Kaut Čakša sevi sauc par pacientu ministri, reāla uzlabojuma pacientiem nebūs
Pietiek lasītājs26.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arvien vairāk pēdējā laikā izskan jautājumi un viedokļi par veselības aprūpes darbu un reformām. Kā jau finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir pareizi atzīmējusi, veselības aprūpes reformām ir trīs virzieni: viens no tiem ir sabiedrības veselības pamatnostādņu īstenošana, kuru daļējai ieviešanai izmantots lielāks budžeta deficīts, otrs process ir veselības aprūpes sistēmas reforma, kas vērsta uz efektivitāti un ir "iekšējās saimniecības sakārtošana", bet trešais - ilgtermiņa finansēšanas reforma.
Pašlaik vienīgais un reālais papildu finansējums veselības jomai ir nauda uz valsts deficīta palielināšanas rēķina, kur 2018. gadā tiek plānoti 110 miljoni eiro un 2019. gadā 134 miljoni eiro, jo jaunā budžeta aprises, kuras ir jau parādījušas MK gaiteņos, nekādas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar 2017. gadu, nerāda, tai skaitā nodokļu struktūrā, un solītais "jaunais" nodokļu budžets nav pieejams.
Pārskatot 2016. gada veselības budžetu, var redzēt, ka papildus bāzes izdevumiem ir piešķirti gandrīz 70 miljoni eiro, kas gan nav uzlabojis kopējos veselības rādītājus, nav palielinājis mediķu algas un nav samazinājis iedzīvotāju līdzmaksājumu daļu. Rodas jautājums - ar kādu summu kaut kas sāks mainīties un uzlaboties?
Arī 2017. gadā papildus ir piešķirti 70 miljoni eiro. Ministru prezidents Māris Kučinskis norāda, ka tie visi izmantoti reformām, taču Fiskālā padome to nosauc savos vārdos vienkārši par finansējuma palielināšanu atsevišķām programmām, savukārt EK ir norādījusi, ka reformas jāveic sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanas virzienos (vēstule raksta beigās).
Kučinskis noliedz valsts kapitālsabiedrību slikto darbu un finanšu disciplīnu, bet tai pašā laikā nav skaidrs, kā Austrumu slimnīcas valdei ir izdevies radīt zaudējumus sabiedrībai 4 miljonu eiro apmērā! Pēc premjera teiktā, finanšu rādītāji uzlabojas (vēstule raksta beigās), bet rodas jautājums - kāpēc tad tiek uzskatīts, ka slimnīcām jāpalielina naudas apjoms?
Kā atklājās Dzemdību namā, uz vienu mediķi ir viens nemediķis, kuru algas tiek nosegtas ar dzemdību pakalpojumu cenu. Ja rādītāji ir labi un uzlabojas, algu pietiek lielam daudzumam darbinieku, - vai tiešām valsts samaksa ir tik maza?
EK kā reforma tiek pasniegta rindu mazināšana. Interesanti, ka līdz šim vēl nav skaidrs, kā Nacionālais veselības dienests sadala jau esošos līdzekļus un kā vēl papildus piešķirtos 33 miljonus eiro, ja pacienti nejūt, ka būtu jūtamas izmaiņas, lai nokļūtu uz izmeklējumiem. Vēl joprojām lielu daļu laboratorisko izmeklējumu pacienti apmaksā paši, pie speciālistiem rindas sniedzas vairākus mēnešus, vizuālai diagnostikai rindas ir pusgadu un ilgāk. Kur ir izšķīduši šie miljoni?
Kopumā ņemot, summa ir ievērojama! Varbūt tā ir iedalīta un gaida Veselības ministrijas (VM) komandu, lai vairotu ministres Andas Čakšas pozitīvo tēlu? Lai te vienā, te otrā vietā skaļi ar PR palīdzību "mazinātu" rindas, atklātu kādu jaunu centru, līdzīgi kā tika iesākts "zaļais koridors", kurš nu ir pamests novārtā (lai nebeigtos ar strupceļu onkoloģijas operāciju gaidīšana un tālāka novecojusi terapija).
Vai iedot naudu ambulatorajam sektoram, kas pārsvarā ir privāts? VM neprasa pretī veikto pakalpojumu vai manipulāciju kvalitāti, nemaz nemēra paveiktā lietderību.
Daudzos pētījumos ir atzīmēts, ka šobrīd jau tā ir pārāk augsts izmeklējumu un konsultāciju skaits. Jāsaka, ka šie pakalpojumi, maigi sakot, ir ļoti izdevīgi, jo par vienu ārsta konsultāciju no pacienta iekasē 4,77 eiro, bet valsts samaksā 14,18 eiro, summējot kopā, tas ir 18,95 eiro. Ņemot vērā, ka vidējais vizītes ilgums ir 15 minūtes, tad stundā šāda prakse ieņem 75,8 eiro un ar normālu darba laiku mēnesī 160 stundās var nopelnīt līdz pat 12 128 eiro.
Protams, ka te jāatskaita telpu, komunikācijas, tiešās pacienta izmaksas, bet summa, kas paliek pāri, tāpat ir iespaidīga! It sevišķi, ja ņem vērā tos datus, ko Čakša rāda kā esošās mediķu algas. Ambulatoro pakalpojumu izdevīgumu atzīmē arī Valsts kontrole, norādot, ka radioloģijas pakalpojumi ir ar 30 % rentabilitāti, līdzīgi ir arī ar laboratorijas pakalpojumiem. Un ar šādām, nepārskatītām izmaksām tiek mazinātas rindas un uzlabota pieejamība (prasot tam visam papildus finansējumu)?
Novirzīt milzīgu summu sabiedrības veselības uzlabošanai ir līdzvērtīgi iespējām novirzīt naudu jeb kam un gandrīz visam! Jo pēc definīcijas par veiksmīgu sabiedrības veselības modeli uzskata savstarpēju nozaru sadarbību, tai skaitā apkārtējās vides uzraudzību, izglītību un ceļu sakārtošanu u.t.t. Veselības jomā tā ir izglītošana, informēšana, veselības veicināšanas pasākumi, profilakse un fiziskās aktivitātes.
Pārskatot Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam http://polsis.mk.gov.lv/documents/4965, redzams, ka to realizēšanai kā jebkuram plānam tiek pievienots finansējuma plāns - kas ir plānots no valsts budžeta, kas papildus no ES fondu finansējuma - 271 miljons eiro.
Tur atšķirībā no Čakšas ar lielāko naudas daļu - 178 miljoniem eiro ir plānots uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, nevis novirzot līdzekļus lielajām un reģionālajām slimnīcām, kuras pēc Pasaules bankas pētījuma nav nemaz tik sliktā stāvoklī, lai tām būtu nepieciešamas nekavējošas investīcijas. Sabiedrības veselības aktivitātēm, tai skaitā visām pašvaldībām projektu konkursos iesniegtajām, tika novirzīti 55 miljoni eiro.
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam ir citas lietderīgas sadaļas (piemēram, 4.1.), kas paredz tos pašus pasākumus, kurus šobrīd kā reformu pasniedz Čakša. Jau tālajā 2013. gadā, kad plāns tika izstrādāts, bija zināmi pamatvirzieni, kuros veselības aprūpei jāvirzās. Tie gan tiek nosaukti par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un drošību.
Čakšas reforma paredz tiešās pakļautības iestādēm funkciju pārdali, taču esošo iestāžu filiāļu optimizēšanu un funkciju apvienošanu vienas pieturas punktos nemaz neparedz. Visas VM pakļautības iestāžu funkcijas faktiski ir VM funkcijas un notiek VM uzraudzībā, līdz ar to izpildes rezultātam nav jāatšķiras atkarībā no tā, pie kuras tieši iestādes skaitās tā vai cita sadaļa.
No augstāk minētā rodas vairāki secinājumi - kāpēc vienkāršu finansējuma palielināšanu sauc par reformu? Kādēļ VM nav saistoši iepriekš pieņemti MK noteikumi un plāni? Vai Kučinskis grib fiktīvi pieņemt dokumentu, ko sauc par Veselības aprūpes plānu, lai tikai būtu pamatojums EK?
Neatkarīgi no naudas summas, ko papildus dod veselības aprūpei, nepieaug ne algas, ne pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu un tās pakalpojumiem valstī. Kādēļ VM neveic pēc būtības reformas, kā to ir norādījusi EK, Valsts kontrole un citi eksperti? Vai tiešām visai nozarei un iedzīvotājiem, kas gaida būtiskus uzlabojumus, nespējīgas ministres dēļ nāksies vilties un kārtējo reizi tie tiks mānīti un nu jau arī baidīti par nodokļu piesaisti veselības pakalpojumu saņemšanai, bet nav skaidri redzams, kur un kā nodokļu nauda (nu jau arī uz parāda - budžeta deficīta nauda) tiks novirzīta.
Gaidāmais palielinātais deficīts nav nekas cits kā gāzes spiešana grīdā ar ļoti lielu benzīna patēriņu, bet ļoti maz nobrauktiem kilometriem. Tiks uzlaboti kopējie cipari un procenti no IKP, kas tiek doti medicīnai, bet reāla uzlabojuma pacientiem nebūs, kaut Čakša sevi sauc par pacientu ministri.
Izskatās, ka Čakša īstenībā domā, ka pacienti tāpat nekad nebūs apmierināti un vienmēr būs par maz un jebkura cilvēka dabīgais dzīves iznākums ir zināms, tā ka pūles tāpat netiks novērtētas un nav, ko īpaši censties.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
