Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un lietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un lietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Ikdienā es vadu starptautisku uzņēmumu, un manos pienākumos ietilpst pārzināt kovida likumdošanu vairāk nekā divdesmit valstīs no Zviedrijas līdz Dienvidāfrikai un no Indijas līdz ASV.

Mans darbs arī prasa komandējumus, kas man dod iespēju salīdzināt un izjust dažādas pieejas kovida pārvarēšanai, tāpēc zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorānā vai kopā ar klientiem dziedot līdzi roka balādēm pārpildītā Tenesī štata galvaspilsētas Nešvilas mūzikas klubā, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasīta.

Zinot, ka vienlaikus daudzās citās valstīs, arī Latvijā, klubi ir slēgti un pat ieejai milzīgā, pustukšā, lieliski ventilētā noliktavas tipa veikalā vajag vakcinācijas sertifikātu, neviļus nāk prātā jautājums: ko Zviedrija dara, kā panāk zemāku mirstību nekā Latvijā? Vai kļūdās Tenesī štata (2021. gada decembrī vakcinēti 53% iedzīvotāju) likumdevējs, kas ir aizliedzis valsts un privātajām iestādēm pat jautāt vakcinācijas statusu, lai nekādā gadījumā nepārkāptu pilsoņu tiesības pašiem izlemt, kā ārstēt vai pasargāt savu ķermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka Latvijā bez vakcinācijas sertifikāta nevari būt pat ne likumdevējs?

Es saprotu nepieciešamību kontrolēt vīrusa izplatību - ja vien iespējams novērst tūkstošiem nāvju, tas ir jādara ar visiem spēkiem. Visās pasaules valstīs, arī Zviedrijā un Tenesī pavalstī, vakcinācija ir galvenā metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinēts. Vadu eksportā strādājošu uzņēmumu, kuru pārāk neapgrūtina esošie noteikumi - ārzemēs var strādāt arī bez vakcinācijas sertifikāta.

Tomēr šo rakstu es izlēmu uzrakstīt, jo jutu, ka tiek pārkāpta svarīga sarkanā līnija.

Indivīdu tiesību ievērošanā katram ir savas sarkanās līnijas. Pazīstamā domātāja Agnese Irbe dziļi uzrunājošā video, kas būtu jāredz katram, nepieņemamu sabiedrības šķirošanu un savu sarkano līniju redz, ejot gar mazajiem Pārdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcīnskeptiskie.

Man sarkanā līnija ir vakcīnskeptiķu atlaišana no darba. Darbs, iespēja pelnīt un apgādāt savu ģimeni man ir fundamentālas cilvēka tiesības. Vai tiešām mēs Latvijā esam izmēģinājuši visas citas iespējas ierobežot pandēmiju, kuras tomēr ļautu strādāt?

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visi, neatkarīgi no pārliecības un domāšanas veida, esam cilvēki. Mūsu kā sabiedrības uzdevums ir nodrošināt kopējo sabiedrības veselību, neiznīcinot tos, kas neiekļaujas.

Vai esam apsvēruši, kas notiks ar bez iztikas palikušo cilvēku ģimenēm? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti - dažus mēnešus. Bet pēc tam? Vai mēs kā sabiedrība visu laiku maksāsim bezdarbnieka pabalstus par nestrādāšanu? Vai atlaisto vietā importēsim vakcinētus darbiniekus no citām valstīm? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrīt vakcinēties, ir pārcelties uz populārajām emigrācijas valstīm Zviedriju vai Angliju, kur vakcinācijas sertifikāts strādājošajiem netiek prasīts?

Kādi būs mūsu valsts izdevumi, zaudējot speciālistus un reizē ar viņiem zaudējot nodokļu ieņēmumus? Reizē ar samazinātiem nodokļu ieņēmumiem par cik samazināsies medicīnai pieejamais finansējums? Cik nāvju nākotnē nesīs mazāks finansējums mediķiem? Vai nebūs tā, ka, zaudējot līdzekļus medicīnai un labākam dzīves līmenim nākotnē, mēs zaudēsim vairāk, nekā šobrīd varbūt iegūstam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu - īpaši atceroties, ka kovids kļūst endēmisks un nav izskaužams. Tātad mēs nevis novēršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samērīga cena par saslimšanas atlikšanu?

Es arī saprotu valdību, saprotu, ka nevaram atvēlēt daudz vairāk par 1200 intensīvās terapijas gultām kovida pacientiem, tāpēc valdība sagādāja vakcīnas visiem, tā cerot novērst pārslodzi medicīnas sistēmā. Kad vakcinācijas process nenotika pietiekami strauji, valdība noteica prasību pēc obligātās vakcinēšanās visiem strādājošajiem, cerot, ka cilvēki, spiesti izvēlēties starp darba zaudēšanu vai vakcināciju, ies sapotēties, jo kas gan ir viens dūriens pret zaudētu iztiku, un gan jau papildu aizliegums apmeklēt lielveikalus uzlabos viņu morālo stāju. Novembrī parasti bezdarbnieku skaits nemainās, bet šogad tas pieauga uzreiz par 4,1 tūkstoti. Turklāt dati rāda, ka decembrī bezdarbnieku rindas papildina vēl tūkstoši jaunu bezdarbnieku, tātad cilvēki izvēlas labāk zaudēt darbu nekā vakcinēties.

Skolas, kur vakcinēšanās pienākums tika noteikts jau agrāk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot būtiskas problēmas skolēnu apmācībā, kas atstās sekas uz visu skolēnu mūžu. Skolas mēģina risināt pedagogu iztrūkumu, prasot skolotājiem strādāt virsstundas vai ievietojot sludinājumus, ka meklē ķīmijas skolotāju: var bez atbilstošas izglītības, bet ar vakcinācijas sertifikātu. Kādu izglītību saņems mūsu bērni, un kāda būs viņu konkurētspēja nākotnes sabiedrībā?

Valdības cietā pieeja kombinācijā ar smago kovida rudens vilni motivēja daudzus svārstīgos vakcinēties. Tomēr nu atlikuši ir spītīgākie, un redzams, ka vakcinācijas temps ir kļuvis ļoti lēns.

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka uz 12. decembri Latvijas uzņēmumos strādā līdz 60 tūkstošiem nevakcinēto.

60 tūkstoši ir aptuveni seši procenti no strādājošajiem un trīs procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Cik lielu epidemioloģisko apdraudējumu radītu atļauja viņiem atgriezties darbā?

Cik liela vakcinācijas aptvere ir pietiekama, cik bīstama ir epidemioloģiskā situācija, un kādi ierobežojumi nepieciešami - atbildes uz šiem jautājumiem sniedz epidemioloģiskā modelēšana.

Valdībai gan, cik jaušams no publiskiem komentāriem, nav pašai sava epidemioloģiskā modeļa, kas ļautu izvērtēt riskus. Tā vietā valdība izmanto šogad darba gaitas sākušā ierēdņa Ņikitas Trojanska un Latvijas Universitātes fizikas doktorantūras studenta Aigara Langina no darba brīvajā laikā izstrādāto modeli, kurš, kā intervijā žurnālam “Ir” teica Ņikita Trojanskis, “nav domāts prognozēšanai, bet tikai dažādu scenāriju salīdzināšanai”.

Tieši Trojanska/Langina modeļa paredzētā milzu mirstība pamudināja valdību gan ierosināt mājsēdi 2021. gada rudenī, gan būtiski pastiprināt epidemioloģiskos noteikumus, tajā skaitā liegt strādāt bez vakcinācijas sertifikāta. Modelis biedējoši paredzēja: ja neko nemainīs esošajā kovida savaldīšanas politikā, inficēto skaits pārsniegs 5000 uz miljonu, līdz ar to arī pārslogojot slimnīcas ar 6099 vienlaikus slimojošajiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika arī lūgta palīdzība Zviedrijai tur neizmantoto ventilatoru piegādē un veidotas jaunas pagaidu gultasvietas slimnīcās.

Ne visi bija pārliecināti par modeļa pareizību. Valdības sēdē, kur tika lemts par mājsēdes ieviešanu, finanšu ministrs Jānis Reirs jautāja Trojanskim: “Jūs mums zīmējat divreiz bēdīgāku situāciju nekā jebkurā Eiropas valstī pie smagākajām saslimšanām,” saņemot pretī neticamu atbildi, ka Latvijā ir visnekontrolētākā situācija starp visām (!) valstīm.

Tomēr ministram Reiram bija taisnība. Nevienā valstī nekad saslimstība nav pārsniegusi 2000 saslimušo uz miljonu. Turklāt Latvijā tajā laikā jau bija spēkā gana daudz ierobežojošu un bremzējošu pasākumu; puse iedzīvotāju bija vakcinēti, daudzi pārslimojuši. Tāpēc jautājums drīzāk ir: kāpēc pašiem modeļa autoriem 5000 saslimušo uz miljonu nelikās ļoti savāds rezultāts?

Latvijas kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai rudenī bija līdzīga, tikai nedaudz augstāka vakcinācijas aptvere un līdzīgi ierobežojumi, bet mūsu kaimiņi nenoteica mājsēdi. Rezultāts - faktiski identiska vīrusa izplatības līkne, saslimstībai nepārsniedzot 1300 saslimušo uz miljonu nevienā no šīm valstīm. 22. decembra raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, atbildot uz pārmetumu, ka Igaunijā vīrusa izplatība apstājās līdzīgā līmenī bez mājsēdes un bija identiska Latvijai, Ņikita Trojanskis paskaidroja, ka Igaunijā un Latvijā esot ļoti atšķirīgi vīrusa izplatības faktori, tāpēc bez mājsēdes Latvijā būtu bijis tieši tā, kā paredzēja viņa modelis, - citiem vārdiem sakot, saslimstība būtu bijusi neticamas četras reizes lielāka.

Mans kā uzņēmuma vadītāja darbs ir paredzēt izmaiņas tirgos, tāpēc vēroju un lietoju epidemioloģiskos modeļus, salīdzinu, cik labi piepildās to prognozes.

Ļoti precīzi kovida izplatību paredz 2013. gada Nobela prēmijas laureāta, Stenforda universitātes profesora Maikla Levita kovida izplatības modelis, kurš ir ikvienam brīvi pieejams lejuplādei internetā. Tajā veikta Latvijas prognoze, balstoties uz vīrusa izplatības dinamiku no vasaras līdz 20. oktobrim, tieši līdz mājsēdes sākšanās brīdim, lēsa, ka, ja neko nemainītu vīrusa ierobežošanas politikā (proti, bez mājsēdes), saslimstība maksimumu sasniegtu novembra vidū un būtu aptuveni 1500 gadījumu uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā bija ap 1300 gadījumu/miljonu un saslimstības pīķi sasniedza nedēļu agrāk.

Profesora Levita modelis neaprēķināja iespējamo saslimušo skaitu mājsēdes gadījumā, jo tas vienkārši matemātiski balstās uz pagātnes datiem. Trojanska/Langina modelis veica aprēķinus arī īpaši mājsēdei un - atkal masīvi kļūdījās, paredzot 2000 saslimšanu dienā, ja tiks ieviesta mājsēde.

Kāpēc tik milzīga atšķirība starp Trojanska prognozi - 5000 saslimšanu/miljonu - un profesora Levita 1500 saslimšanu/miljonu, un kāpēc Levita modelis ir precīzs visdažādākajās valstīs?

Savas studijas es sāku statistikas specialitātē, kur ātri apguvu, ka viegli pieļaujama matemātiskā kļūda ir izdarīt ekstrapolētus secinājumus no neprecīziem sākotnējiem datiem. Lidmašīna, kas ceļā no Rīgas uz Ņujorku sākumpunktā nosaka kursu nepareizi tikai par vienu grādu, aizlidos uz Ameriku 1100 km attālumā no galamērķa.

Trojanska/Longina modeļa formulās tiek ievadīti izejas dati, kas balstās uz SPKC, RSU epidemiologu, Krīzes medicīnas centra un NMPD aptauju. Tad no šiem pieņēmumiem tiek ekstrapolēta eksponenciāla saslimstības trajektorija. Līdzīgi kā piemērā ar lidmašīnu, ja vien jaunais vīrusa celms uzvedas kaut nedaudz atšķirīgi no pieņemtā, atšķirība gala rezultātā būs milzīga - un tā nu Trojanska/Langina prognozētā saslimstība divas reizes pārsniedza jebkur citur pasaulē vēroto un bija četras reizes lielāka par Baltijas valstīs rudenī realitātē vēroto.

Kāpēc Nobela prēmijas laureāta Levita modelis saslimstību paredz tik precīzi un pareizi? Tāpēc, ka modelis nemēģina noteikt mainīgos un katra tā iespaidu uz kopējo saslimstību un tad ekstrapolēt, kas notiks, bet vienkārši matemātiski analizē konkrētā celma izaugsmes trajektoriju konkrētajā vietā, kāda tā ir.

Levits, vērojot vīrusa izplatību Hubei provincē pašā krīzes sākumā un arī daudzkārt pēc tam, pamanīja, ka vīrusa izplatības pieauguma temps vienmērīgi krītas ar sešu dienu soli. Var teikt, ka vīrusa izplatības trajektorija atgādina izšautu lodi, tās paātrinājums sākotnēji ir visstraujākais un tad pakāpeniski zūd, līdz lode apstājas. Matemātiski šādu vienādojumu apraksta Gomperca funkcija. Novērojot vīrusa izplatības datus, Levita modelis iegūst tieši konkrētajai valstij un vīrusa celmam raksturīgo pašsabrukšanas komponentes trajektoriju. Rezultātā izdodas precīzi paredzēt vīrusa izplatības maksimumu.

Trojanska/Langina modelī vīrusa izplatība aug, līdz modeļa pieņēmumu noteikts skaits cilvēku iegūst imunitāti; tad vīrusa izplatības pieaugums apstājas. Modelis paredz sabiedrību ar vienmērīgu savstarpējo kontaktu izplatību un nestratificē pēc vecuma un uzvedības.

Tomēr sabiedrībā ir pļāpas un klusētāji, tusētāji un vientuļnieki, respektīvi, sabiedrībā ir daži cilvēki, kas kontaktējas ar citiem daudz vairāk, tāpēc saslimst pirmie un kļūst par vīrusa superizplatītājiem, ātri aiznesot vīrusu visiem un radot izplatības vilni. Vienlaikus ar saslimšanu superizplatītāji pirmie iegūst imunitāti un nu vairs vīrusu neizplata. Aplipināšanas tempa pieaugums sāk kristies līdz strauji sabrūk.

Arī 2020. gada oktobrī - brīdī, kad kovida vīruss Latvijā strauji turpināja izplatīties - saslimšanas gadījumu skaits kāpa un avīzes pārpildīja apokalipses brīdinājumi - sabrukumu vēstošā dinamika jau bija uzsākusi savu pašslāpējošo darbu. Tāpēc Levita modelis precīzi paredzēja izplatības maksimumu novembra vidū. Trojanska modelī nav šādas komponentes, tāpēc modeļa līdzautors Aigars Langins vēl 27. oktobrī tvītoja, ka eksponenciālā izaugsmes prognoze piepildās jau 14 nedēļu pēc kārtas “aprēķinu kļūdas ietvaros”, neredzot, ka vīrusa izplatība jau ir iekšēji sagrauzta un izaugsmei atlikušas vien divas nedēļas.

Arī šobrīd, tuvojoties jaunajam omikrona vilnim, Trojanskis 2022. gada 5. janvāra tvītā, balstoties uz savu modeli, prognozē 4000 hospitalizētu kovida slimnieku optimistiskajā scenārijā un 6000 bāzes scenārijā, tāpēc prasa ilgstošu kontaktu samazinājumu vismaz līdz martam.

Vienlaikus Trojanskis arī iesaka visu senioru piespiedu obligāto vakcināciju, it kā mūsu vecāki nebūtu viedi, dzīves pieredzējuši cilvēki ar savu gribu un tiesībām pār savu ķermeni.

Šobrīd, Padomju Savienības sabrukuma 30. gadadienā, ir vēl jo skaidrāk jāapzinās, ka daudzas teorijas ir ļoti pārliecinošas uz papīra, bet realitātē masīvi kļūdainas, tāpēc mēs nedrīkstam aizmirst, ka indivīda tiesībām domāt pašam kā pretsvaram valsts ierēdņu grandiozajām idejām ir ļoti svarīga nozīme.

Nobeigums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...