Kāpēc valsts slimnīcām nav naudas? Tāpēc, ka tās pietiek tikai "īpašajiem"
Pietiek lasītājs31.08.2016.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrība jau neskaitāmas reizes ir dzirdējusi par bēdīgi slaveno SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca), kuras parāds tikai aug augumā - bet nodokļu maksātāji drīz to apmaksās. Šoreiz būs runa par to, kā uz šī parazītiskā Titānika veģetē “dakterīšu” privātā firma SIA Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs, kuras īpašnieki būvē mājas, pērk jahtas un brauc ar džipiem.
Pietiek lasītājs
Bizness ir samērā vienkāršs - telpas, māsiņas un instrumentus pa lēto piedāvā/uzspiež slimnīca nabaga komersantam. Bildē ir redzams, ka komersants slimnīcas ēkā izmanto visu stāva 20.nodaļu, kas faktiski tā arī ir un pacienti tam labticīgi ir noticējuši, - bet oficiāli telpu nomas līgumā Komersants nomā tikai 24,3 m².
Uzminiet, cik komersants maksā par šādu viltus nomu? Ls 79,86 jeb EUR 113,63. Papildus komersantam ir jāapmaksā apkure, elektroenerģija, ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana - mēnesī EUR 69,70. Tātad kopā komersantam izdevumi ir EUR 183,33 mēnesī. Tikmēr pagājušajā gadā Komersants savos oficiālajos 24,3 m² ir apgrozījis aptuveni EUR 676 000. Neviena Latvijas banka nav spējusi sasniegt šādus rādītājus.
Veselības ministrija, kura skaitās telpu saimnieks, iedzīvotājiem atbild vienkārši, naudas nav un nebūs. Tāds, lūk, ir mazais Latvijas bizness, kad naudas ir tik, cik tās ir, un visiem nesanāks.
Veiksmīgā komercdarbībā ļoti liela nozīme ir pasūtījumam, it sevišķi, ja pasūtītājs ir spējīgs apmaksāt pakalpojumus. Gluži nejauši komersants ir uzvarējis konkursu Slimnīcā, noslēdzot pakalpojuma līgumu (skat. pielikumus!). Izrādās, slimnīca pati nemāk ārstēt pacientus un iepērk šādu pakalpojumu no komersanta… Tas ir līdzīgi tam, ka Valsts policija nemācētu izmeklēt krimināllietas un to veiktu kāds privāts “kantoris”.
Apmaksa par visiem pakalpojumiem notiek atbilstoši cenrādim. Visi tūkstošīgie pakalpojumi oficiāli tiek veikti iepriekš minētajos 24,3 m². Iedomājieties, šajā kabinetā notiek nenormāla ārstu, pacientu un komersanta administrācijas drūzmēšanās, plus vēl papildus tur slimnīcas māsiņas piepalīdz ārstiem veikt sarežģītas plastiskās operācijas.
Ko lai saka – šāda “izcilā” Latvijas izlase būtu jāsūta uz Marsu, kur ir paredzēts šaurās telpās izturēt psiholoģisko spriedzi...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.