Kā Rīgas Centrālcietuma vadība nozaga Ziemassvētkus (un ne tikai)
Pietiek lasītāja09.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Teodors Seuss Geizels 1957. gada izdeva grāmatu par Grinču, kas ticis izraidīts no pilsētas, kur visi svin Ziemassvētkus. Grinčs vēlas atriebties, izbojājot Ziemassvētku noskaņu pilsētā un nozogot svētku rotājumus un dāvanas.
Rīgas Centrālcietuma notiesātajiem ilgstoši tika solīts līdz Ziemassvētkiem pabeigt 5. korpusa dušas telpas remontdarbus, kuras izmaksas ir "nedaudz" dargākas par nu jau slavu iemantojušo tā saucamo “prezidenta flīģeli” (kura iegādei paredzētā nauda bija 183 921 eiro) – no 230 līdz 250 tūkstošiem eiro.
Jānorāda, ka dušas telpa ir aptuveni 40 m2 kopā ar tualeti un ģērbtuvi. Tās izbūve noris pusgadu, un joprojām nav redzams gals, jo decembrī, neilgi pirms Ziemassvētkiem, kad tika plānots svinīgi atklāt jauno dušas telpu, notika paredzamais, - plīsa viena no karstā ūdens caurulēm tieši dušas telpā, radot bojājumus.
Tas (caurules plīšana) noticis vairākkārt, un cietuma vadības alkatība un vēlme "ieekonomēt" tikai veiksmīgas sakritības dēļ neradīja kaitējumu ieslodzīto veselībai.
Ir saprotama vēlme turpināt senās valsts līdzekļu izsaimniekošanas tradīcijas, veicot dažnedažādus apbūves un remontdarbus par nesamērīgi augstām cenām, tomēr šoreiz Valsts kontrolei būtu jāatver acis un jāsaredz, ka primitīva, no lētākajiem un acīmredzami nekvalitatīviem materiāliem būvēta dušas telpa nevar maksāt ceturtdaļmiljonu!
Gan iekšdarbi, gan ārdarbi veikti nekvalitatīvi, bet ko var gribēt, izmantojot lētākos un attiecīgi pieteiktajai cenai neatbilstošus (nekvalitatīvus) materiālus. Iespējams, publiski paustais izcenojums atbilst labu remontdarbu izmaksām, tomēr faktiskie materiāli un darbi ir zemā līmenī, t.i. acīmredzami kvalitāte neatbilst pieteiktajai cenai, - visu izsaka fakts, ka ārējo cauruļu savienojumu siltināšanai izmantotas segas.
Kārtējo reizi tiek nozagta, tostarp, Jūsu nauda. Un, protams, ieslodzītajiem cietuma vadības neapmierināmās naudas kāres dēļ tika "nozagti" Ziemassvētki, liedzot iespēju nomazgāties normālos apstākļos, jo vēlme "uzvārīties" bija augstāka par visu.
2020. gada sākumā ar šo pašu cietuma vadību priekšgalā tika pabeigti remontdarbi Rīgas Centrālcietuma 3. korpusā (šobrīd tie norisinās cietuma 1. korpusā). Reālās izmaksas nav zināmas, bet, ņemot vērā to, ka remontdarbus pārsvarā veica darbinieki no Vidusāzijas (kuri knapi saprata krievu valodu, kur nu vēl latviski), kā arī remontdarbos izmantoto materiālu kvalitāti, secināms, ka "kāds" neslikti nopelnījis.
Ilustrācijai pakaramie (attēlā), kuri tika iebūvēti katrā kamerā un ir acīmredzami kāda talantīga dizainera darbs vai tomēr pašu ieslodzīto metinātāju kursos darināts izstrādājums tīri praktisko iemaņu veicināšanai, t.i. par brīvu. Bailes iedomāties, cik par šādām piemetinātām skrūvēm esam samaksājuši. Un cik vēl samaksāsim...
Necik senā vēsturē šī pati cietuma vadība, tolaik šiverējot Brasas cietumā, pamanījās pavisam īsu brīdi pirms cietuma slēgšanas veikt remontdarbus veselā korpusā, - acīmredzot slēgt cietumu sliktā stāvoklī nav laba saimnieka cienīgi. Tā pirms cietuma pašas slēgšanas tika pareizi "ieguldīti" vairāki desmiti tūkstošu.
Vai tiešām Valsts kontrole, Iepirkumu uzraudzības birojs un atbildīgā ministrija neredz, kā to degungalā tiek izsaimniekoti un izzagti valsts līdzekļi?! Vai arī šī ir viena no tām jomām, kur vienkārši nekas nav jāredz, jo pīrāgs tiek sadalīts "godīgi" starp pusēm?!
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.