Kariņa birojs sevi iedomājies par jauno galveno valsts pārvaldes uzraugošo iestādi
Pietiek lasītājs01.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan neviens likums to neparedz, pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs ir iedomājies sevi par jauno galveno valsts pārvaldes uzraugošo iestādi – pat „galvenāku” nekā Valsts kanceleja – un bez jebkāda likumīga pamata sācis gan uzraudzīt Valsts kancelejas direktora un ministriju valsts sekretāru darbības uzraudzību. Varat iepazīties ar kādu Kariņa biroja vadītāja vēstuli, kas kalpo par spilgtu ilustrāciju šai jaunā „bezkompromisu tiesiskuma” izpausmei.
„Rīgā 18.07.2019. Nr. 6.2.2./2019-FIZ-578-1240 Uz 26.06.2019.
Par atbildes sniegšanu
Godājamais kungs!
Valsts kancelejā 2019. gada 26. jūnijā saņemts Ministru prezidentam A. K. Kariņam adresēts Jūsu iesniegums par Valsts kancelejas rīcību, neierosinot disciplinārlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretāru. Ministru prezidenta birojā ir izvērtēts Jūsu iesniegumā minētais un visa Valsts kancelejas rīcībā esošā sarakste.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. pants vērtējams kopsakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32. pantu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes amatpersonas atrodas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 23. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs un ir pakļauts ministram.
Spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē jautājumus par dienesta pārbaudes un disciplinārlietas ierosināšanu tiešās valsts pārvaldes iestādēs, paredz šo uzdevumu veikt pašām tiešās valsts pārvaldes iestādēm vai personai, kuras padotībā tās atrodas. Atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta pirmās daļas pirmajam punktam Ministru prezidentam ir dotas pilnvaras ierosināt disciplinārlietu, kuras, ņemot vērā likumā minēto amatpersonu hierarhiju, izmantojamas gadījumā, ja būtu objektīvs pamats ierosināt disciplinārlietu, bet ministrs, kura tiešā pakļautībā atrodas valsts sekretārs, to atteiktos darīt.
Tā kā no Valsts kancelejā pieejamās informācijas redzams, ka Tieslietu ministrija ir sniegusi izsmeļošu atbildi uz Jūsu iesniegumu par kriminālprocesā Nr. 11390055618 lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzību, ierosināt disciplinārlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretāru vispār nav nekāda pamata.
Vēršam uzmanību, ka sarakstē ar valsts pārvaldes iestādēm ir jāievēro saprātīguma, lietderības un pilsoniskās apziņas princips. Personas tiesības uz atbildes saņemšanu nav jāsaprot tā, ka personai sniegtā atbilde būs atbilstoša viņas priekšstatam, kāda atbilde ir jāsniedz. Proti, tas apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav atbilstošs personas gribai, pats par sevi nenozīmē, ka iestādes rīcība ir prettiesiska, atbilstoša atbilde nav sniegta vai jāierosina disciplinārlieta pret kādu amatpersonu.
Papildus norādām, ka gadījumā, ja būtu pamats izmantot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta pirmās daļas pirmā punkta pilnvaras, Ministru prezidents to darītu personīgi un šī kompetence ar Ministru prezidenta 2019. gada 31. janvāra rezolūciju Nr. 2019-1.1.1/5-5 Valsts kancelejas direktoram nav deleģēta.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Ministru prezidenta birojs uzskata, ka Jūsu sūdzība par Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu nav pamatota. Turpmākā sarakstē ar Jums Valsts kanceleja piemēros Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 5. punktu – iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.
Cieņā Ministru prezidenta biroja vadītājs (paraksts*) Jānis Patmalnieks
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.”
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
