Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skandāls par obligātā iepirkuma komponenti ir viens no skaļākajiem pēdējā laikā. Pliķus un pērienus saņem pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kuram nākas visu šo ievārīto putru izstrēbt. Zem sitiena nonākušas arī mazākas koģenerācijas stacijas, kuras jau tāpat ir neapskaužamā stāvoklī valsts, maigi sakot, neizlēmības dēļ. Taču, pirms mest ar akmeni, ko pēdējā laikā dara visi, kam vien nav slinkums, ir vērts apskatīties, kas tad īsti stāvēja pie OIK idejas un izpildījuma šūpuļa.

Ģeniālās OIK ideja radās vēl tālajā Aigara Kalvīša laikā, tad to turpināja realizēt ekonomikas ministri Kaspars Gerhards un Artis Kampars, taču neapšaubāmi tieši Daniela Pavļuta laikā bija visstraujākais izdoto atļauju skaita pieaugums, par ko liecina arī no jauna izdoto atļauju līkne.

Lai gan jau no pirmās savas ministrēšanas dienas Pavļuts skaļi kliedza par OIK licenču dāļāšanas apturēšanu, viņš tomēr stipri kavējās ar lēmuma pieņemšanu, par ko liecina pašas ministrijas fakti. Jā, vēja un hidroelektrostacijām tiešām viņa laikā OIK licences nedalīja, bet koģenerācijas stacijām tās turpināja izsniegt pa labi un pa kreisi bez jebkādas kontroles, izpētes un aprēķiniem.

Taču visa OIK skandāla kontekstā veiksmīgi ir aizmirsts vai apzināti noklusēts vēl viens būtisks personāžs, kurš bija tieši atbildīgs par OIK licenču dalīšanu un kurš bija amatā kā Kampara, tā arī Pavļuta laikā. Tas ir toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš tagad mēģina iekārtoties politikā caur partiju “Latvijas attīstība”. Tieši Pūces paraksts rotā visas OIK licences, un tieši viņam bija jābūt tam, kuram jāceļ trauksme par procesa nekontrolētu un nepārdomātu izvēršanos, nevis klusībā savā kabinetā jādriķē savs paraksts uz katra deguna priekšā noliktā papīra. Lai gan, protams, neviens nezina, cik šī paraksta driķēšana bija izdevīga pašam Pūcem.

Vēl viens aspekts, kuru nedrīkst aizmirst, bet kurš paliek nepamanīts, skaļi kliedzot par ļaunajiem OIK licenču izkrāpējiem, ir tas, ka lauvas tiesu no OIK maksājuma mēs atdodam ne jau atjaunojamajiem resursiem, bet gan Rīgas TEC, kas elektrības ražošanā izmanto Krievijas gāzi. To gan vajadzētu paturēt prātā, pirms kratīt ar pirkstu visiem, kas uzdrošinājušies riskēt, iesaistoties līdz šim nezināmā biznesā - elektrības ražošanā no atjaunojamajiem resursiem -, un tagad mēģina īstenot savu apņemšanos un uzbūvēt koģenerācijas stacijas situācijā, kad valsts pamanās biežāk nekā zeķes mainīt noteikumus un likumus, pēc kuriem uzņēmējiem būtu jāvadās.

Mūsu elektrības rēķinos OIK veido tik lielu daļu ne jau tāpēc, ka šķeldas, biomasas, vēja vai hidroelektrostacijā ražo elektrību, bet gan tādēļ, ka miljonu miljoni ir jāmaksā TECiem, kuri elektrību ražo no gāzes, kas nebūt nav atjaunojams resurss, līdz ar ko vispār nav skaidrs, kāpēc tiek iekļauts OIK. Tad jau varbūt pasludinām, ka arī lielajos HES saražotā elektroenerģija ir subsidējama caur OIK, jo kur nu vēl zaļāka enerģija nekā Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES saražotā?

Tāpat, šķetinot OIK sāgu, nedrīkst piemirst par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, ko TEC2 rekonstruēšanā un jaudas palielināšanā ieguldīja no valsts budžeta – tātad no visu mūsu nodokļu maksātāju naudas. Tātad arī šo slogu, tikai citā veidā, nodokļu maksātāji jeb vienkāršie iedzīvotāji un ražotāji iznesa uz saviem pleciem.

To, ka OIK atļauju dalīšana notika haotiski un bez jebkāda plāna, pierāda arī fakts, ka vairāk nekā puse izsniegto licenču ir anulētas. Vai pirms to izsniegšanas kāds pārbaudīja, pārliecinājās, ka šis komersants tiešām nāk ar nopietniem nolūkiem? Patiesībā visa lielā brēka un villošanās ir par 36 koģenerācijas stacijām, kuras šobrīd neražo enerģiju.

Un te nu būs akmentiņš arī dažu mediju dārziņā, kuri, tā vien izskatās, tendēti izplatīt ļoti selektīvu informāciju! Pirmkārt, tā kā šīs koģenerācijas stacijas neražo elektrību, tās arī nesaņem nevienu centu no valsts budžeta. Otrkārt, neražo tās tikai tādēļ, ka līdz ar mainīgo valsts politiku OIK jautājumā, nepārtrauktām izmaiņām likumdošanā, vilcināšanos būtisku lēmumu pieņemšanā, kur nu vēl tarifu noteikšanā, neviena normāla banka, īpaši pēc pēdējā laika notikumiem, pat nedomā piešķirt viņiem kredītus. Treškārt, tiek melots arī par to, ka uzņēmējs sāk no valsts iekasēt piķi, tiklīdz sāk ražot elektrību, un dara to dara tik ilgā termiņā, uz kādu licence izdota.

Ne tuvu tam! Ja licence tiek izdota uz 8 gadiem un koģenerācijas stacija uzsāk ražošanu tikai pēc 4 gadiem, tad OIK daļu viņi saņem atlikušos 4 gadus un ne ilgāk. Turklāt koģenerācijas staciju īpašniekus diez vai var nosaukt par miljonāriem, jo diemžēl OIK daļa ne tuvu nenosedz izmaksās par, piemēram šķeldu, darbaspēku, kur nu iekārtām, kā arī kredīta atmaksas summas. Lielākā daļa strādā ar mīnusiem, ko labi var redzēt arī Lursoft pārskatos.

Taču, kamēr lieli vīri brēc un villojas, mēs, iedzīvotāji, tik turpinām maksāt. Turklāt OIK maksājums aprēķināts, rēķinoties, ka visas spēkstacijas strādās ar pilnu jaudu. Uzsveru – visas! (Šis tas ir jautājums, kas jānoskaidro, vai tas tā ir.) Tātad mēs maksājam arī par tām, kuras tā arī nav sākušas strādāt, kā arī par tām, kuras strādā ar nepilnu jaudu. Bet mūsu rēķinos tas jau ir ierēķināts, tik nav saprotams, kur šī nauda paliek – kā dividendes tiek samaksātas no Latvenergo peļņas valsts budžetā vai tiek notrallinātas Latvenergo mārketinga kampaņās?

Turklāt visas pazīmes liecina, ka šis OIK skandāls ir tikai ziediņi. Jau pie durvīm klauvē nākamais valdības vīru izdomājums, kā patukšot iedzīvotāju kabatas. Tā ir Inčukalna gāzes krātuves pirkšana. Kas par to maksās? Atkal jau mēs ar saviem nodokļiem, vai arī tiks izdomāta kāda cita viltība, kā no cilvēkiem izmānīt naudu, lai valstsvīri varētu nepārdomāti iepirkties “pa dārgo”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...