Iesaki rakstu: 
Kamēr turpinās iespējamo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātu „uzrunāšanu”, šai sakarā aizvien biežāk tiek pieminēts kādreizējais satiksmes ministrs un neveiksmīgais Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis. Pats viņš uzrunāšanu noliedz, taču baumas par viņa „bīdīšanu” skan aizvien skaļāk.
„Pilnīgi nav tiesa. Tās ir baumas. Paldies, uz redzēšanos!” – tas bija viss, ko Ronis trešdien Pietiek pavēstīja uz jautājumu, vai taisnība, ka viņš uzrunāts kā iespējamais kandidāts uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Tikmēr kāds lasītājs, kurš jau iepriekš Pietiek ir piegādājis vēlāk apstiprinājušos informāciju, mums atsūtījis šādu versiju, ko publicējam gandrīz pilnībā – izņemot vienīgi daļu, kas skar finanšu ministres personisko dzīvi:
„Vēršamies pie Jums atkal ar kārtējām baumām, taču ticamām, ka par VID ģenerāldirektoru virza un lobē ”neatkarīgo”, ”bezpartijisko”, ”saimnieciski orientēto”, „izlēmīgo” un ”valstiski domājošo” politmarioneti Aivi Roni.
Protams A.Roņa kungs ir kompetents, skaists, godīgs un apveltīts ar daudzām citām labām īpašībā par ko mēs nešaubāmies, taču interesantākais, ka viņa kandidatūru virza Māris Martinsons, kurš protams arī ir godīgākais cilvēks Latvijā.
Protams, ka Māris Martinsons zina vislabāk, ar kādām īpašībām jābūt apveltītam VID ģenerāldirektoram. Protams, ka mēs labi zinām, ka Māris Martinsons domā par valsti un tās sakārtošanu un primārais viņa darbs ir sakārtot procesus Valsts ieņēmumu dienestā.
M.Martinsonam jāsakārto daži kriminālprocesi un daudzi uzrēķini, jo pretējā gadījumā īsti neiet ar darbiem. Tāpēc šobrīd M.Martinsons bīda savu marioneti A.Roņa kungu, nav jau teikts, ka viņš šim amatam ir piekritis, taču politiskā vidē tas tiek aktīvi apspriests.
Cik zināms, tad, iespējams, savu piekrišanu jau devusi talantīgā finanšu ministre, taču kā mēs labi zinām, tad ne viņai vienīgai būs šajā ziņā teikšana. Tā kā mūsu gudrā, skaistā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, iespējams, pametīs Finanšu ministriju, jo (..), viņai vajadzīgs atstāt labu un gudru pēcteci, kas attaisnos viņas un M.Martinsona brigādes cerības.
Domājam, ka šī, iespējams, tikai bauma būtu jādara zināma sabiedrībai, kura ir tiesīga zināt savus varoņus un viņu bīdītājus…”
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
