Kā suņi uz sienas kaudzes: ierēdniecības “astoņkāja” ignorance pret valsts varu un tautu
Andris Ansis Špats31.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms mēneša – 24. februārī septiņām ministrijām tika nosūtīts projekts “Dzērvenes skolām” finansēšanai no ES resursiem, kas domāti pandēmijas seku mazināšanai. Šis projekts ir pamatots ar Latvijas bioloģijas zinātnieku izstrādēm kopš
Pandēmijas gaitā redzama imunitātes lielā ietekme uz vieglāku slimības gaitu, dramatiski pieaug mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, kas vidēji ir 16 000 pers./gadā. Iespējamā pandēmijas atkārtošanās 2030. gadā ļauj vēl mums tai sagatavoties. Tāpēc senās tautu gudrības un mūsdienu zinātnes pierādījumi par speciālu dzērveņu šķirņu palīdzību pret baktēriju pielipšanu, iekaisumiem, nieru, asinsvadu slimībām un pat pret 4 vēža formām sniedz mums pamatojumu sekot gudrākām un zinošām tautām.
Ierēdņi atbildēja izvairīgi, ne pēc būtības, un nevienā ministrijā šis dokuments nenonāca līdz ministram (EM, VARAM, ZM, LM), savukārt 3 ministrijas mēneša laikā pat neatbildēja – VM, FM, IZM.
Skaidrs, ka Finanšu ministrijai grūti atbildēt, jo 1998.g. dzērveņu attīstībai sūtīto Pasaules Bankas finansējumu (25 milj.$) atņēma pašu partijas biedri - Guntara Krasta valdības finanšu ministrs Roberts Zīle - un “uzdāvināja” dažām bankām. Mēs zaudējām attīstības iespēju, ko šajā laikā paspēja Čīle ar līdzīgu “starta kapitālu”, kur tagad eksportē dzērveņu produkciju (sukādes un sulas koncentrāts) par 573 000 000 US$, pavisam 113 610 tonnas par vidējo cenu 5,05 US$/kg.
Čīles iestādītās dzērveņu platības arī latviešu zemniekiem būtu pa spējam, ja vien šeit vēl ļautu pirkt degradētos un nevienam nevajadzīgos purvus. Aprobežotie ierēdņi ministrijās joprojām iesaka zemniekiem nomāt no LVM purvus, ieguldīt milzīgas summas un lūgt Dievu, lai nepaceļ nomas maksu… Tāpēc jau Lietuvā neaudzē dzērvenes, jo tur neļauj zemniekiem pirkt purvus.
Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijām jau sen vajadzētu padomāt par to, kāda daļa skolēnu pēc attālinātām mācībām būs spiesti palikt uz otru gadu vai bezcerīgi atpalikt, ko norādīja Eiropas Komisijas ierosinātais pētījums.
Projekta mērķi: skolu un pirmskolu iestāžu nodrošināšanai ar imūnās sistēmas un veselību uzlabojošiem 2 veidu lielogu dzērveņu produktiem (sukādes un kečupi), izmantojot optimālās dzērveņu šķirnes no ZA NBD radītās šķirņu kolekcijas un ASV tehnoloģijai un veselības mērķiem piemērotām šķirnēm.
Kā pamatojums šim projektam ir ASV valdības lēmums jau
1.solis. Nostiprināt pret dabas riskiem (radiācijas salnas, austrumu vējš) unikālu – ES lielāko lielogu dzērveņu kolekciju ar 7 ASV radītām šķirnēm un 7 NBD Dr.sc. biol. Alfreda Ripas perspektīvām šķirnēm, turpināt novērot jaunus 4 klonus. Tehniskais nodrošinājums ar mūsdienu tehniku un tehnoloģiju kā demonstrācijas objektu zemniekiem un sadarbības partneriem no ES valstīm. Izstrādāt informācijas bāzi un pamatojumus paplašinātam attīstības projektam Latvijā – līdz
2.solis. Uzcelt jaunu pētniecības un eksperimentālu ražotni
3.solis. Ražotne “Pēdas” integrēti un bioloģiski audzētu ogu, augļu pārstrādei kečupā un sukādēs, izmantojot eksperimentālā ražotnē izstrādātās jaunās tehnoloģijas. Ražotne tiks izvietota 3 jau esošās ēkās ar 5 reizes lielāku kopējo platību
Ņemot vērā ierēdņu vispārīgo ignoranci pret zinātnieku idejām, skaidrs, ka vides situācijas un sociālo jautājumu risināšanai pēc pandēmijas ar šo projektu mums jāgriežas Eiropas Komisijā un jāatgādina ASV Zemkopības departamentam, kā šeit sacūkoja labi domāto ASV politisko palīdzību vienīgajā dzīvotspējīgā projektā “Ag Link Baltia”. Savukārt Pasaules Bankā jānoskaidro, kādi pamatojumi Latvijas valdībai bija, kad tā PB piedāvāto 25 milj. kredīta līniju “Jauno lauksaimniecības nozaru attīstībai” atdeva “Parex” un citām bankrotējušām bankām.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
