KNAB konfliktā upurēt var ne tikai Vilnīti

Neskaidrā situācija

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadošo darbinieku stingrie iebildumi pret biroja vadītāja Vilnīša iecerētajam reformām, būs viens no pirmajiem jaunās premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības koalīcijas pārbaudījumiem.

Ja premjers tiešām izšķirtos par Vilnīša atbrīvošanfu no amata, par ko tad būtu jālemj Saeimai, lielākais jaunās koalīcijas izaicinājums būtu, vai Dombrovskim izdotos nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu Vilnīša atbrīvošanai.

Vieglāks ceļš KNAB konflikta atrisinājumā būtu paša Vilnīša atkāpšanās, tomēr notikumu gaita liecina, ka uz šādu soli viņš nav gatavs. Taču no politiķu oficiālajiem un neoficiālajiem izteikumiem ir nojaušams, ka KNAB konflikta risinājumā upuri būs – vai nu krēslu zaudēs Vilnītis viens vai arī kopā ar saviem  vietniekiem.  

Politiskais aprēķins

Saeimā ievēlēto politisko partiju viedoklis par to, kā premjeram būtu jārīkojas samilzušajā konfliktā starp KNAB šefa un biroja darbiniekiem, nav viennozīmīgs.

No kāda Dombrovska kolēģa Vienotībā neoficiāli izskanēja viedoklis, ka KNAB sakarā „premjers neko nedara, jo baidās, ka to uztvers kā politisku iejaukšanos”. Otrkārt, Dombrovskis apzinoties, ka var nesaņemt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu, ja izlemtu par Vilnīša nomaiņu, kas iespējams tikai ar Saeimas balsojumu. „Trumpis ir Saskaņas centra rokās,” atzina kāds Vienotības politiķis.

Ja Dombrovskis izšķirsies par KNAB vadības nomaiņu, Vienotība nevarēs rēķināties ar Saskaņas centra (SC) 29 balsu atbalstu, Pietiek teica šī politiskā spēka līderis Saeimā Jānis Urbanovičs. „Mani konflikts ap KNAB neinteresē. Es šo premjeru neatbalstīšu nevienā jautājumā. Viņam ir 55 plus 8 balsis un visas iespējas pierādīt savu māku vadīt valsti,” paziņoja Urbanovičs, ar 8 balsīm domājot Visu Latvijai!-TB/LNNK, kurai Dombrovskis deva priekšroku iepretim SC valdības veidošanas sarunās.

Dienā, kad NDP izskatīja jautājumu par KNAB, neoficiāli izskanēja prognoze, ka, Dombrovskim nespējot normalizēt situāciju birojā un atsākoties politiskam saspīlējumam ap biroju, KNAB varētu piedzīvot vadības maiņu un ar amatiem riskētu ne tikai Vilnītis, bet arī viņa vietniece Juta Strīķe. „Var sanākt tā, ka bruks vai nu KNAB, vai valdība,” pirms nedēļas teorētiski pieļāva kāds informēts avots, prognozējot iespējamu saasinājumu starp Vienotību un Aivara Lemberga ietekmē esošo ZZS jautājumā par ietekmi KNAB.

„Nedomāju, ka viņam [Dombrovskim] vajadzētu uzkāpt uz tā paša grābekļa, uz kura uzkāpa Kalvītis,” uz jautājumu, kā varētu attīstīties konflikts ap KNAB, ja Dombrovskis rosinātu biroja vadības nomaiņu, atbildēja viens no zaļo zemnieku līderiem Gundars Daudze, uzsverot, ka tas ir viņa personiskais vērtējums, jo ZZS nekādu lēmumu šajā jautājumā nav bijis. Viņš arī bija NDP sastāvā, kad tā izskatīja jautājumu par KNAB. Trešdien Daudze Pietiek pauda kategorisku viedokli, ka „premjers nemaz nevar KNAB reformu apturēt, jo tā ir likumīga un tas tika publiski pateikts – ģenerālprokuratūra skaidri pateica, ka Vilnītim bija tiesības veikt šo reorganizāciju”. Daudze atsaucas uz komisijas ziņojumu un uzskata to par atskaites punktu. „Komisija bija nepolitiska, tajā bija tikai divi politiķi,” saka ZZS pārstāvis.

Upuri būs

Neoficiāli arī izskanējusi versija, ka konflikts ap KNAB varētu tikt atrisināts radikālā veidā un Vienotības līderi par to spētu vienoties ar Lembergu, kurš tādēļ, lai tiktu vaļā no Strīķes biroja vadībā, varētu piekrist upurēt Vilnīti.

Šai sakarā tiek vērsta uzmanība uz to, ka Lemberga ietekmē esošos medijos pēdējā laikā neparādās Vilnīša pozīciju klaji aizstāvoši raksti, bet KNAB iekšējā konflikta tēma netiek apieta.

 „Izskatās, ka kāds ir sapratis – mērkaķis ar granātu knabā nav tas labākais veids, kā sakārtot lietas,” nevēloties, ka min viņa vārdu, komentēja kāds zinātājs.

Iespējams, šajā kontekstā uztverami arī Jaunā laika līderes Solvitas Āboltiņas izteikumi trešdienas rītā LNT 900 sekundēs, kur viņa pieļāva visu trīs KNAB vadītāju – Vilnīša, Strīķes un Vilka nomaiņu un paša biroja totālu pārveidošanu. „Ir jāvar pieņemt šis lēmums, sliktākajā gadījumā kaut vai ir šī iestāde jābūvē no jauna,” par KNAB vadības maiņu teica Āboltiņa.

Viņasprāt, ja prevalē konflikts, ja ir priekšnieks, kurš nevar sastrādāties ar padotajiem, tad uzraugošajām institūcijām – premjeram un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai – „jāizvērtē gan priekšnieka, gan arī abu vietnieku rīcība, ja nevar sastrādāties”. 

Viedokļi

Kā premjeram būtu jārīkojas saasinātajā jautājumā par KNAB? Tas ir, vai premjeram būtu jāatbalsta KNAB priekšnieka Vilnīša iecerēto reformu tālāka virzībā, vai tomēr, ņemot vērā, KNAB vadošo darbinieku (to vidū Juta Strīķe, Alvis Vilks) atklāto vēstuli, reformas jāaptur un jāaicina Saeima lemt par Vilnīša atstādināšanu?

Andrejs Judins, krimināltiesību eksperts:

„Domāju, ka šeit pareizāk būtu salasīt visus cilvēkus un vienkārši noskaidrot situāciju. Teiksim tā, nevar šo konfliktu vērtēt no galīgas pozīcijas – vai nu vienu vai nu otro, ir jāsaprot tā situācija, jo visa tā aina tiek zīmēta ar divām krāsām – balts un melns. Vienīgais strīds ir par to, kas ir balsts un kas ir melns, tas nav pareizi. Te svarīgi noskaidrot reālo situāciju un tieši tad iegūt paskaidrojumus no visām iesaistītajām pusēm un pēc tam lemt. Es nedomāju, ka šeit ir vajadzīgs steigties un uz ātru roku risināt jautājumu – atlaist vienu, atlaist citu. Es neatbalstu kaut kādus tur pārāk steidzīgus lēmumus.”

Inese Voika, sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja:

„Mēs, Delna un Providus, tieši šobrīd pabeidzam vēstuli Dombrovskim, kurā mēs aicinām viņu izveidot komisiju par Vilnīša atstādināšanu, kas būtu jāvada ģenerālprokuroram, jo tā ir vienīgā likumā paredzētā komisija, kas spēj ar tiesiskām sekām vērtēt Vilnīša darbību. Manuprāt, KNAB lietās jāpārtrauc iesaistīt Nacionālās drošības komiteju, jo to iesāka Godmanis un tam nebija nekāda pamata. No tās informācijas, kas mums ir, mēs neredzam pamatu reformas veikšanai, jo tā kardināli maina KNAB funkcijas un lietas izpildi, kas jau rūpīgi noteiktas likumā. Svarīgākais - mēs skatāmies uz darbu un rezultātiem, un tas, ko mēs redzam, ir tas, ka Vilnītis nodarbojas ar biroja savaldīšanu nevis darbinieku motivēšanu korupcijas apkarošanai. Viņš nav skaidrojis šo reformu nevienam ārpusē un nevienam arī KNAB iekšpusē. Protams, ar skaidrošanu vien šeit nepietiks, jo tā informācija, kas pienāk par neskaitāmām sūdzībām prokuratūrā, kas arī nezin kāpēc netiek izmeklētas vai arī tiek noraidītas, - šai te prokurora vadītajai komisijai būtu vēlreiz ar tām jāiepazīstas pēc būtības, kā arī ar cilvēkiem, kuri būtu gatavi liecināt. Tur varētu atklāties daudz nopietnākas lietas nekā tikai strīds ar diviem vietniekiem.

Valts Kalniņš, korupcijas eksperts:

 „Domāju, ka premjeram būtu tagad jāizmanto savas tiesības, kas likumā ir paredzētas, un jāaicina vērtēt Vilnīša atbilstību amatam. Pat abstrahējoties no šīm reformām, šķiet, ka Vilnītim nebūs iespējams strādāt kopā ar saviem vietniekiem un, iespējams, arī ar citām KNAB amatpersonām – vienai vai otrai pusei būs birojs jāatstāj. Es teiktu, ka lielās līnijās Vilnīša vadībā normāli strādājoša, kaut arī, protams, ne ideāla iestāde pusotra gada laikā ir novesta līdz tādai ekskluzīvai situācijai ar dažādām, bieži vien ne loģiski pamatojamām darbībām, ko ir veicis Vilnītis. Šķiet, ka viņš kā vadītājs laikam īsti nav spējīgs apmierinoši strādāt.”

Jānis Lagzdiņš, bijušais Saeimas deputāts, korupcijas likumdošanas eksperts:

„Manā rīcībā nav pilnīgi visas informācijas par problēmām, kas saistītas ar KNAB, bet tas, ka KNAB ir nepieciešamas iekšējas reformas, - tas jau sen tika secināts. Bet ir redzams, ka no Vilnīša izstrādātā plāna reformas ir vērstas ne tikai uz KNAB darba uzlabošanu, bet arī, lai atrisinātu kadru problēmas, un pastāv pamatotas aizdomas, ka KNAB reformā viens no mērķiem ir tas, ka Vilnītis grib veidot savu komandu. Premjeram reforma būtu jāatbalsta tikai tad, ja KNAB darbs, to ieviešot, tiešām uzlabotos, jo līdz šim KNAB darbs bija ļoti politizēts un visi politiskie spēki vēlējās iegūt kaut kādu zināmu ietekmi.

Dombrovskim ir jāvērtē, ņemot vērā to informāciju, kāda ir viņa rīcībā, lai reorganizācijas modelis  veicinātu darba uzlabošanos KNAB un, otrkārt, lai darbs KNAB tiktu mazāk politizēts. Savukārt, ja KNAB būs vēl vairāk atkarīgs no politiskajiem spēkiem tad šāds modelis nav atbalstāms." 

Aleksejs Loskutovs, bijušais KNAB priekšnieks, Saeimas deputāts:

„Premjeram vajadzētu konsultēties ar neatkarīgu ekspertu šajā jautājumā un tikai pēc pilnas ekspertīzes, kas padarītu visu daudz skaidrāku, pieņemt galīgo lēmuma, bet pirms šādas ekspertīzes neveikt nekādus grozījumus, kamēr nav skaidrs, vai tie tiešām palīdzēs efektīvāk apkarot korupciju.”

Dzintars Jaundžeikars, bijušais Saeimas deputāts:

„Redzot premjera komentāru - žēl, ka premjers melo. Vilnītis pilda savus darba uzdevumus un nepieprasa papildu budžeta līdzekļus. Komisija tika izveidota, lai glābtu pašu premjera, nevis Vilnīša darbību. Strīķe un Vilks to vien ir darījuši, lai sabotētu Vilnīša darbību. Viņi pilda tikai tos uzdevumus, kurus viņi vēlas pildīt. Nekur citur jūs šādu praksi neredzēsiet, jo vienkārši šādi darbinieki jau būtu atlaisti no saviem amata pienākumiem. Viņi nepilda valsts pārvaldes likumu. No darba būtu jāatlaiž Strīķe un Vilks, nevis Vilnītis. Vilnītis ir pildījis savus uzdevumus.”

Novērtē šo rakstu: