Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai tranzīta nozarē strādājošos, bet teju ikvienu, kam svarīga Latvijas ekonomika, šokēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pārspriedumi par slikto tranzītu, kas mūsu valsti esot atturējis attīstībā par 10–15 gadiem un no kā valsts neesot kļuvusi bagāta, – skaidrs signāls uzņēmējiem laikus sākt meklēt citus preču pārvadāšanas ceļus.

Diemžēl tas nav tikai vienas amatpersonas ekstravagants viedoklis vai neveiksmīgs izteikums. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kas politiski atbild par nozares attīstību, ir izteicies, ka tranzīts viņu neinteresē. Pēc tam gan retorika ir mainījusies līdz izteikumiem, ka jāizmanto tranzīta iespējas, savukārt premjera vārdu pērles ministrs vienkārši nav komentējis. Taču lielākā nelaime ir tā, ka pašreizējais satiksmes ministrs diemžēl dzīvo no gadījuma uz gadījumu, bez stingras stratēģiskas vīzijas par viņam uzticēto jomu.

Uzsākot Satiksmes ministrijas vadīšanu, Linkaits paziņoja, ka nevienas nozares attīstībai pašlaik nav naudas, jo mantojumā ir saņemts valsts 2019. gada budžeta projekts ar deficītu. "Varu tikai apstiprināt, ka 2020. gadā ceļu būve atradīsies finanšu bedrē. Netiks atrasts nekāds veids, lai tiktu šai bedrei garām," toreiz pavēstīja ministrs.

Perspektīvas ministrs saskatīja tikai "Rail Baltica" būvē, kam naudu dod Eiropas Savienība, kā arī aviācijā. 2019. gadā Linkaits jūsmoja: "Ar gandarījumu vēroju, kā "airBaltic" attīstās un aug. Man ir prieks redzēt, cik stingri un stabili pamati tiek likti uzņēmuma veiksmei ilgtermiņā."

Tāpat ministrs toreiz prognozēja, ka Latvijas aviācijas nozare līdz 2030. gadam ir spējīga sasniegt Zviedrijas līmeni attiecībā uz pasažieru, lidojumu un kravu pārvadājumu skaitu uz vienu iedzīvotāju.

Taču dzīve sagrāva rožainās prognozes, un tieši aviācija nokļuva visdziļākajā bedrē, "airBaltic" nepārtraukti prasīja un turpina prasīt naudu, bet Linkaita izteikumi bija tālu no realitātes.

Vēl 2020. gada 11. martā, kad pat aklajam bija skaidri saskatāmi pandēmijas mērogi, satiksmes ministrs apliecināja, ka Latvijas aviācijas nozare esot spēcīga un konkurētspējīga, līdz ar to arī "airBaltic" pozīcija esot spēcīga un nekādi finansiāli stimuli šajā jomā neesot vajadzīgi.

Tikmēr jau 31. martā valdība atbalstīja 36,1 miljona eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, bet pēc mēneša atbalsts sasniedza jau 250 miljonus eiro, kamēr ministrs joprojām nesaprotami optimistiski solīja 5–7 gadu laikā ieguldījumu atgūt. Nesen uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīti vēl 90 miljoni eiro, bet ministrs turpina sapņot, ka nu gan tas būšot pēdējo reizi un ar to atbalsts beigšoties.

Var jau teikt, ka nozares neveiksmēs vainīga pandēmija, taču der ieklausīties arī tajos speciālistos, kas saka, ka problēmas atnāktu arī bez Covid-19 un ka patiesībā dāsni atalgotā Martina Gausa vadītajam uzņēmumam pandēmija nāca kā svētība, kas ar ministra ziņu ļāva norakstīt gadiem uzkrātās problēmas un saņemt finanšu atbalstu.

Ironiski, bet ar autoceļiem, kas, pēc ministra domām, atradīsies finanšu bedrē, kurai nekādi nav iespējams tikt garām, notika tieši pretējais. Ja vēl 2019. gada aprīlī intervijā "Dienai" neveiksmīgais vizionārs prognozēja: "Nedomāju, ka ceļi būs tuvāko gadu prioritāte", tad jau gada beigās viņš ziņoja, ka nākamā gada prioritāte būs tieši ceļi.

Pēc premjera apjausmas, ka naudas ir tik daudz kā vēl nekad, sākās nopietnas finanšu injekcijas, neraugoties uz to, ka "Latvijas Valsts ceļiem" trūka gatavu projektu. Rezultātā liela daļa naudas steigā tika izlietota ceļu virsmu atjaunošanai, kas slikto laika apstākļu un izejvielu kvalitātes dēļ bieži beidzās ar brāķi. Visās Latvijas malās ir vērojami pērn "atjaunoti" asfalta segumi, kas jau pašlaik izskatās kā gadus desmit kalpojuši.

"Dzelzceļš būs nākotnes mobilitātes galvenā ass," – šis līdz ar aviācijas nozares attīstību ir bijis vēl viens ministra sapnis. Tikmēr realitātē ir noticis katastrofāls dzelzceļa pārvadājumu kritums, atteikšanās no līniju elektrifikācijas un jaunu dīzeļvilcienu iegādes.

Mūsu lielākajās ostās atšķirībā no Lietuvas ir katastrofāls kravu apjoma kritums, un neizskatās, ka tām palīdzētu pārņemšana valsts kontrolē, labi apmaksātu padomju iecelšana un ministra viedais padoms, ka "ostām aktīvi jāstrādā pie alternatīvu kravu piesaistes".

Tā varētu turpināt. Taču nelaime jau nav tikai ministrā, kurš rīkojas no gadījuma uz gadījumu. Arī viņa pārstāvētās partijas īsajā programmā 2018. gada Saeimas vēlēšanām vispār nav satiksmes sadaļas, bet plašākā partijas programma turpina dzīvot 2014. gadā.

Vietā ir veca padomju laiku anekdote. Partijas biedru atestācijā vienam prasa, vai ir bijušas atkāpes no partijas ģenerālās līnijas. "Nē!" braši atbild atestējamais. "Svārstījos kopā ar visu ģenerālo līniju."

Domājot par nākotni, ir svarīgi, lai nākamo vēlēšanu priekšvakarā pretendenti gan uz satiksmes, gan jebkuras citas nozares vadīšanu precīzi parādītu attīstības virzienus un līdzekļus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Partijām un amatu kandidātiem ir jābūt programmām, kuru izpildei vēlāk var sekot līdzi vēlētāji. Tas ir priekšnoteikums attīstībai, kas notiek nevis nejauši un pēc situācijas, bet gan ir skaidri izplānota, apzināta un virzīta. Ceru, ka priekšvēlēšanu laikā tomēr notiks nopietna diskusija.

* Bijušais Ceļu policijas priekšnieks

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...