Iesaki rakstu: 
Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un izstrādājusi jaunu mērķtiecīgu PR stratēģiju, lai iekļūtu nākamajā Saeimā.
Galvenā KPV LV problēma uz šo brīdi ir finansējuma trūkums. Tas nozīmē, ka partijai sekmīga PR īstenošanai ir jāpaļaujas uz tās lokomotīvju Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema varēšanu sacelt ap sevi pietiekami lielu mediju interesi, lai partija nenozustu no potenciālo vēlētāju redzesloka. Līdz šim stratēģija ir atmaksājusies, un aizvadīto divu nedēļu laikā Gobzems un kompānija ir spējusi sev nodrošināt klātbūtni teju visos Latvijas lielākajos medijos.
Kā tas tika panākts? Pavisam vienkārši. Partija sekmīgi izmanto sociālos tīklus kā komunikācijas platformu ar masu medijiem un sabiedrību.
Attiecīgi šī gada jūnija sākumā Gobzema kungs, izmantojot pareizos apstākļus (maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību), savā facebook profilā ievietoja īsu, bet tiešu ierakstu, kurā kritizēja nesenos notikumus maksātnespējas nozarē. Ieraksts bija veidots familiārā formā, labi uzrunāja sabiedrību un vienā vietā pat ietvēra lamu vārdu pizģīt. Vienu vārdu sakot, Gobzema kungs bija uzķēris labāko brīdi, lai paceltu savu reitingu uz Bunkus slepkavības rēķina.
Gobzema ierakstu pārpublicēja virkne sociālo tīklu lietotāju un arī vairāki Latvijas lielie mediji, kā rezultātā viņš panāca, ka tiek uzaicināts piedalīties diskusijā TV Rīga 24 ēterā, kas savukārt tika izmantota kā platforma, lai tālāk attīstītu KPV LV vēstījumu par maksātnespējas administratoru nozares šausmām un vispārējo situāciju Latvijas vadošās elites aizkulisēs. Gobzema asie un tieši komentāri atkal panāca vēlamo efektu – mediji un sociālo tīklu lietotāji turpināja dalīties ar viņa viedokli un popularizēt KPV LV.
To visu Gobzems panāca vienkārši izmantojot tā brīža apstākļus - maksātnespējas administratora Bunkus slepkavību (aktualitāti) un sabiedrībā pieaugošo plaisu starp eliti un vienkāršo tautu (fonu). To sauc par efektīvu sev pieejamo resursu menedžēšanu, un jāsecina, ka ar to KPV LV iet daudz labāk nekā citām Latvijas partijām.
Papildus tam KPV LV premjera amata kandidāts nolēma lauzt latviešu politiķiem ierastās dogmas un uzrunāt arī krieviski runājošo sabiedrības daļu. Kopš šī gada jūnija Gobzems sociālo tīklu komunikācijā ir sācis izmantot arī krievu valodu. Tas liecina, ka KPV LV mērķis ir pakāpeniska identitātes maiņa Latvijas krievvalodīgā elektorāta acīs.
Partija tuvākajos mēnešos, visticamākais, centīsies atmest sev piesprausto „latviešu partijas” birku, un tā vietā sevi prezentēs kā opozīcijas partiju, kura sabiedrību nedala latviešos un krievos, pārstāv tautas intereses un cīnās pret korumpēto un zaglīgo eliti. Līdzīgu stratēģiju šīm vēlēšanām ir izvēlējusies arī partija „Saskaņa” un mazākā mērā JKP.
Tādā veidā KPV LV cer aizpildīt pēc „Saskaņas” eiropeizācijas radušos Latvijas opozīcijas partiju elektorāta vakuumu. Pietiekami labi izspēlējot savas kārtis, Gobzems varētu iegūt daļu no „Saskaņas” vai pat Latvijas Krievu Savienības vēlētāju balsīm, kuru vidū ir novērojama nepatika pret krievvalodīgajā opozīcijā novērojamo stagnāciju.
Latvijas krievvalodīgā kopiena KPV LV transformāciju ir pamanījusi un uztvērusi ļoti pozitīvi. Ar Gobzema ierakstiem ir sākušas dalīties pat t.s. „krievu skolu” aizstāvji un citas prokremliski noskaņotas personas. Tikmēr pats Gobzems ir nemanot sācis dalīties ar Kremļa propagandas portāla vesti.lv ierakstiem.
Papildus tam KPV LV ir aktivizējuši savus centienus arī t.s. interneta „troļļu” frontē. Partijai, visticamāk, pieder facebook lapa, kas pirms tam nodarbojās ar dezinformācijas izplatīšanu un vadošās elites diskreditēšanu, bet kopš pagājušās nedēļās ir sākusi publiski aģitēt par vēlētājus balsot par KPV LV. Protams, nevar izslēgt, ka lapas patiesie īpašnieki ir vienkārši politiski apjukuši pusaudži ar apšaubāmu humora izjūtu un ar KPV LV tai nav nekāda sakara.
Pēdējo nedēļu KPV LV priekšvēlēšanu aktivitātes, visticamāk, ir saistītas ar Alda Gobzema lomas palielināšanos un kļūšanu par partijas de facto līderi. Ir skaidrs, ka Artuss Kaimiņš formāli saglabās ievērojamu publisko ietekmi Latvijas sabiedrībā un līdz ar to arī partijā. Tiesa pēdējās nedēļas ir pierādījušas, ka KPV LV īstie groži jau kādu laiku atrodas Gobzema rokās, un izskatās, ka viņš ir nobriedis KPV LV ne tikai ievilkt nākamās Saeimas opozīcijā, bet arī pacīnīties par vienu vai otru valdības krēslu.
Atliek secināt, ka KPV LV pirms vēlēšanām ir piedzīvojusi strauju metamorfozi - atmetusi ideālista Kaimiņa novalkāto kokonu un uzaudzējusi jaunus spārnus pragmatiķa Gobzema izskatā.
Attēlā - fragments no Gobzema jaunākajām atklāsmēm intervijā laikrakstam Dienas Bizness.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
