Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Kam tiks 1/19 daļa no varas Eirozonā?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
19.01.2018.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis gads rādās esam dažādos darbos veiksmīgi iekustināts – īstais laiks sākt domāt par nākamo! Kas Latvijai būtisks notiks 2019.gadā? Ak jā, prezidenta vēlēšanas... Taču mums būtu svarīgi neaizmirst, ka tās sagaidāmas Pils laukuma abās pusēs, jo Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņš beigsies pašpašā gada nogalē. Nu ko, tas šķiet pietiekami ilgs laiks, lai Latvijas sabiedrība un Saeima beidzot varētu nomest «zvīņas no acīm» un nopietni gatavoties valsts galvenā monetārista izvēlei.

Garlaicībai jāpieliek punkts!

Rīgas pils iemītnieka raudzības, protams, atkal uzkuls dižas kaislības politiķos un publikā – kaut visiem sen vajadzēja pierast pie tā, ka mūsu grandiozās ekspektācijas balsojuma brīdī izčākstēs. Nācijai nāksies, zobus sakožot, kārtējo reizi samierināties ar Jēkabielas aizkulisēs uzkonstruēto realitāti.

Savukārt Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas parasti mēdza izvērsties garlaicības kalngalā. Šķiet, ka tā bija apzināti uzturēta un pat prasmīgi režisēta garlaicība. Pateicoties tai, Rimšēvičs varēja veiksmīgi ieņemt šo amatu 2001.gada 20.decembrī un spēj tajā darboties jau trešo termiņu – katru reizi bez jebkāda vērā ņemama sāncenša vēlēšanās, pat bez jebkāda reāla neveiksmes riska.

Par atkalievēlēšanas miegainās rutīnas sastāvdaļu katru reizi kļuva pat visietiepīgāko «badadzegužu» izmisīgie atgādinājumi par centrālbankas un tās vadības pieļautām traģiskajām kļūmēm (un par tām nesaņemto sodu, negūtām mācībām). Par Bankas Baltija afēru, par Krājbankas izzagšanu, par Parex sanāciju, kurā Ivara Godmaņa valdība varonīgi iesaistījās 2008.gada nogalē, Rimšēviča un viņa monetāro zintnieku komandas mudināta.

Visa LB īstenotās politikas kritika, lai cik pamatota ar faktiem, tika ignorēta – Latvijas monetārajā politikā līdz šim pastāv nacionāls konsenss, kura būtiska sastāvdaļa ir dogma par centrālbankas vadības nemaldību.

Protams, šī konsensa ietvaros Saeimas un valdības ego nereti nācās smagi ciest, kad ik pa laikam Rimšēvičs, gluži kā Olimpa dievs, teatrāli mētājās ar dusmu zibeņiem, norādot uz valsts politikas kļūmēm vai nevīžībām. LB nesatricināmā autoritāte bija nepārvērtējama trauslās valsts varas stute tai kritiskos brīžos.

Rādās, ka Latvijas sabiedrība tiešām būs noticējusi, ka līdz ar Eināra Repšes aiziešanu no LB, viņam vēloties politiskā kapitālā konvertēt lata tēva un tā stabilitātes garanta lomu, šī institūcija ir pārvērtusies neinteresantā un nesvarīgā «kantorī», bet pēc eiro ieviešanas – vispār dekorācijā.

Tāpēc centrālbankas vadītājs daudziem šķiet kaut kas līdzīgs Innai Šteinbukai, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājai – tikai, protams, ar krietni iespaidīgāku rocību. Viņš taču, ziniet, tomēr skaitās baņķieris...

Vai mums nav beidzot pienācis politiska brieduma laiks, kas liktu lauzt šo pagalam dīvaino tradīciju?

Kur stimulācijas apsolījums Latvijai?

LB prezidents nebūt nav kaut kādas Eiropas Centrālās bankas vietējās filiāles vai pat «norēķinu kases» padevīgs pārvaldnieks. Kopš 2004. gada 1. maija Ilmārs Rimšēvičs ir ECB Ģenerālpadomes loceklis, kopš 2014. gada 1. janvāra – arī tās Padomes (Governing Council) loceklis. Viņš ir viens no eirozonas/Eirosistēmas īstenotās monetārās politikas tiešajiem veidotājiem.

Tam uzskatāms apliecinājums sagaidāms šovasar, jūnijā – ikgadēji tradicionālā ECB padomes izbraukuma sēde tiks rīkota Latvijas Bankā. (Protams, LB un tās vadītāja ietekme 19 ES dalībvalstu veidotajā eirozonā diez vai ir precīzi tāda, kādu esmu pieteicis virsrakstā. Gribējās uzskatāmāk pateikt, par ko nākamgad būs, ja būs, smaga politiskā klope. Taču daudzi lēmumi tiešām tiek pieņemti pēc formulas «viena valsts/banka = viena balss».)

ECB ir pilnīgi neatkarīga no citām ES institūcijām, tā atbild par naudas un kredītu politika, par eiro drukāšanu, par cenu stabilitāti savienības dalībvalstīs. Ņemot vērā to, ka ES ir autonoma un diezgan noslēgta ekonomiskā sistēma, tās centrālbanka aktīvi nodarbojas ar tautsaimniecības «monetāro stimulēšanu».

Pērnajā augustā Vācijas Konstitucionālā tiesa izteica aizdomas, ka ECB ar miljardiem eiro vērto obligāciju – jeb ES dalībvalstu izlaisto parādzīmju – iegādes programmu varēja pārkāpt savas pilnvaras. Taču par to esot jālemj Eiropas Kopienu tiesai. (Tika saņemtas sūdzības, ka šos pirkumus nelikumīgi finansē no Vācijas valsts budžeta.)

Šo «naudas drukāšanas» programmu ECB sāka īstenot 2015.gada pavasarī, bet pērnvasaras beigās tās apjoms veidoja 60 miljardus eiro mēnesī. ECB prezidents Mario Dragi jūlijā solīja, ka viņa vadītā iestāde plāno pakāpeniski samazināt obligāciju iepirkumu, rēķinoties ar eirozonas ekonomikas augšupeju.

Par šādu stimulēšanu, kas ļāva atkopties Francijai, Itālijai, pat Grieķijai un citām nesenajām eirozonas problēmvalstīm, to valdības jūtas dziļi pateicīgas Dragi. Taču ECB prezidents šādu stratēģiju varēja īstenot, saņemot bankas padomes locekļu, to skaitā Rimšēviča, atbalstu. Prasti izsakoties, mūsu monetārais pūrists Frankfurtē pie Mainas čakli nodarbojās ar to, ko Rīgā agrāk sludināja kā apgrēcību.

Kāpēc gan, visu to ņemot vērā, Latvija beidzot nevarētu cerēt no savas centrālbankas un tās (jaunā) vadītāja daudz aktīvāku un tiešāku līdzdalību nacionālās ekonomikas attīstībā? Jā, arī tādu «monetāro stimulāciju», kas tagad tiek ES dienvidiem! Tieši tādam vajadzētu būt nākamā LB prezidenta kandidātu vēlēšanu kampaņas pašam galvenajam jautājumam.

Mantojums – izvērtēšanai, pārvērtēšanai

Intrigu padziļina Rimšēviča novembrī Delfu TV paziņotais, ka viņš neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu. Eiro esot ieviests, viss jau esot pateikts – par veselību, izglītību. Iet politikā vai doties strādāt ECB aparātā netaisoties. Taču diez vai 1965.gadā dzimušam cilvēkam, kam ierasts dzīvot augstā statusā un atalgojumā, tiešām pietiks noslodzes tikai ar lekciju lasīšanu augstskolās.

Atļaušos būt riebīgs un izteikšu aizdomas, ka tagadējais LB prezidents nākamgad labprāt gaidīs prasmīgi režisētas politiķu, ekspertējošo ekonomistu vai pat uzņēmēju delegācijas, kas publiski teju vai kritīs ceļos un lūgs viņu «palikt savā vietā».

Tagadējā olimpiskā dievība daudz netielētos, ja starp pieteiktiem kandidātiem atklātos izteikti spēcīgs pretendents ar neslēptu vēlmi revidēt Rimšēviča radīto mantojumu un mainīt kaut daļu no LB un Latvijā ierastās kārtības. Savukārt noraudzītais «troņmantnieks» izradītos par vāju, lai spētu nemiera cēlāju uzveikt.

Piemēram, kaut arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir formāli neatkarīga iestāde, tā mentāli ir LB pagarinājums. Regulators veidojās kā «kauls no kaula, miesa no miesas», un to, protams, vada Rimševiča kreatūra – agrākais centrālbankas jurists Pēters Putniņš. (Cik nu zinu, līdzīgas attiecības ir ECB un «eiro-fuktukam», kas turklāt Frankfurtē pat atrodas zem viena jumta.)

Nopietnas pretenzijas pret Rimšēviča mantojumu atradīsies ne tikai Aināram Šleseram, pie viņa Rīdzenē glābiņu meklējušiem «brāļiem pareksiem» un visiem devalvācijas sludinātājiem, kuri cerēja ar lata mazvērtību saglābt savus toksiskos biznesus. Partijām, politiķiem un pašiem amata pretendentiem vajag tikai radīt autoritatīvu publisko diskusiju, kurā līdz šim monetārajam konsensam ārēji lojāli uzņēmēji vai baņķieri drīkstētu izteikties droši, nebaidoties tapt ierakstīti «tumsas spēkos».

Tāpēc Latvijas sabiedrībai būtu svarīgi 2019.gada otrajā pusē piedzīvot, mazākais, vēriena ziņā kaut ko līdzīgu vismaz 2014.gada Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņai. Ar kandidātu diskusijām TV, plašām intervijām, pretendentu stingri iezīmētām pozīcijām un, kur bez tā liksies, kārdinošiem un nedaudz populistiskiem solījumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pārsteigums un šoks

FotoŠajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par mūsu savienības bijušā bīskapa Pētera Sproģa pēkšņo un negaidīto iesaistīšanos politikā un vēl vairāk par piesliešanos partijai, kuras ideoloģijas pārstāvji ir nodarījuši daudz posta un sāpju latviešu tautai. Iet kopā ar tiem, kuru okupācijā dzīvojām pusgadsimtu, – tas mums daudziem bija ļoti negaidīti, pārsteidzoši un varētu teikt pat šokējoši un radīja lielu neizpratni un saviļņojumu gan sabiedrībā, gan arī mūsu draudzēs. Cilvēki gaida Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) vērtējumu un reakciju uz notikušo.
Lasīt visu...

21

Ideoloģijas diktatūra un tās sargi

FotoPret ideoloģiju var droši izturēties kā pret diktatūru. No tā nav jābaidās. Tas nebūs pārspīlējums. Ideoloģijas vara vienmēr ir diktatūra. Ideoloģijas vara tāpat kā jebkura diktatoriskā vara tiecas valdīt neierobežoti un nepieļaut nekādas atkāpes no diktāta formā izvirzītajām prasībām. Ideoloģija savas prasības vienmēr diktē – kategoriski uzspiež. Ideoloģija vienmēr rīkojas kā valdonīgs diktators, bez ierunām pakļaujot savai gribai.
Lasīt visu...

21

Atbilde, no kā nobijās „Delfi”

FotoNosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Lasīt visu...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...