Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc tā notiek, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) augstu amatpersonu pārkāpumus "pamana" tikai tad, birojam uz tiem tiek norādīts, kaut arī amatpersonu deklarācijās šie pārkāpumi bijuši viegli pamanāmi sen iepriekš?Pietiek publicē KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka oficiālo skaidrojumu.

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2013.gada 21.augustā ir saņēmis Jūsu iesniegumu ar lūgumu sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar Biroja konstatēto normatīvo aktu pārkāpumu Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra V.Spolīša rīcībā attiecībā uz amatu savienošanu, proti:

1) Kāpēc minētais pārkāpums tika pamanīts tikai pēc L.Lapsas iesnieguma saņemšanas, kaut arī amatu savienošanas fakts redzams minētās amatpersonas deklarācijās?

2) Kāpēc minētās amatpersonas deklarācijas, ņemot vērā šīs amatpersonas ieņemto amatu, iepriekš nebija pārbaudītas?

3) Kurš Biroja darbinieks atbildīgs par šo nolaidību?

No minēto jautājumu satura izriet, ka Jūsu iesniegumā izteikta neapmierinātība par Biroja kompetencē esošu funkciju izpildi. Atbilstoši Iesniegumu likuma 5.panta piektajai daļai, ja iesniegumā ietverta sūdzība, kurā iestādei izteikts aizrādījums vai neapmierinātība pa tās kompetencē esošu jautājumu vai iestādes darbinieka rīcību, iestāde atbildē uz iesniegumu norāda apsvērumus, kas ir par pamatu šādai rīcībai.

Ievērojot minēto un atbildot uz Jūsu iesniegumā minētajiem jautājumiem, Birojs informē, ka Biroja darbību, kompetenci un funkcijas nosaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja-likums, kura 7 panta pirmās daļas 3.punfts un 16.punkts nosaka, ka Birojs kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta likums) izpildi un Interešu konflikta likumā noteiktajā apjomā pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas.

Interešu konflikta likuma 27.panta trešā daļa nosaka, ka Birojs, ievērojot šā likuma 28.pantā paredzēto kompetenci, pārbauda visu šā likuma 4.panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas. Ja nepieciešams, Birojs pārbauda šā likuma 4.panta otrajā, 2.2, 2.3 un trešajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas. Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 28.panta otrajā daļā un 23.panta otrajā daļā noteikto Birojam ir pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par Interešu konflikta likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, izņemot attiecībā uz valsts drošības iestādēs strādājošām valsts amatpersonām un Biroja priekšnieku.

Atbilstoši minētajam Biroja pienākumos ietilpst gandrīz visu valsts amatpersonu (pašreiz valstī ir 58 968 valsts amatpersonas) darbības pārbaude, tai skaitā valsts amatpersonu deklarāciju pārbaude.

Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 27.panta trešajā daļā noteikto un 28.panta otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteikto kompetenci Interešu konflikta likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu kontroli un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi Birojā veic Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa. Ievērojot to, ka visas valsts amatpersonu deklarācijas pārbaudīt katru gadu nav iespējams, jo Biroja personāla resursi ir ierobežoti (12 darbinieki Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļā) un tas nebūtu arī samērīgi, Birojā katru gadu tiek izstrādāts pārbaudāmo valsts amatpersonu saraksts nākamajam gadam, atbilstoši kuram Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa veic plānoto valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi. Saraksts tiek izstrādāts, ņemot vērā tās valsts amatpersonu grupas, kuru rīcība ir pakļauta lielākam interešu konflikta (korupcijas) riskam, kā arī ņemot vērā valsts amatpersonu biežāk pieļautos Interešu konflikta likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumus. Papildus minētajām plānotajām pārbaudēm Birojs veic valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi arī gadījumos, kad tiek saņemta informācija par iespējamu pārkāpumu valsts amatpersonas rīcībā.

Saistībā ar konkrēto Jūsu vēstulē minēto gadījumu Birojs informē, ka atbilstoši Pārbaudāmo valsts amatpersonu sarakstam 2012.gadam tika pārbaudīta Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Veiko Spolīša valsts amatpersonas deklarācija par 2011.gadu. Pēc minētās deklarācijas pārbaudes Birojs konstatēja, ka V.Spolītis, iespējams, ir pārkāpis Interešu konflikta likumā noteiktos amata savienošanas ierobežojumus un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.pantam 2012.gada 12.oktobrī Birojs uzsāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Pēc visu lietas apstākļu noskaidrošanas un lietas izskatīšanas Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs 2013.gada 2.jūlijā pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/63, ar kuru V.Spolītis par valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu, savienojot Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu ar aizliegtu amatu SIA "B & B Spool", tika saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30panta un sodīts ar naudas sodu Ls 75 apmērā.

Ņemot vērā minēto, atzīmējam, ka V.Spolīša amata savienošanas ierobežojumu pārkāpums tika konstatēts pēc V.Spolīša valsts amatpersonu deklarācijas par 2011.gadu pārbaudes, tādējādi vēršam Jūsu uzmanību, ka minētās valsts amatpersonas darbības pārbaude tika uzsākta jau pirms Jūsu 2013.gada 8.jūlija iesnieguma saņemšanas. [Tas nozīmē, ka šādu elementāru faktu birojs ir pārbaudījis vairāk nekā gadu - red.piez.]

Līdz ar to nav pamata uzsākt kādas Biroja amatpersonas vai darbinieka rīcības izvērtēšanu, jo no konstatētajiem Biroja amatpersonu darbības izrietošiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem kopumā, nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par kādas Biroja amatpersonas iespējamu nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...