Kolektīvais iesniegums Reizniecei-Ozolai un Pelēkajai: cik ilgi nopietnu kolektīvu turpinās vadīt jau padzītie vadītāji?
VID darbinieki*22.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajā gadā amatā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Uzmeklēšanas nodaļas vadītāju tika apstiprināta Ieva Ostrovska, kuras lietvedībā atrodas krimināllieta pret Raimondu Betheru.
Šī krimināllieta slavena ar to, ka tika plaši un skaļi deklarēts par to, ka tajā ir ieguldīts milzīgs darbs un ir savākti pierādījumi, lai sauktu pie atbildības teju lielāko Latvijas naudas atmazgātāju, kā arī ar to, ka it kā, lai tas nenotiktu, noziedznieks ir izrēķinājies ar lietas operatīvo darbinieku un draudējis citiem šīs lietas izmeklētājiem. Pat noziedznieks gan publiski bija paudis, ka visus gadus sekmīgi darboties ļāvuši pašu darbinieki, kas viņu ir pieseguši.
Vairākus gadus pierādījumus šajā lietā vāca Evija Sudmale, Roberts Dirnēns un Inita Lūre, taču, kā var saprast no Ievas Ostrovskas izteicieniem, viņai pēkšņi nav pierādījumi pret R.Betheru un viņa noziedzīgo darbību. Tas nu ir gana aizdomīgi, jo pirms tam tika deklarēts, ka visi pierādījumi lietā ir.
I.Ostrovska jau bija solījusi, ka lietu prokuratūrai nodos pagājušajā gadā, taču, iespējams, pēc Māra Kaminska lūguma lietas nosūtīšana tika atlikta. Tieši M.Kaminskis bija tiešais vadītājs arī E.Sudmalei un I.Lūrei un tuvs draugs R.Dirnēnam. M.Kaminskis tieši ar to arī bija populārs, ka viņa vadīšanas laikā gana daudz lielo lietu tā arī izčabēja, jo nez kur bija palikuši pierādījumi.
Faktiski divus gadus I.Ostrovska ir imitējusi darbu šajā lietā, bet var būt, ka pat kaut kas ir pazudis no lietas tieši pēc M.Kaminska lūguma. Šāda stratēģija vienmēr ir bijusi M.Kaminska stilā, ko viņš pats ir afišējis. Neskatoties uz to, ka M.Kaminskis jau kādu laiku vada drošības nodaļu Latvijas Pastā, viņš, mūsuprāt, turpina kontrolēt dažas labas vadāmas un stumdāmas kundzītes - Ievu Ostrovsku un Initu Lūri. Pateicoties abām dāmītēm, M.Kaminskis ir labi informēts, kas ļauj viņam solīt dažādus pozitīvus lietu iznākumus.
Cik var noprast, tad par to, kā Ievai Ostrovskai vadīt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Uzmeklēšanas nodaļu un uzvesties, norādījumus dod arī M.Kaminskis, kurš cenšas kontrolēt šo un citas lietas, kurās viņš bija devis solījumus, būdams vadītājs. I.Ostrovska ir tā aizrāvusies ar kolektīva vadīšanu M.Kaminska stilā, ka ir saņemti divi prokurora iesniegumi par viņas bezdarbību, jo savās lietās neko nedara. Kolektīvs ir paudis savu neapmierinātību direktoram par Ievas Ostrovskas un citu ielikto vadītāju darba stilu, t.sk. par Žannu Vanagu, jo tas, kas tiek pateikts Ievai kā tiešajai vadītājai, pēc tam riņķo noziedznieku aprindās.
Kaspara Podiņa nespēja pieņemt tālejošus un vērtīgus lēmumus, kas vērsti uz kolektīva stiprināšanu, jau noveda iestādi pie stagnācijas un degradācijas 2016.gadā un šobrīd turpina vest pārvaldi pa to pašu ceļu. VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvalde aprīļa mēnesī veica aptauju par kolektīva apmierinātību ar vadību, un daudzi bija izteikuši neapmierinātību, bet nekas nav mainījies, un neviens nepievērš uzmanību kolektīva paustajam viedoklim.
Cik ilgi tik nopietnu kolektīvu turpinās vadīt nu jau padzītie vadītāji?
* Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas darbinieki
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
