Iesaki rakstu: 
LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes deva triecienu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim Jurašam un KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei, paziņojot – Jurašam neesot nekāda pamata apgalvot, ka KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis būtu licis noklausīties politiķu telefonsarunas. Savukārt Jurašs un Strīķe joprojām klusē par to, kā viņi vispār konstatējuši, ka viņiem dotie Vilnīša uzdevumi varētu būt prettiesiski.
No Kalnmeiera teiktā izrietēja, ka Ģenerālprokuratūra ir beigusi pārbaudi pēc Juraša iesnieguma par Vilnīša rīcību un secinājusi – Jurašs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, ka šādi norādījumi būtu doti. Arī prokuratūrai šādus pierādījumus nav izdevies iegūt, - esot tikai un vienīgi apgalvojumi.
Kā zināms, Jurašs pirms divām nedēļām paziņoja, ka Vilnītis „prettiesiski un bez pamata” esot lūdzis viņam noklausīties politiķu sarunas, savukārt Vilnīša vietniece Strīķe apgalvoja – viņa esot bijusi lieciniece sarunām, Vilnītim bez tiesiska pamata lūdzot veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem.
Pēc šo paziņojumu izskanēšanas Pietiek vērsās pie Strīķes un Juraša ar identiskiem jautājumiem – kā tieši viņiem izdevies konstatēt, ka konkrēti KNAB vadītāja viņiem dotie uzdevumi vai rīkojumi ir pretlikumīgi, prettiesiski un bez tiesiska pamata.
Šis jautājums un līdz ar to šaubas par Strīķes un Juraša izteikumu patiesīgumu radās pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka likumdošana nosaka – KNAB vadītājs un viņa vietnieki ir tiesīgi, balstoties uz viņu rīcībā esošu operatīvu informāciju (kuras pamatotības kritērijus Latvijā neviens likums skaidri nenosaka), pieņemt lēmumu sākt operatīvo izstrādi saistībā ar faktiski ikvienu personu un nekavējoties pēc tam sākt tās telefonsarunu noklausīšanos.
Taču līdz šim ne Strīķe, ne Jurašs tā arī nav spējuši vai vēlējušies atrast argumentus, lai izskaidrotu, tieši kādā veidā viņi nekavējoties noskaidrojuši, ka Vilnīša dotie rīkojumi ir prettiesiski. Viņi nav atbildējuši arī uz Pietiek viņiem nosūtītiem oficiāliem iesniegumiem, kuros uzdots šis jautājums.
Turklāt arī pats KNAB kopumā nespēj sniegt pārliecinošu skaidrojumu – kādi normatīvie akti dod iespēju konkrētam KNAB darbiniekam operatīvi konstatēt, ka viņš ir saņēmis prettiesisku vai pretlikumīgu uzdevumu. Tā vietā KNAB preses pārstāve varēja pateikt vienīgi to, ka biroja darbiniekiem jāpaļaujas uz savu apzinīgumu un patstāvīgu vērtējumu.
„KNAB darbinieki vadās no likumu normām, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, un pirms jebkādu darbību vai uzdevumu veikšanas patstāvīgi izvērtē to tiesiskumu, bet gadījumos, ja ir šaubas, nekavējoties vēršas pie sava tiešā vadītāja vai pārraugošās amatpersonas.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 11.pantu KNAB amatpersonas un darbinieka pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata vai darba pienākumus, lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto KNAB funkciju pienācīgu izpildi, atbildēt par savu rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot KNAB ētikas kodeksā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus,” – šāda bija pilnā KNAB atbilde.
Līdztekus tam KNAB arī skaidri apliecināja: birojs uzskata, ka pastāvošā likumdošana tam noteiktos gadījumos dod tiesības telefonsarunas noklausīties līdz pat trim diennaktīm ilgi, pat nemēģinot iegūt tiesneša sankciju, - pietiek tikai ar prokurora informēšanu, kuras termiņus likums nenosaka.
„Atsevišķos gadījumos operatīvās darbības pasākumus sevišķajā veidā var uzsākt pirms tiesneša akcepta, bet noteiktā laika periodā – 72 stundās - tāds ir jāsaņem, lai attiecīgās darbības varētu turpināt. Ja tiesneša akcepts netiek saņemts, attiecīgo operatīvo darbību veikšana ir jāpārtrauc. Savukārt gadījumos, kad operatīvā darbība ir pabeigta pirms 72 stundu termiņa, šīs darbības turpināšana nenotiek un līdz ar to tiesneša akcepts to turpināšanai nav nepieciešams,” skanēja KNAB oficiālais skaidrojums.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
