KNAB spēj nosaukt tikai divas atklātas politkorupcijas lietas desmit gadu laikā
PIETIEK03.12.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) spēj nosaukt tikai divas atklātas politiskās korupcijas lieta desmit tā pastāvēšanas gadu laikā, - tas izriet no veselu mēnesi tapušajām KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbildēm uz Pietiek jautājumiem saistībā ar KNAB nesen publiskoto tā atklāto un izmeklēto lietu TOP 10.
KNAB sastādītajā TOP 10, kas nezināmu iemeslu dēļ vairs nav atrodams biroja mājas lapā, kur sākotnēji bija publicēts, piekto vietu ieņēma biroja atklātā politiskās korupcijas lieta – tā saucamā Jūrmalgeita, kad 2005. gadā tika ierosināts kriminālprocess par kukuļdošanu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās. Vienīgais, kas izcieta cietumsodu, gan bija bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis.
Izrādās, ka līdzās šai KNAB spēj nosaukt vēl tikai vienu tā atklātu politiskās korupcijas lietu. Uz jautājumu par to, cik vēl politiskās korupcijas lietas KNAB ir atklājis, un lūgumu tās minēt, KNAB priekšnieks pēc mēneša pārdomām un informācijas apkopošanas sniedza šādu atbildi, minot tikai un vienīgi tā saukto Raimonda Munkevica lietu:
„Informējam, ka 2010.gadā KNAB nosūtīja Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa materiālus par 5000 latu kukuļa došanu saistībā ar Jūrmalas mēra neuzticības balsojumu domes sēdē. KNAB izmeklētājs ierosina saukt pie kriminālatbildības 2 personas pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas par kukuļa piedāvāšanu un nodošanu, ko izdarījušas 2 valsts amatpersonas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Abi aizdomās turētie ir Jūrmalas pašvaldības amatpersonas: viens – domes deputāts, bet otrs - kāda pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis. 2010.gada jūlijā minētā krimināllieta tika nodota iztiesāšanai Jūrmalas pilsētas tiesā, šobrīd turpinās tās izskatīšana pirmajā instancē.”
Kā jau ziņots, desmit gadu laikā KNAB saskaņā ar paša biroja datiem nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai 195 krimināllietas pret 479 personām – tātad vidēji 20 krimināllietu ik gadu. No šīm lietām tikai trīs ceturtdaļas – 149 krimināllietas pret 326 personām – tālāk ir nodotas tiesai. Šajos gados ir iztiesātas 113 krimināllietas pret 196 personām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.