Pietiek :: Ko „Biļešu paradīzes” direktors kultūras ministrei par Dziesmu svētku biļešu tirdzniecību rakstīja pirms gada
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā kaislības ap Dziesmu un deju svētku biļetēm, atkārtoti publicējam pamācošu dokumentu – vēstuli, ko daudz lamātā uzņēmuma Biļešu paradīze direktors Ēriks Naļivaiko kultūras ministrei Dacei Melbārdei par šo tēmu rakstīja pirms vairāk nekā gada. Sestdienas notikumi rāda, ka neko no vēstulē rakstītā kultūras ministre vērā ņēmusi nebija.

Latvijas valsts Kultūras ministrija - Dacei Melbārdes kundzei, Nacionālā kultūras centra direktorei Signei Pujātes kundzei.

Augsti godātā ministres kundze! Patiess prieks mums, “Biļešu paradīzei”, ir atcerēties kopīgo sadarbību rīkojot XXV vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus.

Nav aiz kalniem arī nākošie. Vēlētos šo sadarbību turpināt, kopīgi uzlabojot vienu diezgan piņķerīgu procesu, kurš šo svētku gaidīšanu un norisi kā tāda “darvas karote medus mucā” pabojā.

Runa ir par biļešu tirdzniecību uz Svētku pasākumiem. Atceramies, ka tieši tāda pat “darvas karote” pabojāja arī XXIV Dziesmuvētkus, kuros arī ar biļešu tirdzniecību nodarbojās “Biļešu paradīze”.

Ko darīt?

Mūsu skatījumā ir kādi četri biļešu izplatīšanas (sadales) veidi, kurus izmantojot varētu izvairīties no cilvēku pazemošanas:

1) atkristu vajadzība stāvēt nakti rindā pie kasēm, 2) nevajadzētu diezgan bezcerīgi pūlēties ielogoties tirgotāja mājaslapā vienlaicīgi ar kādiem 150 000-…!!! apmeklētājiem... (Kā gan visi 150 000 interesenti savstarpēji pārdalīs 45 000 biļetes!? Neaizmirsīsim arī rindā stāvētājus pie kasēm!)

Pēc tam, ja biļetes nav nopirktas seko sašutuma pilna reakcija visos iespējamos izteiksmes veidos par to, ka “organizatori vai tirgotājs visas biļetes atstājuši sev”, “nespējīga tirdzniecības programmatūra”, “spekulanti uzdarbojas”, “darbs ekonomikas policijai” utt...

I. variants: Visas biļetes tiek nodotas pašvaldībām proporcionāli to “ieguldījumam” Svētku norisē, tas būtu - atbilstoši dalībnieku skaitam. Tālāk lai pašvaldības pašas veic šo biļešu sadali. Pārdod, dāvina, rīko loteriju utt...

II. variants: gadu (vai divus) pirms Svētkiem tiek rīkota loterija par tiesībām iegādāties Svētku biļetes. Ja kāds pēc tam mēģina (un tādi gadījumi noteikti būs) pārdot šīs savas tiesības citam, tas ir normāli, jo katrs ar savu mantu var rīkoties pēc saviem ieskatiem: dāvināt, atsavināt utt... Loterijas biļetes cena 10-20 EUR. (Ieņēmumi no loterijas Dziesmusvētku fondā?)

III. variants: biļešu cenas tiek noteiktas, balstoties uz tirgus ekonomikas principiem atbilstoši šāda mēroga pasākumam. Palīdzēt noteikt cenu robežas Jums varētu privātie producenti, kuri jau gadu desmitus nodarbojas ar koncertu un masu pasākumu rīkošanu. Arī mēs („Biļešu paradīze”) esam gatavi sniegt priekšlikumus par cenām.

IV. variants: gadu (divus) pirms Svētkiem pārdot VISU pārdošanai paredzēto Svētku biļešu komplektu izsolē ar augšupejošu soli kādam privātam uzņēmējam vai uzņēmēju grupai. 100% samaksa 10 dienu laikā pēc izsoles. Uzvarētājs (biļešu komplekta vairumpircējs) pats nosaka cenu un veidu (vietu), kā tirgot biļetes mazumtirdzniecībā.

Lai ieviestu kādu no šiem, es teiktu, revolucionārajiem pavērsieniem, protams, ir nepieciešama stingra “politiskā griba”. Ja neko nemainīsim, tad nekas pats no sevis mūsu dzīvē arī nemainīsies un 2018.gadā viss sāksies (turpināsies) kā līdz šim: pazemojums biļešu pircējiem un tam sekojoša rīkotāja un biļešu tirgotāja nozākāšana.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

FotoKaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un šajā jomā īpaši izcēlusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās „Ekonomiskās analīzes grupas vadītājs” Gatis Eglītis, kuram izrādījies daudz ko teikt par dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Šai sakarā atļaušos atgādināt šo un to publiski nezināmu par JKP „kadriem” un uzdot dažus uzvedinošus jautājumus „ekonomiskā analizētāja” sakarā.
Lasīt visu...

21

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

Foto"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
Lasīt visu...