Kā PARistu stukači vēršas pret vārda brīvību un ignorē Satversmes 100.pantu
Linda Liepiņa21.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Manuprāt, šis Kirils Ķirsis ir reaģējis uz manā FB profilā 1.augustā nošērotu video, kura dēļ pie manis mājās ieradās policija un tagad ar grūtībām caur resorisko pārbaudi, tērējot nodokļu maksātāju naudu, mēģina uzburt kaut kādu lietu.
Dara, ko var, jo Iekšlietu ministrija ir tiešā viņu pakļautībā. Interesanti, vai Golubevas kundze arī par šo ir informēta vai arī ziņu nodošana, kam un ko darīt, šoreiz tiek nodota zemākā līmenī?
Video vēl joprojām “griežas” Facebook, netiek uzskatīts par agresīvu vai dezinformējošu, lai “rečekisti” vai kāds cits to aizliegtu.
Vai sūdzmanis tieši savu partiju būtu asociējis ar politiķiem - nodevējiem, ka noķerts tāds pāri darījums? Brīnums nebūtu.
Jaunais PARistu censonis savā FB profilā norāda, ka 2020.gada 8.augustā uzsācis mācības Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Pabeidzis vienu kursu, visticamāk, attālināti, tādēļ vēl jo vairāk varu saprast neorientēšanos Krimināllikuma pantos, uz kā pamata, iespējams, tieši viņš lūdz pret mani Valsts policiju uzsākt izmeklēšanu.
Ķirša kungs, ja, iespējams, tieši Jūs esat vērsies policijā ar iesniegumu pret manis pausto viedokli, tad cerams, ka šādus iesniegumus esat sarakstījis par visiem 5697 cilvēkiem, kas ar šo video ir dalījušies.
Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi. Šādus jaunus “censoņas”, viņu nezināšanu un neirientēšanos likumos izmanto onkuļi un tantes. Gan jau tie paši, pie kuriem jaunais cilvēks strādā Saeimā! Veiksmi darbos!
Plašāks situācijas izklāsts un video atrodami ŠEIT.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.