Kā Meroni kļuva par bijušās Lemberga un ventspilnieku impērijas vienīgo īpašnieku
Jurģis Liepnieks19.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākkārt ir rakstīts par to, kā ar Ģenerālprokuratūras un SAB aktīvu organizatorisko atbalstu un “jumtu” Rūdolfs Meroni organizēja “Ventspils naftas” akciju koruptīvo pārdošanu par acīmredzami samazinātu cenu. Taču tas nav vienīgais Meroni “varoņdarbs” pēdējo gadu laikā. Par to arī nav jābrīnās – ja Satversmes aizsardzības birojs un Ģenerālprokuratūra rūpējas, lai nekādas izmeklēšanas un tiesisku seku tavām darbībām nav un ir uzticējusi tev glabāt daudzmiljonu vērtus īpašumus, tad kāpēc gan šādu brīnišķīgu izdevību neizmantot?
Aiz “Ventspils naftas” pārdošanas, kur iesaistīto pušu nelikumīgā peļņa sadalīšanai tuvojās 200 miljoniem eiro, otra lielākā Meroni blēdība saistīta ar to, ko iesākt ar 79 987 049 EUR, kas ienāk AS „Latvijas Naftas tranzīts” (LNT) kontā par “Ventspils naftas” (VN) akcijām.
Ko ar šo naudu vislabāk iesākt? Pareizi, jūs uzminējāt – vajag pārskaitīt sev.
Tomēr tas nav triviāls uzdevums, jo LNT ir akciju sabiedrība, tajā ir citi akcionāri, tajā skaitā arī Ģenerālprokuratūras arestētās un, visticamāk, valstij drīz jau pienākošās daļas. Citi akcionāri un Latvijas valsts (teorētiski) taču varētu iebilst pret to, ka Meroni visu uzņēmuma naudu, izmantojot prokuratūras sagādāto stāvokli, pārskaita nezināmā virzienā.
Meroni ir šādās lietās pieredzējis profesionālis, tāpēc risinājums tiek atrasts. Tas ir šāds.
Saskaņā ar līgumu starp LNT un VN akciju pircēju pirkuma summa tiek ieskaitīta nevis kādā Latvijas bankā, bet gan LNT kontā AS „Valartis Bank” (tagad „Bendura bank” Lihtenšteinā). Pēc R. Meroni pieprasījuma „Valartis Bank” piedāvā LNT izveidot fondu naudas līdzekļu investīcijām biržā nekotētos vērtspapīros.
„Valartis Bank” un Meroni vienojas, ka naudas līdzekļi – vairāk nekā 100 000 000 EUR – tiks izmantoti, lai izpirktu no AS “Ventbunkers” šādus tās akcionārus: Olafu Berķi, Jāni Berķi, Nauri Berķi, kuriem caur SIA „Kement” piederēja 1/7 AS “Ventbunkers”, Genādiju Ševcovu, kuram no AS “Ventbunkers” piederēja 1/7, un Igoru Skoku, samaksājot šiem akcionāriem kopā vairāk nekā 100 miljonu eiro.
Bet kurš tad kļūst par šo 100 miljonus vērto daļu jauno īpašnieku? Varat trīs reizes minēt!
„Valartis Bank” speciāli šim mērķim izveidotais investīciju fonds pats šīs akcijas neiegādājas, bet no LNT saņemtos naudas līdzekļus pārskaita Meroni piederošam ofšoram ar nosaukumu “London Industry”, kurš tad arī iegādājas visas minētās akcijas vairāk nekā 100 miljonu vērtībā.
Tātad par uzņēmuma LNT naudas līdzekļiem iegādātās Berķu ģimenes, Ševcova un Skoka īpašumtiesības nonāk Rūdolfa Meroni valdījumā, padarot viņu par vienīgo faktiski visa Ventspils tranzītbiznesa īpašnieku. Aizmirstiet par Lembergu, “ventspilniekiem”! Visa bijusī Lemberga un “ventspilnieku” saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās.
Šīs 2016.gadā veiktās darbības acīmredzot ir pamats, kādēļ „Ernst & Young” Baltics atsakās sniegt atzinumu par LNT 2016. gada pārskatu. Turklāt 2016. gada pārskats vēl pat šobrīd, 2018. gada jūlijā nav iesniegts Uzņēmumu reģistrā.
Pievērsiet uzmanību, ka nedz prokuratūrai, nedz kādai citai tiesībsargājošai iestādei, nedz jaunajiem politiskajiem spēkiem, kas vārdos tik ļoti iestājas par tiesiskumu, nedz arī dažiem par tiesiskumu un korupciju parasti tik jestri nomodā esošiem medijiem par visiem šiem vairākus simtus miljonu vērtajiem darījumiem, kas tieši skar arī valsts arestētās un valstij, visticamāk, drīz piekritīgās daļas, nevienam nav nekādu jautājumu.
Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.