Iesaki rakstu:

Otrdienas rÄ«ts pār Latviju uzausa ar spožu pavasara sauli, un skumja vÄ“sts pāršalca latvju žurnālistikas druvu. KādreizÄ“jā brÄ«vās domas un spalvas bruņiniece Agnese MargÄ“viča portāla “Diena” komentāru nodaļā novidžināja Ä«stu “oligarhu pavasara” trelli. Latvijas maigās demokrātijas klimatā uzvÄ“dÄ«ja Ä«sta Ziemeļkorejas dvaka.

LÄ«dz šim kautrÄ«gi neatklāto vadošo biedru „lielajā avÄ«zÄ“” MargÄ“viča nekautrÄ“joties pamāca, kā vajadzÄ“tu uzvesties valdošÄs varas kritizÄ“tājiem, un uzmundrina saņemties prezidentu VÄ“joni. Piedevām savirpina sazvÄ“restÄ«bas teoriju par “kÅ«dÄ«tājiem”. Jā, tieši tā, mans dārgais lasÄ«tāj, – “Dienas” virsraksts ir nepārprotams, kā Centrālkomitejas rÄ«kojums – “VÄ“jonim jāsaņemas, kritizÄ“tājiem jāpiebremzÄ“.” (1)

MargÄ“vičas vÄ“stÄ«jumā ir teju vai visi drāmas elementi – nabaga varonis, gluži vai VÄ“jonis Cibiņš, un ļaunie spÄ“ki, kuri cenšas viņu apcelt un nomÄ“tāt. Protams, ir sazvÄ“restÄ«bas teorija – iepriekš tie paši ļaunie vajāja citu nabadziņu – MaizÄ«ti. (2) Tagad pÄ“kšÅ†i likuši mierā MaizÄ«ti un metušies krāgā nabaga VÄ“jonim.

Tam viņa atrod izskaidrojumu, rakstot: “VÄ“joņa izsvilpšana pat kalpo kā tāds uzmanÄ«bas novÄ“rsÄ“js no aktuālajiem ZZS vadÄ«tās valdÄ«bas koalÄ«cijas lÄ“mumiem, kuri valsti ietekmÄ“ nesalÄ«dzināmi vairāk kā prezidenta rÄ«cÄ«ba.” Tiesa, MargÄ“vičas tekstā nekur neatradÄ«siet atgādinājumu, par ko tieši VÄ“jonis šobrÄ«d izpelnÄ«jies kritiku.

Prezidents uzmanÄ«bas virpulÄ« nonāca pÄ“c sava lÄ“muma neapžēlot 13. janvāra nemieru laikā par akmens mešanu Saeimas logā krimināli sodÄ«to Ansi BÄ“rziņu. Te nav stāsts, ka Ansi kāds vÄ“lÄ“tos attaisnot vai, vÄ“l trakāk, – teikt, ka metāties ar akmeņiem ir labi. Stāsts ir par to, ka VÄ“jonis nespÄ“ja izrādÄ«t elementāru žēlastÄ«bu pret cilvÄ“ku, kurš nav rÅ«dÄ«ts noziedznieks un jau gana daudz pa cietumiem izvazāts.

Un te nav runa par to, cik gudri vai negudri iepriekš bija rÄ«kojies pats Ansis BÄ“rziņš. VÄ“jonis un viņa galms nolÄ“ma demonstrÄ“t principialitāti un stingrÄ«bu, kas tik spilgti kontrastÄ“ja ar viņa maigo samiernieciskumu citos gadÄ«jumos.

Īpaši ciniski tas izskatās, ja atceras, ka pašreizÄ“jais prezidents bija Godmaņa valdÄ«bas ministrs un piedalÄ«jās lÄ“mumos par apšaubāmo “Parex” bankas pārņemšanu. Tieši tā pati valdÄ«ba nolÄ“ma paplašināt bÄ“dÄ«gi slaveno OIK, ko daudzi dÄ“vÄ“ par klaji noziedzÄ«gu. Abas afÄ“ras izmaksājušas nodokļu maksātājiem simtus miljonus eiro.

Jāatgādina, ka VÄ“jonis šajā valdÄ«bā bija ministrs un nevis kaut kādas otrās šÄ·iras izpildÄ«tājs. Viņš bija piederÄ«gs politiskās elites visaugstākajām lÄ«menim, tieši tam, kurš pieņēma iepriekšminÄ“tos lÄ“mumus. Tātad, ja ne tiešais vainÄ«gais, tad lÄ«dzdalÄ«bnieks noteikti.

Runa ir par iespÄ“jamām ļoti augsta lÄ«meņa korupcijas afÄ“rām. Bet MargÄ“viča to izvÄ“las savā komentārā vispār nepieminÄ“t. It kā VÄ“jonis tā laikā notikumos nebÅ«tu bijis valdošÄs koalÄ«cijas ietekmÄ«gs biedrs un ministrs, bet gan strādājis MK garderobÄ“.

Diemžēl, kā jau tas notiek Latvijā, – par Godmaņa valdÄ«bas tā laika lÄ“mumiem visdrÄ«zākais nebÅ«s nekādas nopietnas izmeklÄ“šanas – ne tiesiskā, ne politiskā lÄ«menÄ«. Simtu miljonu OIK un “Parex” rÄ“Ä·inus apmaksās nodokļu maksātāji un godprātÄ«gie uzņēmÄ“ji, kuri cietuši un cieš visvairāk no netaisnÄ«gās OIK sistÄ“mas.

MargÄ“viča savas sazvÄ“restÄ«bas teorijas velk kopā ar iepriekš izskanÄ“juši SAB vadÄ«tāja Jāņa MaizÄ«ša aktÄ«vo kritizÄ“šanu. To viņa mÄ“rÄ·tiecÄ«gi klasificÄ“ gluži vai kā noziegumu pret valsti. Viņa raksta, ka ir izveidota “lieliska augsne kÅ«dÄ«šanai un vispārināšanai par vilšanos valstÄ« kopumā”. Īsumā – tie, kuri pārlieku aizraujas ar vadošu biedru un viņu leļļu kritizÄ“šanu ir “kÅ«dÄ«tāji” un veicina nevÄ“lamu vilšanos par valsti, kuru viņi pieraduši nežēlÄ«gi slaukt.

Tāpat MargÄ“viča izliekas neredzam kopainu – pÄ“dÄ“jā laikā kritika nav tik daudz par VÄ“joni, MaizÄ«ti vai RimšÄ“viču. Lielākā problÄ“ma ir tā, ka mums ir politiskās partijas, koalÄ«cijas, Saeima, kas vissvarÄ«gākajos un atbildÄ«gākajos posteņos ievÄ“l personas, par kurām bija un ir skaidri redzamas garas aizdomu Ä“nas. Un kāpÄ“c tā notiek – neviens lāga nevÄ“las un nemeklÄ“ atbildes. Kaut gan sekas ir briesmÄ«gas burtiskā nozÄ«mÄ“.

TomÄ“r MargÄ“viča nav pirmo reizi ar pÄ«pi uz jumta. Viņa lieliski apzinās, kā maizi Ä“d un kāda dziesma jādzied. Protams, pie šÄ« apgalvojuma viņa sabozÄ«sies kā nosalis pavasara zvirbulis un nočiepstÄ“s, ka tā nav. Protams, protams – pie mums valda redakcionālā neatkarÄ«ba, domas brÄ«vÄ«ba – piebalsos lielās avÄ«zes galvenais redaktors, vadošo biedru ausu laizÄ«šanas čempions Gatis Madžiņš. Un tad abi ar Agnesi piemiegs viens otram ar aci, cik gan ātri visi ir aizmirsuši, kā tā pati avÄ«ze izlingoja Māri Zanderu, kurš LTV atļāvās kritizÄ“t ZZS.

Jo tuvāk nāk vÄ“lÄ“šanas, jo skaļākas bÅ«s dažādas stabules. Katra no tām centÄ«sies pamācÄ«t, kā pareizāk domāt un kā drÄ«kst vai nedrÄ«kst uzvesties. Dārgo lasÄ«tāj, ieklausies Agneses viedajā padomā – piebremzÄ“ ar kritizÄ“šanu! Citādi var gadÄ«ties, ka tiksi ierakstÄ«ts kÅ«dÄ«tāju sarakstos. Vai varbÅ«t tajos spÄ“kos, kas veicina vilšanos par valsti.

Ieklausieties uzmanÄ«gi – tās ir tās pašas intonācijas, kas Putina un viņa stabuļu tekstos – visi, kas uzdrošinās kritizÄ“t politisko eliti, visticamāk, ir kÅ«dÄ«tāji un ārÄ“jo ļauno spÄ“ku pakalpiņi.

Avoti:

1) Agnese MargÄ“viča – “VÄ“jonim jāsaņemas, kritizÄ“tājiem jāpiebremzÄ“”;

2) Otto Ozols – “Stāsts par mÄ“rgļu mÄ“rgļiem un konformistisko gļēvuļu kārtÄ“jo nodevÄ«bu”.