Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien, 17. jūnijā veikuši kratīšanu Uģa Magoņa daudzus gadus vadītajā valsts akciju sabiedrībā Latvijas Dzelzceļš, - šīs Pietiek rīcībā esošās ziņas apstiprināja informēti avoti šajā valsts uzņēmumā.
Lai gan daudzu gadu garumā jautājumus izraisījušas VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) vadošu amatpersonu darbība un ienākumi no saimnieciskās darbības, KNAB veiktās operatīvās darbības vismaz saskaņā ar sākotnējo informāciju nav saistītas ar valdes locekļu vai augstistāvošu amatpersonu darbību.
Kratīšana otrdien veikta kādas vidēja līmeņa LDz amatpersonas darba vietā, kura, pēc Pietiek rīcībā esošās oficiāli pagaidām neapstiprinātās informācijas, saistīta ar vidējiem un nelieliem šī valsts uzņēmuma iepirkumiem. Pašlaik tiek apgalvots, ka KNAB uzmanību piesaistījušais LDz darbinieks bijis saistīts ar iepirkumiem, kas saistīti, piemēram, ar uzņēmuma remontdarbiem.
"Viņš nodarbojās ar sīkiem un vidējiem uzņēmumiem, viņa vārds vadībai neko neizsaka," Pietiek neoficiāli komentēja avots uzņēmumā, kurš nevēlējās minēt personas, pie kura veikta kratīšana, vārdu un ieņemamo amatu, jo pašlaik LDz valdot neskaidrība par notikušā iemesliem un pamatotību. Arī LDz darbinieka statuss un viņam inkriminētais nodarījums līdz ar to šobrīd vēl nav zināms.
Pēc neoficiālas informācijas no uzņēmuma iekšienes KNAB darbinieki negaidīti ieradušies LDz, bet korupcijas aizdomu skartā darbinieka mājvietā kratīšana nav veikta. Ar kādiem konkrēti iepirkumiem vai uzņēmumiem saistīta kratīšana, netiek atklāts, apgalvojot, ka šādas informācijas pagaidām nav.
KNAB veikta kratīšana tik ietekmīgā un politiski jutīgā valsts uzņēmumā kā LDz nav ierasta lieta, tādēļ fakts, ka tā skārusi zemāka līmeņa darbinieku, nevis kādu no vadības, kuluāros trešdien tika interpretēta kā "sveiciena nodošana Magonim". Satiksmes ministrijas, kas ir LDz valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, vadībā par uzņēmuma nonākšanu KNAB redzeslokā trešdienas pievakarē Pietiek teicās neko nezinām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
