Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

12. Saeima nešaubīgi ieies Latvijas valsts vēsturē, jo aizvadītajā nedēļā tika pieņemts Veselības aprūpes finansējuma likums, kas pēc likuma definīcijas ir likumdevēja vai citas valsta varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks, un likumdevējs ar likumu izsaka tautas gribu. Grūti ir pateikt, kam tieši atbilst jaunais likums un vai tas tika pieņemts sabiedrības interesēs, jo pat veselības ministre Anda Čakša atzīst, ka "pēc kāda laika radīsies nepieciešamība to pielāgot reālajai dzīvei", kas principā vērtējama kā nozares atbildīgā ministra fenomenāla atklāsme.

To, ka šis likums ir brāķis, zina ikviens, kas to ir lasījis vai nedaudz saskāries, labojumi no Saeimas puses ir veikti visos pantos, turklāt to vajadzēs darīt vēl, un tas tiek uzticēts pie premjera Māra Kučinska izveidotai darba grupai, - jau nākamā gada aprīlī tiek gaidīts pirmais ziņojums. Kā galvenais arguments likuma pieņemšanai ir tā sasaite ar mediķu algām, kaut citām valsts finansētām nozarēm tāda likuma nav, bet finansējumu un algas tās saņem. Tā ka īstenais iemesls noteikti ir cits.

Latvija pretēji vispārējiem Pasaules Veselības organizācijas un citu ekspertu atzinumiem nevis iet uz universālo veselības aprūpes sistēmu, lai uzlabotu tā jau vissliktākos sabiedrības veselības rādītājus ES, bet pretēji un mediķus grib piesaistīt nodokļu inspektoru lomai. Arī tad, ja mediķi redzēs, ka cilvēkam nepieciešama ārstēšana slimnīcā vai kādi dārgi izmeklējumi, tad nebūs iespējas palīdzēt, ja pacients būs iedzīvotāju nemaksātāju skaitā un ar neregulāriem zemiem ienākumiem, kas traucē atbilst bezdarbnieku statusam, vai arī bezdarbnieku skaits augs tik strauji, ka graus premjera ekonomiskos izaugsmes rādītājus.

Maz ticams, ka likums atrisinās pastāvošo kvotu sistēmu, tieši pretēji – var sākties nebeidzami tiesu darbi, iedzīvotāji pieprasīs kompensācijas par valsts solījumu nepildīšanu vai kompensēt privātos maksājumus, kam būtu jābūt garantētiem no valsts puses. Valdošā koalīcija neslēpj, ka naudas trūkst un no kaut kā ir jāpaņem. Kas ir visvieglāk - paņemt no pelnošiem cilvēkiem, paaugstinot sociālo nodokli un nemainīgi augstus saglabājot līdzmaksājumus, uz ko ir aizrādījis OECD, un pacientu iemaksas. Ja kādam ir ko maksāt, lai maksā, jo par izlietojumu un sistēmas efektivitāti likumā nav ne vārda.

Kaut arī naudas apjoms pieaug no iedzīvotāju nodokļiem un budžeta deficīta atkāpes, par to sadalīšanu tiek runāts tikai tagad. Skepse mediķos par algu pielikumu ir pamatota, jo šobrīd jau mediķi saņem Veselības ministrijas (VM) "lielās" algas, ko veido pamatalga ar dažādām piemaksām pēc veselības iestāžu vadības ieskatiem. Tad šobrīd, nosakot pamatalgu, var tikt saglabātas tikai Darba likumā noteiktās obligātās piemaksas par darbu naktīs, svētku dienās, virsstundas, kuras gan atšķirībā no citu profesiju darbiniekiem vēl joprojām netiek apmaksātas dubultā.

Līdz ar to ir lielas ļoti variāciju iespējas. Arī ambulatorajā sektorā, kur gan faktiski neviens speciālists nestrādā pilnu slodzi vienā darba vietā. Kas un kā notiks šajā sistēmas daļā, kas pārsvarā pieder privātajai medicīnai, ir grūti paredzēt. Arī privātas laboratorijas jau šobrīd veiksmīgi ir izveidojušas samaksas sistēmu, ik gadu gūstot miljonu peļņu, - arī šeit ir ierēķināts algu pielikums, kas tiek iekļauts katrā izmeklējuma parametrā tieši tāpat kā radioloģijas izmeklējumu sadaļā.

Vai papildu nauda aizies algās, peļņa vai infrastruktūrā, rādīs tikai nākamā gada finanšu rādītāji un katras iestādes grāmatveža veiklība.

Veselības ministrei A.Čakšai neveicas arī ar budžeta deficīta atkāpi 113 miljonu eiro apmērā, kura Briselē tika izcīnīta jau pagājušā gada rudenī. Publiski tiek pausts, ka tā ir strukturālām reformām, taču faktiski tās ir A.Čakšas vienpersonīgi virzītas aktivitātes, palielinot finansējumu vienai vai otrai veselības jomai bez konkrēta pamatojuma un izvērtējuma sabiedriskā apspriešanā.

Kaut arī par naudu zināms jau vairāk nekā gadu, VM līdzīgi kā ar ES struktūrfondu projektiem visu ir atstājusi uz gada pēdējo nedēļu, lai piedāvāto plānu nevienam nebūtu laika vai iespēju apstrīdēt, jo daudzas no aktivitātēm ir iekļautas MK 1529 noteikumu projektā par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, uz kā pamata tiek slēgti līgumu par valsts pakalpojumu sniegšanu no 2018. gada 1. janvāra, tai skaitā ģimenes ārsta kapitācijas naudas pieaugums, sasolītie jaunie kompensējamie medikamenti, aknu transplantācija, onkoloģijas "zaļais koridors" un inovatīvie medikamenti u.c.

Uz šo brīdi tie ir tukši A.Čakšas solījumi, jo vairāk nekā gada laikā nav iesniegts pamatojums, ieguvums un detalizēts izlietojums, kas apstiprināts Finanšu ministrijā. Turklāt nevienā aktivitātē tā arī nav nekādas reformas, jo iedzīvotāju mūža ilgums pieaug neatkarīgi no A.Čakšas aktivitātēm, bet tāpat ir īsākais ES.

Grūti pat atbilstoši raksturot šādu A.Čakšas vieglprātību un bezatbildīgu spēlēšanos ar cilvēku dzīvībām, jo dokumenti vēl ir jāapstiprina Saeimā un Ministru kabinetā. Jau vienu reizi A.Čakša piekrāpa mirstošus aknu transplantācijas slimniekus, atsakot naudu operācijām, tagad tā jau būs otrā reize. Un tas nav bezjēdzīgs likums, kas uz šo brīdi nevienu dzīvību neietekmē, - aiz katra solījuma ir slimības skarts pacients ar savu ģimeni un tuviniekiem, kuri jau atkal cer. Laikam jau A.Čakšai Baibas Barones vārds vairs neko neizsaka...

Nezinu vai kādā pasaules valstī ir šāds veselības ministrs un vai vēl kaut kur valdības vadītājs tik mierīgi attiecas pret veselības nozares ministrijas un ministra bezdarbību, taču ZZS premjera M.Kučinska darba stils rāda, ka viņam tā ir ikdiena. Nudien, pārsteidz nekaunība, ar kādu uz slimu cilvēku rēķina tiek virzītas merkantilas intereses, kur pacients ir tikai aizsegs, lai piekļūtu naudas resursam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atbilde, no kā nobijās „Delfi”

FotoNosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Lasīt visu...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...