Konkurss par TV stacijas iegādi, visticamākais, bijis tikai fikcija
PIETIEK06.11.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas Televīzija par 3,588 miljoniem eiro iegādātā pārvietojamā televīzijas stacija patiešām ir četrus gadus veca beļģu uzņēmuma Alfacam izgatavota stacija OB37, kas izmantota Pekinas olimpiskajās spēles un pēc tam ilgstoši ekspluatēta Brazīlijā, līdz to caur lietuviešu starpniekiem iegādājusies Latvijas valsts televīzija, - to otrdien pēc ilgākas klusēšanas netieši atzina LTV vadība. Kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem un ekspertu viedokļiem, nav faktiski nekādu šaubu, ka stacijas iegādei rīkotais konkurss, kurā pieteicās tikai viens pretendents – lietuviešu starpniekuzņēmums, ir bijis tikai fikcija: jau iepriekš LTV vadības aizkulisēs bijis izlemts, ka iegādājama tieši šī stacija, kuras cena varētu būt mākslīgi sadārdzināta par aptuveni pusmiljonu latu.
Kā jau ziņots, šā gada augusta sākumā paklusām beigusies valsts SIA Latvijas Televīzija iepirkuma procedūra „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi”. Sarunu procedūra vesta tikai ar vienu pretendentu – Lietuvas Šauļu pilsētas uzņēmumu Televizijos ir ryšio sistemos (TVC), kas tad arī spējis nodrošināt vēlamo „zemāko cenu”, kura ārkārtīgi precīzi iekļāvusies iepirkuma procedūras rīkotāju paredzamajā līgumcenā – 3,6 miljonos eiro. Pirkums ir beļģu uzņēmuma Alfacam radītā, jau četrus gadus ekspluatētā pārvietojamā televīzijas stacija (PTS) OB 37 HD.
Virkne faktu liecina, ka Latvijas Televīzijas šā gada pavasarī izsludinātais konkurss PTS iegādei ir bijis tikai fikcija, - uz to norāda ne tikai faktiski identiskie konkrētās stacijas raksturlielumi un kritēriji, kas minēti ļoti apjomīgajā konkursa nolikuma tehniskajā specifikācijā, kas ir Pietiek rīcībā. Kā izrādās, jau pirms konkursa virkne nozares speciālistu bijuši lietas kursā, ka Latvijas Televīzija – neraugoties uz tirgū pieejamo pietiekamo plašo piedāvājumu un iespēju līdzīgi igauņiem pasūtīt jaunu staciju tieši savām vajadzībām – vēlas iegādāties tieši šo konkrēto lietoto pārvietojamo staciju.
„Faktiski viss tika darīts, lai nebūtu iespējas piedāvāt alternatīvu jaunu PTS, jo LTV vadība novilcināja konkursu līdz pēdējam brīdim un tad vairs nepietiktu laika jaunas stacijas izgatavošanai. Visa konkursa specifikācija bija uzrakstīta tieši Alfacam OB 37. Tas, ka LTV pirks OB 37, bija zināms visiem, un vairāki uzņēmumi bija gatavi cīnīties, lai piedāvātu tieši šo PTS. Taču LTV interesentus atsijāja jau iepriekš, un pāri palika vienīgais pretendents – TVC,” Pietiek skaidroja kāds nozares pārstāvis.
Arī citi nozares pārstāvji otrdien Pietiek apliecināja jau iepriekš radušos iespaidu – tā vietā, lai līdzīgi igauņiem izmantotu finansējumu efektīvi un pasūtītu sev pavisam jaunu, tieši savām vajadzībām izgatavotu televīzijas staciju, Latvijas Televīzija lielā steigā iegādājusies lietotu staciju, liekot izdarīt secinājumu, ka tiek pārmaksāts aptuveni pusmiljons eiro. „Tas, ka ar beļģiem var sarunāt, lai komisijas nauda nonāk tur, kur tai jānonāk, ir skaidrs un zināms, tikai, protams, to būs grūti pierādīt,” – arī šādu komentāru šai saistībā ir saņēmis Pietiek.
Kā jau ziņots, Igaunijas televīzija (ERR – Igaunijas Sabiedriskā raidorganizācija) 2008.-2009. gadā par pilnīgi no jauna uzbūvētu PTS samaksājusi aptuveni trīs miljonus eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis). To, ka par šādu summu igauņi 2008.-2009. gadā tiešām iegādājušies speciāli viņu vajadzībām būvētu, pilnīgi jaunu pārvietojamo televīzijas staciju ar pilnu aprīkojumu, Pietiek pirmdien apliecināja ERR finanšu direktors Džoels Sarvs.
„Kopā ar PTS mēs iegādājāmies daudz TV tehnikas, ieskaitot astoņas HD kameras. Tehnikas komplekts, kas ir stacijā, var būt dažāda līmeņa, un tas var būtiski ietekmēt cenu. Cena, ko ERR 2008.-2009. gadā samaksāja par komplektu, bija tuvu 3 miljoniem eiro plus PVN,” Pietiek paskaidroja Sarvs.
Tikmēr Latvijas Televīzija ir izvēlējusies citu risinājumu: ziņas no LTV speciālistiem liecina, ka Kota pirkuma tehniskais piepildījums varētu būt labāks nekā igauņu iegādātajai komplektam, taču tas savukārt bijis pilnīgi jauns, turklāt būvēts specifiski Igaunijas apstākļiem un pasūtītāja vajadzībām
„Iespaids ir tāds, ka [LTV ģenerāldirektoram Edgaram] Kotam bija vitāli svarīgi šo darījumu nobeigt, kamēr viņš vēl ir postenī,” Pietiek atzina kāds nozares pārstāvis. Kā zināms, tieši otrdien Kots paziņoja, ka iespējams, nekandidēs uz jaunu termiņu šajā postenī, kurā viņa pilnvaras beidzas šā gada beigās.
Saistībā ar visu šo informāciju Pietiek jau ir vērsies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, gan pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (ņemot vērā, ka dārgajam pirkumam tiek izmantots valsts finansējums, kura piešķiršanu atbalstījusi arī valdība).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
