kurš to 2016.gadā ieguva ar nomaksas pirkuma līgumu no Finanšu ministrijas. Viņš pirkumam ņēma kredītu 257 tūkstošu eiro apmērā. Igaunijas kompānija darījumā hipotekāros kredītlīdzekļus nav izmantojusi.
2. 4,07 miljoni eiro
1961.gadā dzimušais Boriss Aizikovičs pērn jūnijā nopirka 2768 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Ernesta Birznieka-Upīša ielā 19. Īpašumu pārdeva 1967.gadā dzimusī Irina Suhova, kas to 2014.gadā bija nopirkusi par 2,2 miljoniem eiro no SIA A & H Alianse. Darījums veikts par pašu līdzekļiem.
3. 2,31 miljons eiro
SIA Gelvora, kas pieder Zviedrijā reģistrētās MARGINALEN AB meitas firmai SIA Aizdevums LV, pērn augustā nopirka 5472 kvadrātmetrus zemes ar administrācijas ēku, viesnīcas ēku un citām būvēm Jomas ielā 29/31. To pārdeva bijušās Parex bankas toksisko kredītu pārvaldītājs AS Reverta, kas to ar tiesas lēmumu pērn jūnijā ieguva no nu jau likvidētās SIA Viesnīca Majori. Jaunajam īpašniekam kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.
4. 2 miljoni eiro
Zemesgrāmatā pērn reģistrēts darījums, ar kuru 1983.gadā dzimusī maskaviete Jūlija Meļņikova 2016.gada decembrī nopirka 5012 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Jēkaba ielā 2. Īpašumu pārdeva SIA Millennium Investments, kas zemesgabalu 2005.gadā nopirka par 28 tūkstošiem latu (40 tūkstošiem eiro), bet 2014.gadā uzcēla uz tā māju. Uzņēmums pieder 1961.gadā dzimušajai Ritai Vasiļjevai. Pircēja īpašumu pagājušā gada novembrī pārdeva tālāk 1990.gadā dzimušajai Diānai Lutinovai par 1,55 miljoniem eiro. Jaunā īpašniece darījumam ņēma kredītu ABLV bank, kurai par labu nostiprināta 1,44 miljonu eiro hipotēka.
5. 1,7 miljoni eiro
1969.gadā dzimušais Jevgēnijs Vastahovs jūnijā nopirka 275/10000 daļas no 6997 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar atpūtas namu Dzintaru prospektā 13/15, ko pārdeva divas privātpersonas – ārvalstniece, 1956.gadā dzimusī Emma Gijsberta Marianne Zilbere un 1948.gadā dzimušais Leons Zilbers, kas to bija ieguvuši mantojuma ceļā. Darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.
6.-7. 1,50 miljoni eiro
1958.gadā Ukrainā dzimusī Vera Stankevičiene janvārī nopirka 1774 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju un vasaras māju Kaudzīšu ielā 15. To pārdeva 1968.gadā dzimusī Karina Siņkeviča. Kredīts īpašuma iegādei nav ņemts.
6.-7. 1,50 miljoni eiro
1980.gadā dzimušajam Andrim Bojāram piederošā SIA Ceriņu Apartments maijā nopirka 849/1000 daļas no 2689 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar atpūtas namu Ceriņu ielā 3. Savas daļas īpašumā pārdeva SIA Būvnieks LV, kura lielākais īpašnieks ir SIA Ceriņu Apartments (99,92%), bet otrs īpašnieks – 1977.gadā dzimušajam Ivo Lasim piederošā SIA Time to be, un kas to visu kopumā nopirka 2013.gadā par 808 tūkstošiem latu (1,15 miljoniem eiro). Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
8. 1,20 miljoni eiro
Jūnijā Oļegam Boiko piederošā SIA X1 nopirka 3150 kvadrātmetrus zemes ar tirdzniecības ēku un lapeni Turaidas ielā 2. Īpašumu pārdeva SIA Priority, kas to 2012.gadā ieguva tiesas ceļā par 767 tūkstošiem latu un kura pieder SIA HLC. SIA HLC īpašnieks ir SIA Priority Production, kas pieder 1954.gadā dzimušajai Ilgai Suhramendai-Vītolai (24%), 1975.gadā dzimušajam Andrim Tionam (24%) un SIA Accademia (52%), kuras vienīgā īpašniece ir 1983.gadā dzimusī Kristīne Fedosejeva. Darījums veikts bez kredīta.
9. 1,05 miljoni eiro
1980.gadā dzimušajam Aleksandram Ružencevam piederoša SIA Skaņa augustā nopirka 2072 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju, saimniecības ēku un žogu Rotas ielā 26. Īpašumu pārdeva 1956.gadā dzimusī Svetlana Ovčiņņikova. Viņa to nopirka 2002.gadā par 9105 latiem (13 tūkstošiem eiro). Pēdējā darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.
Dati par uzņēmumiem – Lursoft. Dati par nekustamajiem īpašumiem un darījumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata. Šajos datos nav iekļauti darījumi ar uzņēmumu kapitāldaļām.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
