Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek turpina publicēt interesantākos materiālus no tā sauktās Rīgas domes kukuļošanas lietas izskatīšanas Augstākajā tiesā, kuri savā kopumā uzskatāmi parāda, kā strādā Latvijas tiesu sistēma, kādus argumentus tā ņem vērā un kādus uzskata par labākiem ignorēt. Tā kā Ģenerālprokuratūra joprojām nevēlas izsniegt apsūdzības runu, turpinām publicēt aizstāvības materiālus. Šodien – advokātes Jeļenas Kvjatkovskas runas tiesā 30. oktobrī pirmā daļa.

Kā jau norādīja mani kolēģi, pat izvērtējot Rusova ielas epizodi atsevišķi, neņemot vērā tos notikumus, kas norisinājās pirms un pēc šīs krimināllietas uzsākšanas, ir pilnīgi skaidrs, ka lietā esošie pierādījumi nav atzīstami par pietiekošiem notiesājoša sprieduma taisīšanai. Šajā ziņā es pilnībā pievienojos kolēģa Dzelmes retoriskajam jautājumam par to, vai šī „Rusova ielas epizode”, nepastāvot nekādai kukuļdošanas fakta fiksācijai ar jebkādiem tehniskajiem līdzekļiem, būtu vispār nonākusi tiesā bez pārējām epizodēm šajā kriminālprocesā. Domāju, ka nē. Faktiski, tie pierādījumi, uz kuriem balstās pieņēmums par manas aizstāvamās vainu viņai inkriminētajā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir

- R.Štālberga un R. Janitas liecības,

- R.Janitas liecību it kā apstiprinošs kompleksās psiholoģiskās – poligrāfa ekspertīzes atzinums, R.Štālbergs no šādas pārbaudes ir atteicies;

- R.Štālberga 2005. gada dienasgrāmata ar tajā esošo ierakstu „nodevu kurpja kasti”;

- prokurora pieņēmums par to, ka Inārai Vilkastei it kā pastāvēja motīvs kukuļa nodošanai.

Visi šie pierādījumi vai nu ir savstarpēji pretrunīgi (R.Štālberga un R.Janitas liecības), vai nu falsificēti (ieraksts R.Štālberga dienasgrāmatā), bet kas skar kompleksās psiholoģiskās – poligrāfa ekspertīzes atzinuma izmantošanu notiesājošā sprieduma taisīšanai, tad aizstāvībai pastāv pamatotas šaubas par šāda pierādījuma nozīmi un ticamības pakāpi.

Šajā sakarā vēlos uzreiz izdarīt nelielu atkāpi un pievērsties dažām valsts apsūdzības uzturētāja runas niansēm, kas uzreiz pievērsa manu uzmanību, klausoties prokurora runu tiesu debatēs.

Un proti, pirmkārt, man šķita visai dīvaini, ka valsts apsūdzībai nācās pielikt pamatīgas pūles, lai sameklētu sakritības divu apsūdzības liecinieku liecībās; prokurors pat skaitliski norādīja, ka ir saskaitījis trīspadsmit šādas sakritības. Nezinu, ko prokurora izpratnē pierāda šis skaitlis – taču izbrīnu rada tas apstāklis, ka nevis aizstāvībai bija ar palielināmo stiklu jāiet cauri liecībām nolūkā atrast kaut nelielas pretrunas (kā tas bieži notiek), bet prokuroram bija jādara šis darbs, lai norādītu tiesai, ka kaut kur tomēr šīs liecības sakrīt...

Ir jāatzīst, ka arī mani kolēģi pievērsa tiesas uzmanību šādai valsts apsūdzības pieejai apsūdzības pamatošanā – kā pilnīgi pareizi norādīja V.Štrama aizstāvis J.Rozenbergs, tad, vērtējot tos pierādījumus, kas pilnībā apgāž apsūdzības liecinieku liecināto, prokurors mēģina rast jebkādas iespējas izskaidrot to, kā varēja rasties šādas pretrunas – piemēram, vērtējot liecinieču Liepiņas un Krēgeres liecības, par kurām R.Janita savās liecībās nepārprotami norādīja, ka tieši viena no šīm lieciniecēm ir ielaidusi viņu V.Štrama kabinetā, bet kuras šo faktu neapstiprināja, prokurors izdara kārtēju pieņēmumu par to, ka, iespējams, R.Janita bija iekļuvis V.Štrama kabinetā kaut kā savādāk...

Un principā tā ir kopēja valsts apsūdzības pieeja šai krimināllietai: faktiski prokurors neizrāda pilnīgi nekādu objektivitāti, likumā noteiktā kārtībā tulkojot šaubas par labu apsūdzētajiem, bet tieši otrādi – pilnīgi un akli tic savu divu vienīgo liecinieku liecībām, turklāt izlases kārtībā – tikai tajās daļās, kurās šie divi liecinieki kaut kādā mērā iederas prokurora versijā, un nevēlas redzēt, ka šajās liecībās ir tik daudz pretrunu, ka tās viennozīmīgi nevar izmantot apsūdzības pamatošanai.

Tātad prokurors savā runā norādīja tai skaitā sekojošo:

„Kopumā vismaz 13 būtisku detaļu atbilstība abu personu liecībās dod pamatu vērtēt tās ar augstu ticamības pakāpi.”

Rodas retorisks jautājums, kāda nozīme ir „sakritībām” šo personu liecībās par kukuļa nodošanā klātesošajām personām (I.Vilkaste, R.Janita, R.Štālbergs); par kukuļa nodošanas vietu (restorāns/kafejnīca Nostaļģija, Rīgā, Kaļķu ielā); par it kā pieprasītā kukuļa apmēru, ja liecības nesakrīt jautājumos nedz par kukuļa nodošanas datumu, nedz par kukuļa apmēru, nedz par valūtu, nedz par naudas izskatu?!

Otrkārt, savā runā prokurors, kurš aktīvi iebilda pret liecinieka R.Štālberga aicināšanu uz šo tiesas sēdi, tajā pat laikā ir norādījis, izskaidrojot pretrunas viņa liecībās, ka tikai tiesai, uzklausot lieciniekus personīgi tiesas sēdē, ir vislabāk iespējams gūt iekšējo pārliecību par liecinošo personu liecību ticamību.

Šajā sakarā vēlos paust savu nožēlu par to, ka liecinieks R.Štālbergs netika izsaukts uz šo tiesas sēdi, jo, pazīstot šo visai neadekvātu personību no cita kriminālprocesa, kurā viņš ir iesaistīts apsūdzētā statusā, varu apgalvot, ka mūs sagaidītu visai pārsteidzošas un interesantas liecības un tiesai būtu iespējams tik tiešām arī gūt iekšējo pārliecību par šī liecinieka liecību ticamības pakāpi.

Tieši no tā arī vēlējās izvairīties valsts apsūdzības uzturētājs, pretējā gadījumā, sekojot viņa loģikai, viņam būtu vai nu pašam jāizsauc šis svarīgs apsūdzības liecinieks, vai nu vismaz jāatbalsta aizstāvības lūgums par R.Štālberga aicināšanu uz tiesas sēdi.

Treškārt, atzīstot kādu no pierādījumiem (piemēram, R.Štālberga liecības) par defektīvu – valsts apsūdzības uzturētājs norāda, ka tas ir tomēr derīgs apsūdzības pierādīšanai tāpēc, ka to apstiprina citi tik pat defektīvie pierādījumi. Tā, pārejot pie cita pierādījuma vērtēšanas (piemēram, paša prokurora pirmās instances tiesā izdarītā pieņēmuma, ka kukulis tika dots par pretlikumīgu darbību izdarīšanu I.Vilkastes interesēs), prokurors atkal atzīst, ka šis pierādījums ir ar defektu – šajā tiesas sēdē viņš jau pauž viedokli, ka darbības varētu būt arī likumīgas, - bet atkal apgalvo, ka šis defektīvs pierādījums vai pieņēmums tiek apstiprināts ar citiem pierādījumiem lietā.

Tādejādi izveidojas situācija, kad manas aizstāvamās vainu inkriminētajā noziedzīgā nodarījumā, pēc prokurora domām, pierāda virkne defektīvu pierādījumu, bet toties viņa ieskatā saprātīgās šaubas par I.Vilkastes vainu nepastāv, jo tie pierādījumi ir vērtējami kopumā un savstarpējā sakarībā ar citām apsūdzības epizodēm. Uzskatu, ka šādi prokurors diezgan demagoģiskā manierē mēģina apiet nevainīguma prezumpcijas principu un savā apjomīgajā runā mēģina faktiski maldināt tiesu, radot iespaidu, ka pierādījumi, lai arī nedaudz ar defektu, tomēr ir derīgi personas vainas apstiprināšanai.

Savā apsūdzības runā prokurors maldina tiesu, neveiksmīgi mēģinot teoretizēt par to, ka agrāk tiesājamajam, jaunos sevišķi smagos noziegumos apsūdzētajam R.Štālbergam var ticēt vienā daļā un nedaudz – citā daļā. Un prokurors pieturas pie šīs nostājas, neskatoties uz to, ka tagad viņa rīcībā ir daudz vairāk faktu, kas pierāda to, ka R.Štālbergs melo. Tādējādi var secināt, ka prokurors savā runā apstiprināja I.Vilkastes tiesas sēdē sniegtās liecības par neizskaidrojamo atsevišķu KNAB darbinieku un prokuratūras „lojalitāti” agrāk tiesājamajam noziedzniekam R.Štālbergam un vēlmi ticēt R.Štālberga liecībām par katru cenu.

Šajā sakarā kā piemēru var minēt R.Štālberga liecības pirmās instances tiesā par to, no kurienes tad apavu kastē ir radusies nauda, kas it kā tika nodota R.Janitam kafejnīcā Nostaļģija:

Štālberga liecības tiesā 2010.gada 5.janvārī:

Prokurors: Kas šo kasti nogādāja tikšanās vietā?

Štālbergs: Mēs ar Ināru Vilkasti, pirms braukšanas uz Nostaļģiju, iebraucām bankā, Vecrīgā, Baltic International Bank un Ināra Vilkaste aizgāja uz turieni un no turienes jau iznāca jau ar saini.

Apelācijas instances tiesai tika iesniegta A/S Baltic International Bank izsniegtā izziņa par to, ka I.Vilkastei 2005. gadā nav bijis noslēgts līgums par individuālo seifu apkalpošanu, kā arī viņai netika sniegti individuālo seifu iznomāšanas un apkalpošanas pakalpojumi. Savā runā prokurors šādu pierādījumu ignorē un nepievērsās jautājumam par to, cik ticamas ir R.Štālberga liecības arī šajā daļā un no kurienes tad I.Vilkaste ir izņēmusi to naudu, ko viņa it kā ir ievietojusi apavu kastē, ja jau AS Baltic International Bank nekāda glabātuve viņai nav bijusi.

 Acīmredzami replikā mūs sagaida kārtējais izskaidrojums par to, ka varbūt naudu I.Vilkaste glabāja kaut kur citur, vai šajā daļā R.Štālbergs atkal melo, kas prokurora ieskatā neietekmē kopējo viņa liecību ticamību...

Pirms pāriet pie jautājuma, kāpēc I.Vilkastes liecībās izklāstītajam ir tiešs sakars ar šo izskatāmo krimināllietu un konkrēti ar viņai uzrādīto apsūdzību „Rusova ielas epizodē”, īsi atgādināšu I.Vilkastes liecību saturu.

Savās liecībās mana aizstāvamā ir norādījusi, ka, iespējams, jau sākot ar 2005. gadu R.Štālbergs, kas ar viņu sadarbojās vienīgi kā mākleris un nekad nav bijis viņas biznesa partneris, sāka sadarboties ar KNAB, par ko liecina viņas rīcībā esošā informācija, tai skaitā arī ieraksti R.Štālberga 2005. gada dienasgrāmatā un Edgara Gulbja liecības kriminālprocesā Nr. 11810030907.

2006. gada sākumā – t.i. īsi pēc it kā notikušās kukuļdošanas, R.Štālbergs ir oficiāli uzrakstījis iesniegumu KNAB, kura saturs I.Vilkastei nav zināms, bet kurš atrodas kriminālprocesa Nr. 12507002009 materiālos. 2006. gada pavasarī R.Štālbergs ir uzsācis jau atklāti izteikt I.Vilkastei draudus, tai skaitā piedraudot ar saviem sakariem KNAB un Drošības policijā; nedaudz vēlāk viņš jau atklāti prasīja no I.Vilkastes 500 000 Eiro, lai norēķinātos ar šo iestāžu darbiniekiem.

Kā izdevās nodibināt no kriminālprocesa № 11092063707 arhīva lietas materiāliem, tad, jau sākot ar 2005. gadu, par I.Vilkasti un viņas ģimeni – meitām un meitu tēvu Vladimiru Vaškeviču Drošības policija, KNAB un citas tiesībsargājošās iestādes ir izdarījuši simtiem pieprasījumu dažādās elektroniskajās datu bāzēs.

Viņas telefonsarunas tika noklausītas, tai skaitā, kā izriet no šīs krimināllietas materiāliem, sankcionētā telefonsarunu noklausīšanās ir notikusi no 2006. gada 31. marta līdz 31. maijam, t.i. periodā, kad pēc R.Štālberga liecībām šajā kriminālprocesā, viņš kopā ar I.Vilkasti izdarīja kukuļdošanu „Rusova ielas epizodē”, it kā samaksājot kā kukuli 550 000 eiro savas naudas, kas tika iegūta no SIA Juhans kapitāldaļu pārdošanas I.Vilkastei 2006. gada 27.aprīlī.

2006. gada rudenī R.Štālbergs ir veicis dažādu dokumentu zādzību no I.Vilkastes biroja, tai skaitā dokumentu saistībā ar Rusova ielas projektu zādzību – par ko tagad ir apsūdzēts kriminālprocesa Nr. 11810030907 ietvaros, kā arī mēģinājis uzpirkt par ievērojāmo summu 150 000 Eiro sekretāri Strautmani, lai iegūtu tieši dokumentus saistībā ar Rusova ielas darījumu.

Vēlāk, 2006. gada oktobrī, R.Štālbergs ir turpinājis izspiešanu no I.Vilkastes, par ko tagad tiek apsūdzēts kriminālprocesā Nr. 11810037506. Pēc I.Vilkastes vēršanās policijā saistībā ar R.Štālberga veikto izspiešanu, pret I.Vilkasti tika uzsākta virkne kriminālprocesu, kā arī tika veikta nelikumīga kratīšana viņas birojā un vairākās citas kratīšanas citu krimināllietu ietvaros; sākās arī kampaņa atsevišķos preses izdevumos nolūkā nomelnot I.Vilkastes reputāciju un vienlaicīgi radīt priekšstatu par R.Štālbergu kā par I.Vilkastes biznesa partneri.

2006. gada 15. novembrī R.Štālbergs tika aizturēts. Par savu aizturēšanu Štālbergs aizturēšanas protokolā bija lūdzis paziņot KNAB priekšniekam. Pret operatīvo darbinieku, kas izmeklēja kriminālprocesu Nr. 11810037506 (par izspiešanas faktu) tika uzsākts kriminālprocess KNAB, kura ietvaros no minētā policijas darbinieka tika pieprasīts sniegt nepatiesas liecības pret I.Vilkasti. Vēlāk kriminālprocess tika izbeigts.

2007. gada sākumā, laikā, kad R.Štālbergs bija atbrīvojies no apcietinājumā, I.Vilkastes sarunas tika atkal noklausītas no KNAB darbinieku puses, kas kļuva par pamatu kārtējā kriminālprocesa Nr. 11517024607 uzsākšanai pret I.Vilkastes paziņu Arkādiju Fjodorovu, kurš arī bija sūdzējies par to, ka persona, kas stādījās priekšā kā Jura Juraša aģents, bija pieprasījusi no viņa sniegt I.Vilkasti apmelojošās liecības apmaiņā pret kriminālprocesa izbeigšanu pret viņu.

Kā izriet no I.Vilkastes liecībām, tad 2007. gada 30.martā KNAB tika uzsākta operatīvā izstrādes lieta saistībā ar iespējamām pretlikumībām Rīgas Domes attīstības departamentā, kas vēlāk, pēc LR Ģenerālprokuratūras sniegtajām ziņām, kļuva par pamatu šī kriminālprocesa uzsākšanai. Nav zināms, kādas tieši personas bija operatīvās izstrādes objekts, jo nekas no operatīvās lietas Nr. 10707 materiāliem nav ticis iekļauts šīs krimināllietas materiālos.

2007. gada 27. aprīlī KNAB ir veicis kratīšanu I.Vilkastes dzīvesvietā Strautu ielā 3a kriminālprocesā Nr. 12507000607 ietvaros, kura rezultātā izņemtā nauda tika visai neviennozīmīgos apstākļos vēlāk, 2009. gada 23.aprīlī arī arestēta izskatāmajā krimināllietā.

2007. gada 27.jūnijā R.Štālbergam tika uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā Nr. 11810037506, sešas dienas vēlāk viņš vērsās ar iesniegumu pie KNAB izmeklētājas Allas Jurašas, pēc kā atkal tiek veiktas kaut kādas operatīvās darbības sakarā ar viņa iesniegumā norādītajām ziņām.

Savās liecībās I. Vilkaste pievērsās arī R.Štālberga 2005. gada dienasgrāmatā esošo ierakstu analīzei, norādot, ka virkne ierakstu neatbilst patiesiem notikumiem 2005. gadā. Tā, piemērām, ieraksts par „juristu Kairovu” dienasgrāmatas pirmajā lappusē, kur R.Štālbergs apgalvo, ka ar šo juristu viņš „kolektīvā ir atzīmējis mašīnas iegādi”, neatbilst faktiskajiem apstākļiem, jo līdz 2006. gada augustam Valērijs Kairovs ir strādājis par juridiskās pārvaldes vadītāju AS Rietumu banka un 2005. gadā, kad saskaņā ar krimināllietas materiāliem R.Štālbergs ir iegādājies savu mašīnu, pat nav bijis I.Vilkastes birojā nevienu reizi.

Šo informāciju tiesai varētu tieši sniegt pats Valērijs Kairovs gadījumā, ja tiesa apmierinātu aizstāvības lūgumu par viņa aicināšanu uz tiesas sēdi. Šis aizstāvības lūgums tika noraidīts, no kā aizstāvība izdara secinājumu, ka tiesai nav pamata apšaubīt šādas I.Vilkastes liecības, jo pretējā gadījumā aizstāvības konkrēti attiecināmā un svarīga pierādījuma nepārbaudīšana radītu nepamatotus tiesību uz aizstāvību ierobežojumus un būtu pretrunā ar taisnīgas tiesas principu.

Arī citi ieraksti R.Štālberga dienasgrāmatā, pēc I.Vilkastes liecībām, ir klajā pretrunā ar 2005. gada notikumiem un ir izdarīti vēlāk, nolūkā pamatot savu aizstāvības pozīciju izspiešanas lietā (kas ir saistīta ar versiju par to, ka R.Štālbergs ir bijis I.Vilkastes biznesa partneris un viņam bija tiesiskais pamats prasīt naudu no I.Vilkastes – šādas pašas liecības R.Štālbergs ir sniedzis šajā krimināllietā).

Savās liecībās I.Vilkaste arī norāda uz savu kontaktēšanos ar R.Janitu sakarā ar Pareizticīgajai Baznīcai piederošo nekustamo īpašumu objektu un citiem objektiem, kas apstiprinājās ar viņas un R.Janitas sarunas saturu, ko valsts apsūdzības uzturētājs cenšas interpretēt tā, ka saruna būtu par Rusova ielas projektu, kam nav nekāda loģiska un no sarunas satura izrietošā pamatojuma, nerunājot pat par to, ka saruna norīt pēc Rusova ielas objekta pārdošanas.

Par šiem un par daudziem citiem faktiem I. Vilkaste ir liecinājusi šajā tiesas sēdē, kā arī norādījusi savā 2011. gada 21.februāra sūdzībā KNAB priekšniekam, kas ir pievienota krimināllietas materiāliem. Savā runā es atsaukšos arī uz citiem I.Vilkastes liecībā un lietas materiāliem pievienotajās sūdzībās norādītajiem faktiem, taču tagad gribu paskaidrot, kāpēc, pēc aizstāvības domām, šiem faktiem un apstākļiem ir tiešs un visai konkrēts sakars ar „Rusova ielas epizodi”.

Uzskatu, ka manas aizstāvamās liecības ir būtiskas vairākos aspektos:

1) Mana aizstāvamā ir norādījusi, ka viņa tika pakļauta prettiesiskai vajāšanai no KNAB un citu specdienestu atsevišķu darbinieku puses, kas arī noveda pie „Rusova ielas epizodes” falsifikācijas. I.Vilkastes liecības pierāda to, ka KNAB amatpersonas bija ieinteresētas krimināllietas fabricēšanā pret viņu; bez tam tas, ka procesa virzītāji konkrētajā krimināllietā nebija objektīvi izmeklēšanas gaitā, bet tieši otrādi – vēlējās iegūt vai pat viltot I.Vilkasti apsūdzošos pierādījumus, padara visu pirmstiesas procesu par netaisnīgu, kas secīgi noveda pie netaisnīga pirmās instances tiesas sprieduma;

2) I. Vilkaste ir norādījusi, ka R.Štālbergs nekad nav bijis viņas „biznesa partneris” sakarā ar objektu Rusova ielā; turklāt mana aizstāvamā ir norādījusi, ka R.Štālberga rīcībā 2005. gadā nav bijuši tādi naudas līdzekļi, lai viņš varētu piedalīties kukuļdošanā, kā to apgalvo pats R.Štālbergs.

3) I.Vilkaste ir norādījusi, ka viņai nebija motīvu dod kukuli Rīgas Domes amatpersonām.

4) no I.Vilkastes liecības izriet, ka R.Štālberga dienasgrāmatā, kurā atrodas ieraksts „nodevu kurpja kasti”, kas tiek izmantots pierādīšanas procesā kā neapstrīdams pierādījums gan pašam kukuļa nodošanas faktam, gan nodošanas apstākļiem, gan laikam, ir ietverti vairāki ieraksti, kas neatbilst reālajiem notikumiem un ir acīmredzami ierakstīti vēlāk, dažādu iemeslu dēļ;

5) I.Vilkaste ir devusi izskaidrojumu tam, kāpēc viņa ir kontaktējusies ar R. Janitu, kas pilnībā saskan ar lietā esošās sarunas saturu, kā arī norādīja uz to, kāds bija viņas kontaktēšanas mērķis ar Pēteri Stranci;

6) I.Vilkastes liecības satur faktus, kas norāda uz to, ka, pretēji prokurora runā apgalvotājam, viņš pats ir iesaistīts prettiesiskajās darbībās pret I.Vilkasti, gan uzliekot arestu viņas naudas līdzekļiem, kas faktiski tika aizturēti jau divus gadus pirms aresta uzlikšanas, kas bija zināms prokuroram; gan vedot likumā neparedzēto „uzraudzības lietu” un nepastāvot nekādam tiesiskajam pamatam atdodot svarīgu pierādījumu R.Štālbergam laikā, kad jau divus mēnešus prokurors vairs nebija procesa virzītājs krimināllietā; vienlaicīgi, attiecībā uz I.Vilkasti prokurors savu kompetenci pēc lietas nodošanas tiesai neatzīst un nepaziņo attiecīgajiem dienestiem par to, ka I.Vilkastei drošības līdzekļi vairs nepastāvēja kopš 2009.gada 23.maija (tas ir laikā, kad prokurors uzskatīja sevi par apveltītu ar procesa virzītāja pilnvarām, jo 2009. gada 1.jūlijā atgrieza R.Štālbergam viņa dienasgrāmatu), kā rezultātā viņa tika prettiesiski aizturēta Rīgas lidostā naktī ielidojot uz Latviju 2012. gada 15.martā; visbeidzot, uzrādot I.Vilkastei apsūdzību, iespējams apzinoties, ka viņa nav vainīgā inkriminētajā noziegumā.

Tagad es pievērsīšos dažām no šīm tēzēm atsevišķi, norādot uz konkrētajiem lietas materiāliem, kas pamato I.Vilkastes liecību patiesumu.

I.

Un sākšu es ar vissarežģītāko tēzi no pierādīšanas viedokļa par to, ka KNAB amatpersonas bija ieinteresētas Ināras Vilkastes nepatiesā apsūdzēšanā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un arī ir veikušas darbības nolūkā radīt pierādījumus krimināllietā.

Prokurors savas runas 5. lpp. izvirza šādu tēzi:

KNAB darbinieki nav teikuši priekšā liecības

Ar šo prokurors mēģina atspēkot I.Vilkastes un viņas aizstāvja Aloiza Važņa apelācijas sūdzībās norādīto un kategoriskā formā pasaka, ka „tas, ka izmeklētājs vai operatīvie darbinieki būtu teikuši priekšā R.Štālbegam vai R.Janitam to, kādas liecības sniedzamas, ir pilnībā izslēgts”. Šādu apgalvojumu prokurors pamato ar sekojošiem argumentiem:

1) I.Vilkastes apelācijas sūdzībā nav norādīts, kādi fakti liecina, ka KNAB darbinieki veicinājuši abu liecinošo personu liecību saskaņošanu, savukārt advokāta A.Važņa sūdzībā norādītie fakti nepamato apgalvojumu par liecību saskaņošanu no KNAB darbinieku puses;

2) R.Janitas un R.Štālberga sākotnējās liecībās konstatējama pretruna par kukuļa nodošanas laiku, un ja KNAB darbinieki būtu ieinteresēti lietas safabricēšanā, viņi katrā gadījumā būtu novērsuši šo pretrunu;

3) pirmās instances tiesa ir konstatējusi, ka pirmajās R.Janitas un R.Štālberga liecībās ir minētas tādas detaļas, kuras izslēdz iespēju, ka viņiem tās būtu pateiktas priekšā vai diktētas.

Aizstāvības ieskatā arī šīs krimināllietas materiāli satur pietiekami daudz norādes uz to, ka KNAB darbinieki ir pieskaņojuši R.Janitas un R.Štālberga liecības; pretēji prokurora runā apgalvotājam, šie fakti tika norādīti I.Vilkastes apelācijas sūdzībā, kā arī viņas liecībās apelācijas instances tiesas sēdē, un proti:

1] 2008.gada 14.februārī KNAB amatpersonu rīcībā uz R.Janitas aizturēšanas dienu bija R.Štālberga 2007.gada 3.jūlija iesniegums;

2] nekādas Kriminālprocesa likumā noteiktās darbības, pretēji likuma prasībām, pēc šī iesnieguma saņemšanas KNAB amatpersonas nebija veikušas;

3] R.Janitam atrodoties apcietinājumā, viņu apmeklēja KNAB Operatīvu izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, kas nebija iekļauts kriminālprocesa reģistrā;

4] R.Janita, būdams apcietinājumā, tika intensīvi pratināts, neskatoties uz savu slikto veselības stāvokli – pa sešām, septiņām stundām dienā, 2008.gada 7. martā – 3 stundas [3.s.45-49.], 11. martā – 6 stundas [3.s.50.-60.], 12.martā – 7 stundas [3.s.61.-72.],13.martā – 6 stundas [3.s.73.-84.];

5] 2008.gada 19.martā, uzreiz pēc atbrīvošanas no apcietinājuma plkst. 10:50 [3.s., 190], R.Janita pēc paša liecībām tiek „aizvests” uz KNAB, kur plkst. 16:15 „labprātīgi paziņoja” par vēl vienu noziedzīgu nodarījumu [3.s.,102. – 105.], proti, par R.Štālberga un I.Vilkastes it kā izdarīto kukuļdošanu;

6] Lēmums par drošības līdzekļa – apcietinājuma grozīšanu R.Janitam, kas bija pieņemts PIRMS viņš sniedza savas “vaļsirdīgās liecības” par I.Vilkasti un R.Štālbergu [3.s. 187-189], paredzēja papildus drošības līdzekli – aizliegums tuvoties noteiktai personai un vietai, tajā skaitā R.Janitam bija aizliegts tuvoties Inārai Vilkastei un R.Štālbergam. Uz to brīdi izmeklēšanai it kā nekas nav zināms par epizodi ar Rusova ielas objektiem.

Savā runā prokurors neatspēko I. Vilkastes sūdzībā izteiktus argumentus, bet izliekas, ka tādi nemaz nebija izvirzīti. Savukārt advokāta A.Važņa izvirzītus argumentus prokurors tikai uzskaita, bet faktiski neatspēko nevienu no tiem, un proti, savā apelācijas sūdzībā kolēģis A.Vaznis bija norādījis, ka uz R.Janitas pratināšanas brīdi KNAB rīcībā bija R.Štālberga 2007.gada 3.jūlija iesniegums, kurā norādīts uz kukuļošanas faktu; R.Janitu izmeklēšanas laikā cietumā apmeklējis KNAB darbinieks J.Jurašs, kurš nav kriminālprocesā iesaistītā persona; (kas saskan arī ar I. Vilkastes apelācijas sūdzībā norādīto);

7] par liecību saskaņošanu no KNAB darbinieku puses liecina arī jautājumu formulējums konfrontēšanas protokolā.

Sakarā ar šiem argumentiem prokurors, atzīstot faktiskos notikumus, norāda vienīgi, ka plašs jautājumu formulējums konfrontēšanas protokolā nepamato liecību saskaņošanu no KNAB darbinieku puses, jo, es citēju: „sakritības konstatējamas jau sākotnējās R.Janitas un R.Štālberga liecībās”.

Tātad, izmantojot prokurora matemātisko pieeju kriminālprocesam, var viegli saskaitīt, ka no septiņiem I.Vilkastes un viņas aizstāvības izvirzītajiem argumentiem prokurors mēģina atspēkot tikai vienu, pie tam diezgan raksturīgi šim kriminālprocesam pasakot, ka nevis R.Štālberga un R.Janitas liecības būtu bijušas analoģiskas vai jo labāk identiskas arī pirms konfrontēšanas, bet ka tajās bija saskatāmas sakritības!

Īpaši es gribu vērst tiesas uzmanību R.Janitam piemērotajam drošības līdzeklim, kas viņam tika piemērots 2008. gada 19.martā plkst. 10:50, grozot drošības līdzekli – apcietinājumu uz vieglāku drošības līdzekli, tai skaitā uz aizliegumu tuvoties I.Vilkastei un R.Štālbergam, kas atrodas 3. sēj. 187. – 190. llp. Savās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās un pirmās instances tiesas sēdē pārbaudītajās liecībās (3. sēj. 102. – 105.lpp.) R.Janita liecināja:

„Ar šo es labprātīgi un vaļsirdīgi vēlos izmantot savas Krimināllikuma 324. pantā paredzētās tiesības un paziņot par to, ka es esmu bijis iesaistīts kukuļdošanas faktā par kuru izmeklēšanai līdz šim nebija informācija un uz kā pamata es vēlētos, lai es tiktu atbrīvots no kriminālatbildības...”

Tālāk R.Janita liecina par „Rusova ielas epizodi”. Šī pratināšana, kā izriet no pratināšanas protokola, tika uzsākta 2008. gada 19. martā plkst. 16:15, tas ir krietni vēlāk, nekā R.Janitam bija paziņots par drošības līdzekli – aizliegumu tuvoties I.Vilkastei un R. Štālbergam – t.i., personām, kas bija it kā iesaistītas vienīgi Rusova ielas epizodē, par kuru „izmeklēšanai līdz šim nebija informācijas”.

Pirmās instances tiesas sēdē R.Janita izvairījās no atbildes sniegšanas par to, kas pamudināja viņu sniegt liecības par „Rusova ielas epizodi” (R.Janitas pratināšana pirmās instances tiesā, jautājumi no 124. līdz 131.). Taču tomēr, atbildot uz tiesneses jautājumu, viņš atzīst, ka ir atbildējis uz uzdoto jautājumu (R.Janitas pratināšana pirmās instances tiesā, 132. jautājums).

No minētā drošības līdzekļa piemērošanas fakta vēl pirms tam, kad izmeklēšanai it kā kļuva zināms par „Rusova ielas epizodi” (kas, cita starpā, bija par pamatu R.Janitas atbrīvošanai no kriminālatbildības), un no R.Janitas liecībām pirmās instances tiesas sēdē izriet, ka nevis R.Janita patstāvīgi ir sniedzis liecības par „Rusova ielas” epizodi, bet gan viņam tika uzdots jautājums, un viņa paziņošana par it kā izmeklēšanai nezināmu noziedzīgu nodarījumu nebija nekas cits kā daļa no darījuma starp viņu un KNAB, „brīvība apmaiņā pret liecībām”.

Aizstāvības ieskatā kopsakarā ar prokurora neapstrīdēto faktu, ka R.Štālberga iesniegums ir bijis KNAB rīcībā jau sākot no 2007. gada 3.jūlijā, taču kriminālprocess pēc šī iesnieguma saņemšanas netika uzsākts, norāda uz to, ka KNAB darbinieki VARĒJA pieskaņot R.Janitas liecības R.Štālberga iesniegumā norādītajiem nekad nenotikušiem notikumiem, bet tas, ka šie apstākļi tiek noklusēti no procesa virzītāju puses, norāda uz to, ka tas arī TIKA izdarīts.

Tas arī pilnībā atspēko pirmās instances tiesas tēzi par to, ka gan R.Janitas, gan R.Štālberga liecības sakrīt šādos jautājumos:

par personām, kuras pieprasījušas kukuli (P.Strancis);

par pieprasītā kukuļa apmēru (1 000 000 EUR);

par ko tika prasīts un dots kukulis (lai izmainītu zemes gabala atļauto (plānoto) izmantošanas statusu pilsētas jaunajā attīstības plānā) /sk. sprieduma 115.lpp./.

Neapstrīdot šo faktu (ka liecības šajās daļās patiešām sakrīt), aizstāvība vērš tiesas uzmanību uz to, ka šīs būtiskās detaļas, kas tika ietvertas R.Štālberga 2007. gada 3.jūlija nepatiesā iesniegumā, bija zināmās KNAB darbiniekiem, ko apliecina arī augstākminētie apstākļi, un viņiem nebija nekādu šķēršļu šīs detaļas pateikt priekšā arī R.Janitam, vienā no neskaitāmajām pratināšanas vai neformālās kontaktēšanās reizēm.

Bez tam pirmās instances tiesas spriedumā (115. llp.) atreferēts prokurora apgalvojums par to, ka liecībās ir bijušas arī citas detaļas, kas nevarēja būt zināmas nedz operatīvajiem darbiniekiem, nedz izmeklētājiem, arī neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

Uzskatu, KNAB darbiniekiem arī nebija nepieciešamības „zināt” jebkādas detaļas, jo visas tās detaļas, uz kurām norāda pirmās instances tiesa, KNAB darbinieki varēja mākslīgi radīt, pieskaņojot dažādus “faktus” un “notikumus” savām vajadzībām nolūkā izveidot epizodi par Rusova ielu. Aizstāvības ieskatā dažas detaļas tika „ieliktas” liecībās tieši nolūkā piedot ticamību R.Štālberga un R.Janitas liecībām. Kā piemēru var minēt absurdu situāciju ar R.Janitas it kā aizvešanu ar R.Štālberga mašīnu no kafejnīcas Nostalģija līdz R.Janitas darba vietai Amatu ielā 4 kad R.Janita it kā pievērš uzmanību R.Štālberga mašīnas interjeram:

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2008. gada 20.martā R.Štālbergs liecināja:

„Es pavadīju Janitu līdz viņa automašīnai Mercedes Benz (džipam) ML, kas atradās pie ēkas Amatu ielā 4, Rīgā” [7.s. 4.lpp.]

R.Janita savukārt 2008.gada 19.martā liecināja:

„I.Vilkaste manā klātbūtnē piezvanīja Raimondam Štālbergam, kurš pēc neilga laika ieradās kafejnīcā Nostalģija ar rokās esošu plastmasas maisiņu, kuru viņš iedeva I.Vilkastei. [...] Pēc tam R.Štālbergs no manis paņēma šo man iedoto apavu kasti un man pateica, ka viņš mani aizvedīs līdz manai darba vietai Amatu ielā 4, Rīgā. [...] R.Štālbergam mašīna bija aprīkota ar dažādām papildus ekstrām (automašīnas sēdekļu pagalvis bija izšūts ar dzeltenas krāsas diegiem ar R.Štālberga iniciāļiem un karalisku kroni” [3.s. 103 – 105.].

Pats R.Janita izrāda izbrīnu par to, kāpēc R.Štālbergam bija viņš jāved līdz darba vietai ar mašīnu – jo no Nostalģijas līdz Amatu ielai 4 ir, pēc paša R.Janitas teiktā, aptuveni 100 metri.

Šī ir vēl viena norāde uz to kā KNAB amatpersonas veido „pierādījumus”, lai būtu kaut kāds atsperes punkts epizodes radīšanā un pierādīšanā. Skaidrs, ka nekādas vajadzības vest R.Janitu 100 metrus pa Vecrīgu nebija – bet izmeklēšanai šī „aizvešana”, kā arī R.Štālberga automašīnas salona individuālās īpašības ir ārkārtīgi svarīgas – ko pierāda arī apsūdzības runa pirmās instances tiesas sēdē un tiesas spriedums.

Šajā pat sakarā atgādināšu arī kolēģa J.Dzelmes teikto par to, ka savās sākotnējās liecībās 2008. gada 19.martā, R.Janita skaidri norādīja, ka naudu viņš nav pārskaitījis, un cik liels bija kukulis, viņš nezin. Protams, ka pie šādiem apstākļiem apsūdzēt kādu nebija iespējams, sekojoši, vēlāk R.Janita „atcerējās” par to, ka viņš tomēr IR pārskaitījis naudu un ir nosaucis konkrēto naudas summu. Savādāk naudas skaitīšanas faktam nav nekāda loģiska izskaidrojuma – kādēļ Janitam bija jāskaita nauda, kas it kā bija peredzēta nodošanai citai personai?

Turklāt, kā norādīja I. Vilkaste savās liecībās, un domāju, ka tiesai nav pamata šīs liecības apšaubīt, tad izšuvums R.Štālberga mašīnā ir parādījies tikai 2006. gadā. Protams, šis apstāklis (par laiku, kad R.Štālberga mašīnā ir parādījies izšuvums) netika pārbaudīts izmeklēšanas gaitā.

Vēl viens apstāklis, uz ko pirmās instances tiesa norāda kā uz tādu, kas nevarēja būt zināms operatīvajiem darbiniekiem vai izmeklētājiem, ir kukuļdošanas laiks – 2005. gada 17.novembris, kas tika it kā nodibināts no R.Štālberga dienasgrāmatā par 2005. gadu esošā ieraksta, kas, pēc pirmās instances tiesas ieskatiem, tika atrasts 2008. gada 31.martā, veicot dienasgrāmatas izņemšanu. Šis tiesas secinājums neatbilst patiesībai. Ieraksts „nodevu kurpja kasti” procesuāli tika nodibināts tikai 2009. gada 11. februārī, veicot dienasgrāmatas apskati (20. sēj. 156. llp.). Savukārt, R.Štālbergs bija „iepazinies” ar savu jau izņemto dienasgrāmatu vēl 2008.gada 24.jūlijā (30.sēj.l.l184.), tas ir PIRMS tajā tika konstatēts liktenīgais ieraksts.

Te ir būtiski arī atzīmēt to, ka ieraksta “nodevu kurpja kasti” ekspertīze tika veikta tikai jautājumā par to, kuri ieraksti R.Štālberga 2005.gada dienasgrāmatā par 17.novembri ir izpildīti ar to pašu tinti, kā ieraksts „nodevu kurpja kasti” (19.sēj., 124.127.lp.), bet ekspertīze neatbildēja uz jautājumu, kad tad tika izdarīti šie ieraksti? Prokurors Leja šādu jautājumu ekspertiem nav uzdevis, bet savos secinājumos eksperti arī kategoriski nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai visi ieraksti šajā dienasgrāmatā lapaspusē bija izpildīti ar vienu un to pašu pildspalvu, turpretim, konstatējot, ka daži ieraksti tika veikti ar dažādām pildspalvām.

Un prokurors savā apsūdzības runā no zilā gaisa apgalvo, ka, citēju, „Attiecībā uz šiem diviem ierakstiem dienasgrāmatā - "nodevu kurpja kasti" un "No P.Stranča saņēmu vēstuli Rusova 1 - det.pl." tāpat jāatzīmē, ka rakstības stila ziņā tie ir analogi, proti: pirms abiem ierakstiem ir iezīmēta zvaigznīte. Abi ieraksti izpildīti ar melnas krāsas pildspalvu, kuras krāsojums nav viendabīgs, resp., ar pārrāvumiem. Tātad arī abu ierakstu pieraksta stils pastiprina ticamību tam, ka tie izdarīti vienā laikā” (prokurora runa apelācijas instances tiesā, 13.lp.). Nav saprotams, kā zvaigznīte pierāda kaut ko, izņemot to, ka tā ir zvaigznīte? Jo vairāk, „vienā laikā” nenozīmē, ka šis „viens laiks” nebija 2008.gada 24.jūlijs!

Tātad, ņemot vērā to, ka Štālbergs „iepazinās” ar šo pierādījumu 2008.gada 24.jūlijā (30.sēj.l.l184.), tātad pirms procesuāli tika nodibināts ieraksts „nodevu kurpja kasti” 2009. gada 11. februārī (20. sēj. 156. llp.), lietā nav ziņu par ieraksta izdarīšanas laiku, tādējādi nav novērstas saprātīgas šaubas par to, ka R.Štālbergs izdarīja šo ierakstu tieši 2005.gada 17.novebmrī, nevis iepazīstoties ar dienasgrāmatu 2008.gada 24.jūlijā, pēc tam kad R.Janita jau sniedza savu tā saucamo „vaļsirdīgu atzīšanos” KNAB darbiniekiem skaistajā juridiskajā valodā par Rusova ielas epizodi.

Aizstāvības ieskatā, jautājumu par to, ko varēja un ko nevarēja zināt KNAB operatīvie darbinieki, ir jāvērtē I.Vilkastes liecību kontekstā.

I.Vilkaste ir norādījusi, pirmkārt, ka R.Štālbergs ir ilgstoši sadarbojies ar KNAB, par ko liecina gan ieraksti viņa 2005. gada dienasgrāmatā, gan viņa paša sniegtās intervijas laikrakstiem (tai skaitā ir jāpiemin publikācija laikrakstā Diena 2007. gada 20.janvārī, kurā ir sniegta informācija par to, ka R.Štālbergs ir paziņojis KNAB par I.Vilkastes it kā izdarīto kukuļošanu Rīgas būvvaldes amatpersonām, lai tiktu veikti grozījumi izstrādes stadijā esošajam Rīgas attīstības plānam), gan arī viņas rīcībā esošās ziņas par R.Štālberga iesniegumiem KNAB sākot vēl ar 2006. gada janvāri, gan ar to, ka R.Štālbergs ir zadzis no I.Vilkastes biroja dokumentus, tai skaitā par Rusova ielu, par ko ir apsūdzēts krimināllietā, kas ir iztiesāšanas stadijā. Līdz ar ko no R.Štālberga un viņa nozagtajiem dokumentiem KNAB darbiniekiem bija zināms ļoti daudz detaļu gan par I.Vilkastes biznesu, gan par Rusova ielas projekta gaitām.

Otrkārt, vēl nozīmīgāks šķiet tas fakts, ka 2007. gada 30.martā KNAB bija uzsākta operatīvā izstrādes lieta Nr. 10707 „par Rīgas Domes amatpersonu iespējamo kukuļņemšanu, realizējot būvprojektus. Šādu noziegumu izdarījušās amatpersonas pie kriminālatbildības sauktas šajā kriminālprocesā”. Lai arī tiesa nav pievienojusi lietas materiāliem Atbildi no LR Ģenerālprokuratūras Nr. 8-64-09/1688, kas tika saņemta lietā Antoms pret Latviju, taču I.Vilkaste savās liecībās norāda uz šo informāciju, un tiesas apskatītā LR Ģenerālprokuratūras atbilde objektīvi pierāda informācijas patiesumu.

Tātad, jau 2007. gada pavasarī KNAB sāka operatīvu izstrādi, kuras rezultāti aizstāvībai nav pieejami. Arī pēc R.Štālberga 2007. gada 3.jūlija iesnieguma KNAB tika veikti „operatīvie pasākumi”, par kuriem arī nav ziņu krimināllietas materiālos. Secīgi, aizstāvībai nav iespējams pārbaudīt, cik un ko zināja KNAB darbinieki 2008. gada 19.martā, uzdodot R.Janitam, kā viņš liecināja, jautājumu par „Rusova ielas objektu”, bet, ņemot vērā dažādu operatīvo pasākumu intensitāti pret I.Vilkasti un Rīgas Domes amatpersonām, kas noveda pat pie Viļņa Štrama aizstāvja, zvērināta advokāta Guntara Antoma noklausīšanās 2008. gada 31. martā (īsi pēc R.Janitas 2008. gada 19.marta liecībām par „Rusova ielas epizodi”, un tas ir tikai viens advokāta noklausīšanas gadījums, kas nejauši ir kļuvis zināms aizstāvībai). Starp citu, ir zīmīgi tas, ka R.Štālbergs savā 2007. gada 3.jūlija iesniegumā nepiemin Vilni Štramu kā personu, kas ir iesaistītā kukuļņemšanā. Tikai R.Janitas liecībās 2008. gada martā tiek pieminēts V.Štrams – un tieši tad, dīvainas sakritības dēļ, tieši šīs lietas sakarā (kā norāda LR Ģenerālprokuratūra), tiek noklausīts V.Štrama aizstāvis!!! Domādams, ka tas norāda uz to, ka „Rusova ielas epizode” bija nepieciešama KNAB ne tikai, lai izrēķinātos ar Ināru Vilkasti, bet arī ar mērķi apsūdzēt tajā V.Štramu.

Šeit es gribu izdarīt nelielu atkāpi par to, ka, iepazīstoties ar operatīvo lietu materiāliem būtu bijis iespējams nodibināt šādus aizstāvībai nozīmīgus apstākļus:

- tas, cik intensīvi tika veikta operatīvā izstrāde pret I.Vilkasti, apstiprinātu viņas liecību patiesumu daļā par KNAB ieinteresētību viņas apsūdzēšanā;

- tas, cik liels bija informācijas apjoms, kas bija KNAB rīcībā uz 2008. gada 19.martu – t.i. uz R.Janitas pirmās pratināšanas Rusova ielas sakarā brīdi, apstiprinātu, ka pretēji prokurora un pirmās instances tiesas apgalvojumiem, KNAB darbiniekiem bija zināmas visas tās detaļās, kurām viņi vēlāk arī pieskaņoja R.Janitas un R.Štālberga liecības;

- tas, ka tieši laikā, kad notika izspiešana no I.Vilkastes, tika veikta viņas operatīvā izstrāde un KNAB rīcībā bija informācija un pierādījumi, ka pret I.Vilkasti no R.Štālberga puses tiek izdarīts noziegums, apstiprina I.Vilkastes liecības daļā par KNAB īpašo labvēlību pret R.Štālbergu, noslēgtā darījuma starp KNAB darbiniekiem un R.Štālbergu esamību, un pat par iespējamo KNAB darbinieku līdzdalību 7,5 miljonu eiro izspiešanas mēģinājumā no I.Vilkastes, kas viennozīmīgi liecinātu ne tikai par to, ka KNAB darbiniekiem bija iespēja fabricēt pierādījumus „Rusova ielas epizodē”, bet par viņu motīvu to darīt.

Un šajā sakarā nedaudz novēloti, bet tomēr, par cik nebija iespējams to darīt agrāk, oponēšu prokuroram daļā par sprieduma Leas pret Igauniju nozīmi jautājumā par operatīvo ziņu pieejamību aizstāvībai.

Nav nekādas nozīmes tam, vai slepeni iegūtās ziņas iegūtas speciālo izmeklēšanas darbību ietvaros, vai operatīvo darbību ietvaros. Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā nenorāda uz jebkādu atšķirību starp šīm darbībām. Faktiski, Eiropas Cilvēktiesību tiesa aplūko šo jautājumu no pilnīgi cita skatpunkta – no tā, vai apsūdzētajam ir pamatota nepieciešamība iepazīties ar šo darbību veikšanas rezultātā gūtajām ziņām, un no tā vai tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā pastāv konkrētie šķēršļi apsūdzētā iepazīstināšanai ar šīm ziņām. Protams, ka šīs tiesības nav absolūtas, taču tiesību ierobežošanas princips nav tas, vai visas operatīvajā procesā iegūtās ziņas ar likumu ir atzītas par valsts noslēpumu, bet tas, vai šāds ierobežojums ir konkrēti nepieciešams šajā konkrētajā gadījumā.

Pamatoti prokurors norādīja uz to, ka no sprieduma Leas pret Igauniju izriet, ka aizstāvībai ir jāpamato, kāpēc ziņas ir nepieciešamas. Taču, ņemot vērā, ka aizstāvībai parasti nav un nevar būt informācijas pat par operatīvas izstrādes faktu un laiku, nerunājot par to, kas konkrēti ir iegūts operatīvās izstrādes laikā, tad uzskatu, ka dotajā gadījumā aizstāvība ir maksimāli konkrēti norādījusi uz to, kādēļ tā uzskata, ka operatīvās ziņas satur attaisnojošos pierādījumus.

Diemžēl, tiesa aizstāvības viedoklim nepievienojās, tāpēc jācer, ka tiesa arī neapstrīdēs aizstāvības secinājumus no tām ierobežotām ziņām, kas ir aizstāvības rīcībā.

Vēl viens moments, kuram es gribu pieskarties, runājot par prokurora argumentiem, kāpēc KNAB amatpersonas nav pieskaņojušas R.Janitas un R. Štālberga liecības – prokurora ieskatā, tas, ka šajās liecībās ir tik būtiskas pretrunas, arī pierāda to, ka tās nav saskaņotas, jo pretējā gadījumā KNAB darbinieki varēja iznīcināt nevajadzīgos pierādījumus vai likt lieciniekiem liecināt savādāk.

Aizstāvība šādam prokurora viedoklim nepiekrīt. Pirmkārt, tik būtiskas pretrunas liecinieku liecībās, kādas pastāv R.Janitas un R.Štālberga sniegtajās liecībās, ir raksturīgas tieši nepatiesām liecībām – jo apstākļi, kas skar nozieguma izdarīšanu, pie kam tik lielā mērogā kā 1 miljonu liela kukuļa nodošana, paliek atmiņā ilgāku laiku – bet no galvas iemācītā nepatiesa liecība bieži vien aizmirsās – vismaz tādas detaļas kā naudas iepakošanas veids, valūta, vai kādās banknotēs bija nodotā nauda. Otrkārt, ir jāņem vērā arī R.Štālberga nestabilo psihi un visai neadekvāto personību. Kā savā liecībā pamatoti norādīja I.Vilkaste, tad, kā tas bieži notiek, KNAB amatpersonas ir saskārušas ar tā saucamo „cilvēcisko faktoru”. R.Štālberga 2007. gada 3.jūlija iesniegums bija izdomāts ar mērķi izvairīties no atbildības izspiešanas lietā, kurā viņam pirms dažām dienām bija uzrādīta apsūdzība. To netieši apliecina arī I.Vilkastes apelācijas sūdzībā minētais, ka lēmumā par R.Štālberga saukšanu pie kriminālatbildības izspiešanas lietā ir cita starpā norādīts, ka izspiešanas rezultātā I.Vilkaste piekrīta, izmaksāt R.Štālbergam 1 (vienu) miljonu EUR [...] un dzēst R.Štālberga parādus pret I.Vilkasti 558 000,00 EUR apmērā”. Tādas pašas naudas summas figurēja arī lēmumā par R.Štālberga atzīšanu par aizdomās turēto, tātad, no paša izmeklēšanas sākuma 2006. gada novembrī R.Štālbergs zināja par to, ka viņam ir inkriminēta izspiešana, kas nosacīti sastāvēja no divām daļām:

1 miljons EUR, ko I.Vilkaste izmaksāja R.Štālbergam, un

558 000 EUR, - R.Štālberga parādsaistību pret I. Vilkasti kopsumma, ko viņa piekrita dzēst (neprasīt atpakaļ) – attiecīgs Apliecinājums tika parakstīts 2006. gada 13. oktobrī [18.s.,218].

Tieši tādas pašas summas figurē R.Štālberga 2007. gada 3.jūlija iesniegumā – kopējā kukuļa summa viens miljons, viņa daļa – 550 000 EUR.

Attiecībā uz parādu dzēšanu 558 000 EUR apmērā viens no galvenajiem R.Štālberga izvēlētās aizstāvības pozīcijas, ko viņš uzturēja visā pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī tiesā kriminālprocesā Nr. 11810037506, elementiem ir tas, ka tieši summu 550 000 EUR viņš, noņemot no saviem bankas kontiem 2006. gada aprīlī, it kā ir atdevis I.Vilkastei, par ko viņa vēl 2006.gada aprīlī it kā ir parakstījusi apliecinājumu par aizdevumu dzēšanu, kas it kā bija atstāts glabāšanā A/S Latvijas Unibanka (tagadējais nosaukums AS SEB banka) Premium apkalpošanas nodaļā un pēc tam ir bezvēsts pazudis.

Prokurora runā izteiktais apgalvojums, ka R.Štālberga motīvs iesnieguma rakstīšanai 2007. gada 3.jūlijā ir bijusi atriebība I.Vilkastei (prokurora runas 11.llp.), nav pamatots ne ar kādiem argumentiem. Atriebību R.Štālbergs baudīja tad, kad rakstīja pret I.Vilkasti neskaitāmus citus, tik pat melīgus iesniegumus par rokas pulksteņa, mobilā telefona zādzību, mēbeļu piesavināšanos, vai, piemērām, prasot uzsākt procesu pret I.Vilkastes draudzeni par mēģinājumiem R.Štālbergu nogalināt ar Vudu māģijas paņēmieniem.

Savukārt, kas attiecas uz 2007. gada 3.jūlija iesniegumu, tad šeit ir pilnīgi skaidrs, ka motīvs R.Štālbergam bija cits – izvairīties no atbildības izspiešanas lietā. Par to liecina gan laika sakritība starp apsūdzības uzrādīšanu un iesnieguma sastādīšanu, gan summas 550 000 Eiro sakritība apsūdzībā un iesniegumā. Un tas, ka R.Štālberga motīvs bija tieši izvairīties no atbildības, ir ļoti būtisks, jo tas pierāda to, ka tieši tāpēc viņam bija nepieciešams savā iesniegumā un vēlāk sniegtajās liecībās turpināt apgalvot, ka nauda, kas tika it kā samaksāta kā kukulis, bija viņa nauda un ka kukuļdošanas laiks ir bijis tieši 2006. gada maijs, jo tikai tad viņam bija pieejami naudas līdzekļi, ko viņš varētu nodot kā kukuli.

I.Vilkaste ir norādījusi savā liecībā, ka 2005. gadā Štālbergam šādi līdzekli nav bijuši pieejami (par ko sīkāk norādīšu tālāk). Līdz ar ko, KNAB amatpersonām, ja viņi gribēja izmantot R.Štālbergu un viņa 2007.gada 3.jūlija iesniegumu, bija nepieciešams pielāgoties arī viņa vēlmēm. Tikai vēlāk, kad KNAB amatpersonām kļuva skaidrs (iespējams, sadarbības ar R.Janitu ietvaros vai operatīvo darbību gaitā), ka nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka kukulis varētu būt nodots 2006. gadā, jo, pirmkārt, Rīgas pilsētas attīstības plāns ir ticis saskaņots jau 2005. gada nogalē, un otrkārt, I.Vilkastes darījums bija noslēgts 2005. gada decembrī, viņi vienojās ar R.Štālbergu par ieraksta izdarīšanu „nodevu kurpju kasti” tieši 2005. gada 17.novembrī. Tieši tāpēc aizstāvībai neliekas dīvaini, bet otrādi – likumsakarīgi, ka R.Štālberga 2006. gada dienasgrāmata tika viņam atdota atpakaļ, pie kam jau pēc krimināllietas nodošanas tiesai un noslēpjot visus procesuālos dokumentus par dienasgrāmatas nodošanas faktu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka šajā dienasgrāmatā R.Štālbergs varēja izdarīt analoģiskus ierakstus par kukuļa nodošanu 2006. gadā, jo viņam tas bija izdevīgi aizstāvības pozīcijas pamatošanai augstāk izkslātīto iemeslu dēļ.

Ir jāatzīmē arī tas, ka pirmās instances tiesas sēdē Štālbergs ir izvairījies no liecību sniegšanas par viņam neizdevīgiem jautājumiem, par ko jau plaši runāja mans kolēģis J.Dzelme, konkrēti citējot diskusiju, kas izvērsās starp R.Štālbergu un tiesnesi pirmās instances tiesā.

No advokāta J.Dzelmes minētā izriet, ka arī būdams nopratināts pirmās instances tiesas sēdē, R.Štālbergs joprojām turpināja apgalvot, ka nauda 550 000 Eiro, kas bija samaksāta kā kukulis, bija viņa nauda, ko viņš ieguvis no SIA Juhans kapitāldaļu pārdošanas 2006. gada 27. aprīlī un iedevis I.Vilkastei kukuļa nodošanai Rīgas Domes amatpersonām.

Līdz ar ko, ņemot vērā, ka R.Štālberga liecības ir bijušas nepieciešamas KNAB amatpersonām, lai pamatotu pieņēmumu par I.Vilkastes un citu līdzapsūdzēto vainu „Rusova ielas epizodē”, bet R.Štālbergam šīs liecības bija nepieciešamas, lai pamatotu savu aizstāvības pozīciju izspiešanas lietā, ir izskaidrojams arī tas, ka KNAB darbiniekiem nebija iespējams kliedēt visas pretrunas R.Štālberga liecībās.

Visbeidzot, runājot par to, ka KNAB amatpersonas varēja pieskaņot R.Štālberga un R.Janitas liecības, un arī izdarīja to, aizstāvības ieskatā, ir jāpievēršas jautājumam par motīvu, kāds varēja būt KNAB amatpersonām šādu darbību veikšanai.

I.Vilkaste ir norādījusi savās liecībās uz daudziem gadījumiem, kad pret viņu tika veiktas operatīvās darbības, vairākas personas liecināja par to, ka no viņām tiek pieprasīts sniegt I.Vilkasti apmelojošās liecības, pret viņu ir uzsākti vairāki desmiti kriminālprocesi, kuros viņai ir tikai liecinieces statuss, līdz ar ko viņai ir liegtas jebkādas tiesības pat sūdzēties par šādu nepamatotu procesu esamību vai ilgumu, presē tika veikta masveida nomelnojošā kampaņa, tai skaitā izmantojot KNAB darbinieku sniegto informāciju par I.Vilkastes privātās dzīves apstākļiem un kriminālprocesu detaļām, KNAB ir vērsies pat pret viņas gados veco mājkalpotāju Ņinu Mihailovu, novedot līdz iztiesāšanas stadijai tik reti sastopamo kriminālprocesu par tiesas lēmuma nepildīšanu. Aizstāvības ieskatā, visi šie notikumi liecina par to, ka KNAB amatpersonas ir veikušas tā saucamo „makšķerēšanu” attiecībā pret I.Vilkasti, jēdziens, kas pastāv Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā (“fishing expedition”) un nozīmē situāciju, kad tiesībsargājošās iestādes nevis izmeklē noziedzīgu nodarījumu, bet izvēlas kādu personu un sāk meklēt jebkādus pārkāpumus viņas dzīvē, lai būtu iespējams saukt viņu pie atbildības. Šajā gadījumā, neskatoties uz plašu informāciju par I. Vilkastes biznesu un privāto dzīvi, neskatoties uz provokācijām, kas izpaudās kā konkrēts I.Vilkastes tuvinieku un viņas īpašuma apdraudējums (meitas nolaupīšanas mēģinājums, mājas vārtu taranēšanu, bijušā vīra mašīnas dedzināšana un spridzināšana), I.Vilkastes dzīvē un biznesā netika atrasts iemesls viņas saukšanai pie atbildības, un tāpēc šādu iemeslu vajadzēja izveidot, izmantojot agrāk tiesāto noziedznieku R.Štālbergu.

Tam, kāds motīvs sākotnēji pastāvējis KNAB un, iespējams, citu specdienestu atsevišķiem darbiniekiem vērsties pret I.Vilkasti, nav nozīmes šajā kriminālprocesā. Iespējams, ka izmantojot viņu un no viņas izspiestos naudas līdzekļus, noziedznieki mēģināja „novākt no skatuves” Vladimiru Vaškeviču, vai arī vienkārši atņemt I.Vilkastes biznesu un naudu, bet tam nav nozīmes šajā kriminālprocesā. Nozīme ir tikai tam, ka, pamatojoties uz I.Vilkastes liecībām, kas balstās uz dokumentiem un konkrētiem pierādījumiem, ir iespējams nodibināt, ka KNAB ilgi ir veicis „izstrādi” attiecībā pret manu aizstāvamo. Tas fakts pats par sevi apliecina motīva esamību KNAB darbiniekiem falsificēt pierādījumus attiecībā pret I.Vilkasti un tādejādi, ņemot vērā šādu neobjektīvu un nelikumīgi veikto izmeklēšanu šajā kriminālprocesā, tiesības uz taisnīgu tiesu viņai bija liegtas jau pirmstiesas izmeklēšanas procesa stadijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...