Iesaki rakstu: 
Kāpēc Jelgavas dome un tās priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) saudzē Jelgavas autobusu parka vadītāju Pētera Salkazanovu? Šāds jautājums neviļus ienāk prātā ikvienam, kam pasažieru pārvadājumu nozare nav sveša.
Nule plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka P.Salkazanovs ir uz laiku atstādināts no amata. Ir vērts norādīt, ka P.Salkazanovs vada arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju – organizāciju, kas pamatā pārstāv lielo nozares uzņēmumu intereses – tādu kā Nordeka, Jelgavas autobusu parks, Liepājas autobusu parks u.c.
Atstādināšanas iemesls − pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā pret P.Salkazanovu kā valsts amatpersonu, kas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un ar šīm darbībām radīja smagas sekas.
Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) secinājumiem Jelgavas autobusu parkā ir nepamatoti iztērētas astronomiskas naudas summas – tie varētu būt 13 miljoni eiro! Kas par to maksā? Protams, ka jelgavnieki – pērn Jelgavas autobusu parks paaugstināja biļešu cenu braucieniem pilsētas sabiedriskajā transportā – tagad tā ir 1 eiro. Iepriekš viens brauciens maksāja 70 centus.
Par spīti Valsts kontroles bargajiem secinājumiem, Jelgavas autobusu parka ilgstošai darbībai ar zaudējumiem (pērn – pusmiljons eiro) P.Salkazanovs mierīgi sēž savā krēslā. Ak, jā, Jelgavas mērs reiz pakratīja ar pirkstu Jelgavas autobusu parka šefa virzienā un uz 3 mēnešiem par 10% samazināja viņa darba algu, bet tas arī viss.
Ne velti ir teiciens – jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. Arī tagad redzams, ka galvaspilsētā katrs pārmetums Rīgas satiksmes virzienā izskan visos medijos, bet Jelgavā notiekošais parasti līdz galvaspilsētai nenonāk.
Arī tagad A.Rāviņš medijiem paudis viedokli, ka pret P. Salkazanovu piemērots nesamērīgs drošības līdzeklis, kas „par iespējamām dokumentu aizpildīšanas nepilnībām nosaka no amata atstādināt autobusa parka, kas ir viens no labākajiem valstī, un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītāju".
Varbūt tomēr Jelgavas mēram ir vērts atvērt acis platāk un saprast, ka 13 miljonu eiro vērtas dokumentu aizpildīšanas nepilnības nav nejaušība, bet gadiem piekopta prakse Jelgavas autobusu parkā? Grūti pateikt, kura roka kuru mazgā, taču cerams, ka mazgāšana nenotiek pēc nanotehnoloģiju principa.
* pensionēts starppilsētu autobusu šoferis
Foto no jelgavasvestnesis.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.