Kažociņš "piemirst" Valsts noslēpuma likumu, Pietiek vēršas Ģenerālprokuratūrā

Novembra vidū Pietiek nosūtīja Kažociņam iesniegumu, pieprasot no viņa vadītās iestādes visu to informāciju, kas 2010. gada janvārī – novembrī sniegta Nacionālās drošības padomei, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Saeimas Nacionālās drošības komisijai un kas attiecas uz vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli.

Tāpat Kažociņam tika pieprasīts publiskot arī visu to minētajām iestādēm un personām sniegto informāciju, kas attiecas uz demogrāfisko situāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību, ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām.

Tieši šāda informācija precīzi šādā formulējumā likuma Par valsts noslēpumu 5. pantā minēta kā tās ziņas, ko Latvijas valsts iestādēm un amatpersonām aizliegts noslepenot un klasificēt kā valsts noslēpumu.

Neraugoties uz šo likuma normu, Kažociņš šo informāciju oficiālā atbildes vēstulē ir atteicies publiskot. No vēstules izriet, ka informācija saskaņā ar SAB viedokli nav publiskojama tāpēc, ka ir klasificēta kā valsts noslēpums – neraugoties uz to, ka likums šādu klasificēšanu nepārprotami aizliedz.

Uzskatot, ka Kažociņš, šādi rīkojoties, tīši un apzināti pārkāpj likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta normas un tādā veidā acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, pārkāpjot šādas informācijas pieprasītāja ar likumu aizsargātās personas tiesības un intereses, portāls Pietiek ir nosūtījis iesniegumus gan LR Ģenerālprokuratūrai, gan SAB uzraugam – Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Tiesa, avoti prokuratūrā Pietiek jau iepriekš norādīja – iespējamā naudas atmazgātāja Arta Hartmaņa drauga, bijušās SAB amatpersonas Aigara Bora lietas noklusināšana uzskatāmi parādot, kādas ir SAB patiesās iespējas valstī. Tāpēc esot ļoti iespējams, ka, neraugoties uz acīmredzamo likuma pārkāpumu, Ģenerālprokuratūra tāpat kā Bora lietā darīšot visu iespējamo, lai Kažociņa prettiesisko darbību „nepamanītu”.

Uz to norādot arī prokuratūras rīcība, noslepenojot pārbaudes rezultātus saistībā ar nu jau bijušā Satversmes aizsardzības biroja Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Bora darbībām vai atbalstot to noslepenošanu, kaut gan arī šāda rīcība varētu būt pretrunā ar Valsts noslēpuma likuma 5. pantu.

Pēc tam, kad Pietiek bija pieprasījis LR ģenerālprokuroram iespēju iepazīties ar šīs pārbaudes rezultātiem, Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurore Evita Upeniece oficiāli apliecināja, ka „minētās pārbaudes materiāli ir klasificēti kā sevišķi slepens valsts noslēpuma objekts”.

Saistībā ar šo atzinumu juristi Pietiek norādīja uz jau minēto Valsts noslēpuma likuma 5. pantu, kas cita starpā norāda, ka par valsts noslēpumu nedrīkst pasludināt ziņas „par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību”.

Šajā gadījumā, spriežot pēc publiskiem izteikumiem, varot pieņemt, ka amatpersona ir bijusi iesaistīta pretlikumīgās darbībās, taču tās dažādu iemeslu dēļ nav atzītas kā pietiekamas kriminālprocesa sākšanai.

Taču, tā kā pat Satversmes aizsardzības biroja direktors Kažociņš publiski atzinis, ka pirms četriem gadiem veiktās pārbaudes rezultātā konstatēti biroja amatpersonas pārkāpumi, tas automātiski nozīmējot, ka pārbaudes rezultātu klasificēšana par valsts noslēpumu varētu būt nelikumīga.

Papildus tam juristi norādīja uz to, ka Ģenerālprokuratūra, spriežot pēc Upenieces vēstules, ir vēlējusies izvairīties no atbildes sniegšanas uz jautājumiem par dokumentiem un datiem, kas nekādi nevar būt valsts noslēpums vai arī attiecībā uz kuriem noteikti nepieciešams atsevišķs lēmums par to klasificēšanu.

Pietiek ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram bija pieprasījis sniegt atbildi arī uz jautājumiem, kāds bijis minētās pārbaudes lietvedības numurs, sākšanas laiks, beigšanas laiks, kāds bijis minētās pārbaudes lietas pilns nosaukums un kas bijis šo pārbaudi veikušais prokurors/prokurori. Uz šiem jautājumiem atbilde vienkārši nav sniegta.

Pašlaik Pietiek arī šo informācijas pieprasījuma atteikumu ir pārsūdzējis LR ģenerālprokuroram.

Kā jau ziņots, pēc Pietiek publiskotās informācijas par Bora sievas gadiem ilgo kopējo biznesu ar naudas atmazgāšanā aizdomās turēto uzņēmēju Arti Hartmani Satversmes aizsardzības biroja vadība bija spiesta atzīt, ka Bors tiešām bijis iesaistīts apšaubāmās darbībās. Pašlaik Bors darbu SAB, pēc neoficiālām ziņām, jau ir bijis spiests atstāt.

Novērtē šo rakstu: