Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl pirms pāris nedēļām Latvija saņēma Eiropas Komisijas draudzīgu atgādinājumu neaizmirst par budžeta konsolidāciju vēl par 50 miljoniem latu. Finanšu ministrs Andris Vilks arī noteicis termiņu konsolidācijas veikšanai – divu mēnešu laikā, lai panāktu kredītreitinga palielināšanu, kas ļautu pārdot valsts obligācijas. Zaļie un zemnieki jau skaļi pateikuši – rokas nost no sociālā budžeta un pensijām, arī valdības vadītāja Valda Dombrovska Vienotība vēlētājiem solīja, ka pensijas neaiztiks, taču premjers vienlaikus atzinis, ka plānotais samazinājums pārsvarā būšot izdevumu daļā, nav tādas jomas, kura a priori būtu pasargāta no samazināšanas. Valdība pat izveidojusi īpašu darba grupu konsolidācijas pasākumu izstrādei. Pietiek jautāja diviem pretējus viedokļus pārstāvošiem ekonomistiem, kā viņi ieteiktu valdībai rīkoties.

Vjačeslavs Dombrovskis (attēlā), ekonomists:

„Mēs runājam par konsolidāciju, kas ir jāveic ļoti īsā laikā, pāris mēnešos, tādēļ nekādas reformas šeit nederēs. Nevienu reformu nevar īstenot tik īsā laikā. Līdz ar to atliek mehāniski konsolidācijas pasākumi – nodokļu celšana vai tēriņu samazināšana, tai skaitā, sociālā budžeta izdevumu samazināšana. Tā kā es neesmu politiķis, man nav jābaidās kļūt nepopulāram. Un esmu pārliecināts, ka viens no reālākajiem budžeta konsolidācijas scenārijiem ir sociālā budžeta samazināšana, tai skaitā - pensiju samazināšana.

Ja pensijas ir pašmērķis, tad, protams, nav problēmu tās paaugstināt. Konfiscējam mašīnas, dzīvokļus, pārdodam un to naudu izmaksājam pensionāriem. Īstermiņā pensijas būs augstākas, bet ilgtermiņā – kurš ar veselu prātu te paliks? Ir jāsaprot, ka pensiju izmaksa tiešā veidā ir saistīta ar to, cik nopelna strādājošie. Ja algas ir samazinātas par 25 procentiem un katram piektajam vispār nav darba, tad varbūt ir jāsaprot, ka pienācis laiks arī samazināt pensijas.

Politiķiem, protams, ir cits viedoklis. Viņi ir devuši solījumu pensijas neaiztikt. Bet šis solījums jau principā ir kļūdains. Viņi aizbildinās ar sabiedrisko domu, kas neatbalsta pensiju samazināšanu. Un, protams, ja sabiedriskajā aptaujā vaicā, vai jūs atbalstāt pensiju samazināšanu, loģiski, ka vairākums atbildēs - nē. Taču jautājums tiek uzdots tā, it kā izvēle ir tikai starp samazināt vai nesamazināt, nevis par to, ka, nesamazinot pensijas, ir jāsamazina kaut kas cits. Patiesībā ir tā – ja nesamazina pensijas, tad tiek ievainota cita sabiedrības daļa.

Jautājums ir par to, kā mēs konsolidējam budžetu. Variants A – samazinām pensijas, variants B – ceļam nodokļus, variants C – aizņemamies, lai tad maksā mūsu bērni un mazbērni, D – jūsu piedāvātais variants. Un tad vēlētājiem un sabiedrībai ir skaidrs, kas patiesībā tiek jautāts. Bet jautājumi aptaujās tiek uzdoti individuāli, radot kļūdainu iespaidu, ka ir pasaule, kurā valsts var ilgstoši tērēt vairāk nekā tiek pelnīts. Vienā aptaujā vairākums varētu teikt, ka ir pret pensiju samazināšanu. Pēc tam vairākums saka, ka arī nodokļus paaugstināt nedrīkst, kaut gan tā ir cena par pensiju nesamazināšanu. Skaidrs, ka šādām atbildēm nav lielas informatīvās vērtības.

The Guardian mājas lapā iedzīvotājiem pašiem tika piedāvāts, kā konsolidēt Lielbritānijas budžetu. Tika parādīts, cik lieli ir kādas sfēras izdevumi un kādi ir ienākumi, un kas notiek, ja vienā vietā nogriež, kā otrā vietā ienākumi samazinās utt. Un tad katrs pats varēja izdomāt, kur griezt, kur atstāt.

Es domāju, ka tik īsā termiņā budžeta konsolidācijas atslēgas vārds ir sociālais budžets. Bezdarbnieku pabalstus gan nevajadzētu samazināt, jo tie pilda konkrētu funkciju – palīdz cilvēkiem atgriezties darba tirgū, atrast piemērotu darbu.

Par bērnu pabalstiem gan man ir cits uzskats. Tos noteikti drīkst samazināt un virzīt ģimenēm, kuriem no šādiem pabalstiem ir kāds reāls efekts, jo ne visiem tie astoņi lati mēnesī ir iemesls, kādēļ ir bērni. Visticamāk, šos pabalstus vajadzētu maksāt tikai trūcīgajiem, bet turīgajiem šie pabalsti nebūtu jāmaksā, jo patiesībā tā ir naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā. Vispirms cilvēks strādā un šo naudu samaksā nodokļos, tad viņam kā pabalstu maksā atpakaļ.

Un ir svarīgi saprast, kā rodas mūsu pensijas. It kā tiek uzsvērts, ka pensijas ir svēti nopelnītas ar gariem darba gadiem, taču realitātē pensijas maksā no tā, ko nopelna strādājošie. Tāpēc jābūt solidaritātei. Ja jau reiz strādājošais vairs nepelna tik daudz, tad viņš arī nevar tik daudz maksāt pensijās.”

Jānis Ošlejs, ekonomists:

„Katra konsolidācija ir pašgraujoša, jo, samazinot valsts budžetu, samazinās arī iedzīvotāju ienākumi, un mūsu valsts iedzīvotāju ienākumi jau tā ir kritiski zemi. Jebkuri budžeta samazinājumi novedīs pie vēl lielākiem ienākumu samazinājumiem, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi, tas iet pa spirāli. Mēs jau pagājušajā gadā redzējām – konsolidējām budžetu, bet budžeta deficīts nemazinājās. Tam nebija nekādas jēgas. Līdz ar to budžetam vairs nav, kur griezt.

Turklāt tā summa jau nav tikai 50 miljoni tagad, bet vēl arī 450 nākamgad. Pat, ja mēs likvidētu pilnīgi visu valsts pārvaldi, mēs iegūtu 63 miljonus. Nu ko, atlaižam visus skolotājus? Vēl samazinām algas policistiem, lai iet laupīt?

Tādēļ vienīgais ceļš, ko es redzu, ir mūsu valūtas - lata - kursa maiņa, vienlaikus atvieglojot kredītņēmēju stāvokli. Proti, visi eiro kredīti jāpārvērš latos un tad jādevalvē lats, vienlaikus daļēji kompensējot bankām šīs kredītu pārveidošanas zaudējumus, jo pretējā gadījumā bankrotētu arī zviedru bankas un tas būtu krahs. Šādu scenāriju tikko veica Īslande. Vai viņiem kas slikts notika?

Kredītņēmēju stāvoklis bremzē ekonomikas attīstību, jo cilvēki nevar tērēt naudu, bet visu maksā bankām. Līdz ar to nauda nenonāk apritē, viss tikai apsīkst un samazinās.

Ja veiktu šādu reformu, atjaunotos naudas aprite, ekonomika atdzīvotos un sāktos augšupeja. Politiķi baidās, ka, devalvējot latu un nemainot kredītus, bankrotēs daudz mājsaimniecību, tādēļ arī baidās runāt par lata kursa maiņu. Bet der paskatīties, kā citas valstis rīkojas. Ja valdība veiktu šādu plānu, ieguvēji būtu visi – bankas atsāktu aktīvu kreditēšanu, cilvēkiem būtu ienākumi un viņi arī varētu tērēt, uzņēmējiem būtu ienākumi un būtu nodokļu ieņēmumi. Patiesībā patlaban ir jārunā par budžeta palielināšanu, nevis samazināšanu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...