Iesaki rakstu: 
Kaut arī jau ilgāku laiku neoficiāli izskan, ka par a/s Diena (pieder laikraksti Diena, Dienas bizness, virkne žurnālu) iegādi interesējas gan igauņu mediju magnāts Hanss Luiks, kuram pieder izdevniecības Exspress Grupp (ietilpst portāls Delfi) kontrolpakete, gan norvēģu mediju koncerns Shibsted, a/s Diena lielākais īpašnieks Viesturs Koziols Pietiek noliedza, ka notiek sarunas par Dienas pārdošanu. Koziols tikai apstiprināja, ka bijušas pārrunas ar norvēģu mediju koncerna Shibsted pārstāvjiem un sarunāts „padzert kafiju ar Luika kungu”.
Pēc tam kad februāra sākumā LPP līderim Aināram Šleseram pietuvinātais uzņēmējs Koziols kļuva par 98,84% a/s Diena īpašnieku, neformāli izskanējuši gan minējumi par to, ka aiz Koziola kā patiesie a/s Diena īpašnieki slēpjas vietējie oligarhi, gan norādes, ka interesi par a/s Diena iegādi Koziolam izrādījuši vairāku ārvalstu mediju koncerni.
Tāpat neoficiāli arī izskanējis, ka sarunas ar abu minēto ārvalstu mediju koncernu pārstāvjiem par a/s Diena pārdošanu nav veikušās, jo Koziols par izdevniecību (tai pieder arī tipogrāfija Mūkusala un nekustamie īpašumi) prasījis pārāk augstu cenu – 15 līdz 20 miljonus latu.
Koziols sarunā ar Pietiek noraidīja gan to, ka aiz viņa vārda slēpjas vietējo oligarhu - Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Šlesera - intereses, gan to, ka šobrīd notiek sarunas par a/s Diena pārdošanu.
„Tā nav taisnība, ka ir bijuši konkrēti piedāvājumi, mums ir bijušas pārrunas ar Shibsted pārstāvjiem, savukārt ar Luika kungu mēs sazvanījāmies un sarunājam, ka padzersim kafiju, neko konkrētu nerunājām,” Pietiek teica Koziols.
Pēc viņa sacītā, no norvēģu mediju koncerna Shibsted „bija atbraukuši divi kungi, viņiem bija interese par laikraksta Diena iegādi. Es teicu, ka laikraksta Diena kā viena atsevišķa medija pārdošana nav apskatāma, ka tāds variants nav, un viss”.
Uz jautājumu, vai tā ir tiesa, ka par a/s Diena pārdošanu prasīti 15 – 20 miljonus latu, uz ko potenciālie pircēji norādījuši, ka tas ir par daudz, Koziols atbildēja: „Man prieks, ka ir tādas runas, jo vairāk, jo labāk. Par to es esmu tikai priecīgs. Bet es vēlreiz saku, ka nekādu konkrētu sarunu par a/s Diena pārdošanu man nav bijis.”
Koziols atzina, ka ir gatavs turpināt būt a/s Diena īpašnieks un darboties mediju biznesā, izvedot šo mediju koncernu cauri krīzei. Taujāts, vai tas nozīmē, ka patlaban vispār netiek nopietni apsvērta iespēja izdevniecību tuvākajā laikā pārdot, Koziols teica: „Viss jau ir atkarīgs no cenas. Es esmu uzņēmējs un, ja kāds piedāvās labu cenu, esmu gatavs izskatīt kādu reālu piedāvājumu. Taču šobrīd man liekas, ka labāk ir to mājasdarbu izdarīt, izvest šo izdevniecību no krīzes un tad pēc kāda laika dabūt daudz labāku cenu. Tā ka pagaidām nav man nekādu ideju a/s Diena pārdot, mani šis mediju bizness interesē un interesē visu sakārtot, lai varētu uzņēmumu izvest no krīzes, tikt vaļā no mīnusiem, kuri ir radīti ne manā laikā, bet citiem cilvēkiem saimniekojot.”
Jautāts, kā var komentēt sabiedrībā izskanējušās bažas, ka aiz Koziola vārda patiesībā slēpjas vietējie oligarhi, a/s Diena īpašnieks savā atbildē bija lakonisks: „Man par to nav komentāru, nekādu! Jo es šajās konspirācijas teorijās nepiedalos.”
Jau ziņots, ka februāra sākumā, kad Koziols kļuva par a/s Diena 98,84% īpašnieku, a/s Diena valdē tika iecelts gan bijušais ekspremjera apvienības Par labu Latviju līdera un Tautas partijas priekšsēža Andra Šķēles runasvīrs Romāns Meļņiks, gan arī kādreizējais Lemberga kontrolētās a/s Ventspils nafta valdes loceklis un Latvijas kuģniecības padomes pārstāvis Normunds Staņēvičs.
Par a/s Diena kontrolpaketes īpašnieku (51%) Koziols kļuva pērn augustā. A/s Diena koncernā ietilpst SIA Dienas mediji, SIA Dienas žurnāli, SIA Abonēšanas centrs Diena, SIA Dienas grāmata, SIA Biznesa atbalsta grupa Pre Prio, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala un SIA Mūkusalas māja.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.