KNAB Jurča nespēj izskaidrot nolaidību, veicot pārbaudi par „deputātu-optimizētāju” Kaimiņu
PIETIEK07.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča nespēj paskaidrot – kādu iemeslu dēļ, saņemot detalizētu iesniegumu par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa darbībām, fiktīvi nodarbinot cilvēkus, „optimizējot” nodokļus un faktiski atmazgājot nelielas summiņas, KNAB tā veiktās „pārbaudes” laikā nav uzskatījis par nepieciešamu kaut vai aptaujāt iesniegumā minētās personas.
KNAB vadības nostāja rada iespaidu, ka tā nav ieinteresēta izpaust nekādas detaļas par biroja rīcību saistībā ar iesniegumu par Kaimiņa darbībām nodokļu optimizēšanas jomā, par ko aizvadītajā nedēļā ziņas nonāca publiskajā telpā. Faktiski tā atgādina KNAB rīcību, kad nodokļu „optimizēšanā” tika pieķerts cits Saeimas deputāts – Vienotības pārstāvis Dzintars Zaķis: arī toreiz KNAB šo lietu izskatīja ļoti negribīgi un neieinteresēti.
Jurča nespēja vai nevēlējās atbildēt ne uz Pietiek jautājumu, kādas tieši darbības KNAB vispār saistībā ar šo iesniegumu un tajā minētajiem faktiem veicis kopš pagājušā rudens, ne uz jautājumu, vai tieši viņa šo iesniegumu pārsūtījusi Valsts policijai ar norādi, ka tajā minētās „ziņas nesatur informāciju, kas liecinātu par koruptīviem darījumiem”, un kā šis secinājums ticis pamatots.
Kā zināms, Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar faktiem, kas liecināja – Kaimiņa uzņēmums par darbu pārskaitījis naudu kāda Linarda Kāļa mikrouzņēmumam, taču daļu no Kaimiņa firmas skaitītās naudas par reāli padarīto darbu bija jādod deputātam atpakaļ.
“Viņš [Kaimiņš] pateica: “Es tev maksāšu 700, bet reāli tev paliek 500. 200 tev jāatdod man uz rokas. Jāaiziet uz bankomātu, jāizņem 200 eiro un jāatdod skaidrā naudā katru mēnesi,” televīzijas kameras priekšā stāstīja Kālis.
Arī cita persona bija apliecinājusi, ka no Kaimiņa Suņu būdas ienākusī nauda deputātam regulāri dota atpakaļ: “Bija atsevišķi rēķini, kur Artuss uz e-pastu atsūtīja summu, par kādu izrakstīt rēķinu. Rēķinu uzraksta, Suņu būda apmaksā, nauda tika izņemta no bankomāta un atdota viņam.”
Savukārt pats Kaimiņš no skaidrām atbildēm šai sakarā ir izvairījies, vien apgalvojis, ka nedeklarētus ienākumus neesot guvis un viņam "tagad te liek kaut kādu novelkamo bildīti virsū”.
Pēc šo faktu izklāsta medijs secināja - Kaimiņš kā deputāts nedrīkst strādāt un saņemt algu savā uzņēmumā, un reiz KNAB jau viņu sodīja par amatu savienošanu. Tiesa, deputātam nav liegts no Suņu būdas izņemt dividendes, bet tad viņam būtu jāmaksā 15% peļņas nodoklis, - uz šī rēķina deputāts tad arī nedaudz „ieoptimizējis”.
Interesanti, ka citkārt ekspresīvais un uz sava viedokļa paušanu gatavais deputāts Kaimiņš saistībā ar ziņām par viņa darbībām nodokļu „optimizēšanas” jomā ne ar kādiem paziņojumiem klajā joprojām nav nācis.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
