Kā Jūrmalā sashēmoja

Tomēr ir virkne faktu, kas vedina domāt, ka patiesībā ar visas sabiedrības piedalīšanos tika inscenēta iepriekš labi saplānota afēra, kurā draudus izsakošais atkritumu apsaimniekotājs Eko Baltia Vide, kuru veiksmīgi pataisīja par grēkāzi un radušās situācijas vaininieku, patiesībā ir kritis par upuri šīs afēras autoriem un, pats nezinādams, cītīgi izpildījis shēmas autoru plānus.

Atcerēsimies notikumu secību. Atkritumu apsaimniekotājs Eko Baltia Vide decembrī paziņoja, ka plāno janvāra vidū pārtraukt savu darbību šajā pilsētā, jo Jūrmalas dome nekādi nav reaģējusi uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, ka tā nav izpildījusi savas saistības samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, kā arī nav panākusi jaunu vienošanos ar atkritumu apsaimniekotāju par tarifu un apmaksas summu, kas atbilstu reālajai situācijai Jūrmalā. Tā vietā, lai pašvaldība sēstos pie galda ar atkritumu apsaimniekotāju un meklētu risinājumu, Jūrmalas dome pēdējā brīdī – nedēļu pirms norādītā atkritumu izvešanas pārtraukuma - pusslepeni izsludināja iepirkumu jaunam atkritumu apsaimniekotājam.

Nu diezgan saprotams, ka sevi cienošs uzņēmums pāris dienu laikā nevar iesniegt tiešām pamatotu piedāvājumu atkritumu izvešanai Jūrmalā. Un tā vien šķiet, ka tieši tas bija nepieciešams. Lai gan tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr bez pūlēm šajā mistiskajā, drudžainā steigā rīkotajā iepirkumā par uzvarētāju varēja pasludināt „vajadzīgo un vēlamo”.

Par laimi neviens pa kājām nemaisījās. Piedāvājumus gan iesniedza divi uzņēmumi, bet tas nekādi neapgrūtināja pasludināt par uzvarētāju to, ko vajadzēja – Jūrmalas namsaimnieku, kuram licence atkritumu apsaimniekošanai parādījās tikai dažas dienas pirms pieteikšanās iepirkumā, kuram nav itin nekādas pieredzes šajā biznesā, toties ir pieredze gūt zaudējumus vairākus gadus pēc kārtas, apsaimniekojot pašvaldības daudzdzīvokļu mājas.

Bet iemesls, kādēļ tieši šim uzņēmuma „vajadzēja” pārņemt atkritumu apsaimniekošanu, kļūst skaidrāks, palūkojoties mazliet senākos notikumos. Proti, kā šis uzņēmums tika privatizēts. Droši vien daudziem tāpat kā man nebija saprotams, kādēļ to par gandrīz trīs miljoniem eiro vispār kāds gribēja pirkt. Nav noslēpums, ka šo uzņēmumu, kura pārziņā ir 385 pašvaldības valdījumā esošo dzīvojamo māju apsaimniekošana, par gandrīz trim miljoniem eiro iegādājās Lietuvas kompānijas UAB Estate Solution Group Baltic meitasuzņēmums Būsto valda, kas apkalpo vairāk nekā 1000 daudzdzīvokļu namu Lietuvas pilsētā Kauņā. Šis bija vienīgais izsoles pretendents, jo ar zaudējumiem (200-300 tūkstošu eiro gadā) strādājošais pašvaldības uzņēmums izsolē tika piedāvāts par neiedomājami augstu sākuma cenu – 2,959 miljoniem eiro, par kuru to arī nopirka vienīgais pretendents.

Ja no sākuma nebija īsti saprotams, kādēļ lietuvieši teju par kosmisku cenu iegādājas namu apsaimniekošanas rūpalu, kas Latvijā nekādus zelta kalnus nesola, tad tagad, kad tieši šis uzņēmums uzaicināts kļūt par pilsētas atkritumu apsaimniekotāju, kļūst saprotams, kādas pašvaldības „zem galda” piedāvātās nākotnes iespējas lika kaimiņvalsts investoriem ieguldīt tik prāvu summu ar zaudējumiem strādājošā uzņēmumā. Pēc aptuvenām aplēsēm, atkritumu apsaimniekošana garantē tā veicējam Jūrmalā aptuveni miljons eiro lielus ienākumus gadā.

Cerams, ka šos visus slēptos nodomus izdosies atšķetināt KNAB un citām tiesībsargājošām institūcijām, jo būtu grūti iedomāties, ka šāds acīmredzami sashēmots darījums varētu palikt nepamanīts un tā organizētāji nesodīti. 

Novērtē šo rakstu: