Koalīcija oficiāli sākusi meklēt jauno SAB direktoru; Kažociņš savu pēcteci gribot zināt laikus
PIETIEK23.08.2012.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš valdības koalīcijas līderiem darījis zināmu, ka skaidrību par savu pēcteci amatā vēlas zināt ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms savu pilnvaru termiņa beigām, kas pienāks nākamā gada 2. maijā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Gaidāmais Saeimas balsojums par nākamo valsts galvenā specdienesta šefu varētu notikt ļoti savlaicīgi, tādēļ koalīcijas partiju līderi jau šonedēļ uzsākuši neformālas sarunas par iespējamiem kandidātiem.
Valdības koalīcijas līderi šonedēļ neformāli sākuši apspriest nākamā gada sākumā gaidāmo SAB direktora maiņu, un izskanējusi vēlme panākt vienošanos par kopīga kandidāta izvirzīšanu. Neviens konkrēts vārds pat neformālai saskaņošanai pašlaik vēl nav ticis nosaukts, Pietiek atzinuši avoti valdības koalīcijā. Ņemot vērā biroja darbības specifiku un tā sadarbību ar partnervalstu specdienestiem un NATO, tiek prognozēts, ka SAB direktora amata kandidāts nebūs liels pārsteigums.
Avoti koalīcijā Pietiek pieļāvuši, ka primāri kandidāts tiks uzlūkots no esošo specdienestu amatpersonu loka vai līdzīgas vides. Starp tādiem tiek saukti Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieks Indulis Krēķis, SAB direktora vietnieks Andis Freimanis, kā arī bijušais ģenerālprokurors, pašreizējais Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Maizītis. Par pēdējo vadoši koalīcijas politiķi Pietiek izteikušies kā reālāko kompromisa kandidātu, ja valdības partijām būs grūtības vienoties par kopīgu kandidātu SAB direktora amatam.
Kažociņš, kurš SAB vada jau desmito gadu un pirmo reizi uz piecu gadu termiņu tika apstiprināts amatā 2003. gada 2. maijā, šogad marta beigās intervijā Latvijas Avīzei paziņoja, ka uz trešo termiņu nekandidēs, lai gan likums to viņam neliedz. Avoti valdībā Pietiek atzinuši, ka Kažociņš koalīcijas līderus informējis - skaidrībai par viņa pēcteci amatā būtu jābūt ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms viņa termiņa beigām amatā, tas ir, ne vēlāk kā februārī. Šāda vēlme esot skaidrojama ar to, ka nepieciešams laiks, lai pēctecim "nodotu lietas".
Līdz ar to Saeimas balsojums par jauno SAB šefu varētu būt jau ļoti laicīgi pirms Kažociņa pilnvaru beigām. Vēl pirms tam par SAB direktora kandidātu, kuru ieteikt balsojumam Saeimā, jāvienojas Valsts prezidenta vadītajai Nacionālās drošības padomei. Tās sastāvā saskaņā ar likumu bez prezidenta ir arī Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāji, premjers, kā arī aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri. Līdz ar to padomē pašlaik ir četri Vienotības un trīs Reformu partijas politiķi.
Lai gan pēdējos mēnešos publiskajā telpā izskanējušas dažādas versijas par iespējamiem kandidātiem uz SAB direktora amatu, pagaidām tās uztveramas tikai kā spekulācijas un augsnes taustīšana par reakciju uz to vai citu kandidātu, tostarp ar mērķi traucēt viņu izredzēm. Iespējamo SAB direktora pretendentu loks, ko neoficiāli saukušas amatpersonas, bet kuri vēl nav saskaņoti ne partiju iekšienē, ne koalīcijā, ietver pašu specdienestu vadošus darbiniekus, tiesnešus, prokurorus, diplomātus, kā arī esošus vai bijušos politiķus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
