Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas galvenais maratonists un karikatūrists ir izteicies atkal. "Padomju armijai jāpateicas par iespēju Latvijā svinēt 4.maiju un 18.novembri," 8. maijā vēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Šoreiz pat kreatīvie Ušakova attaisnotāji politologi nav spējuši izspiest kaut ko mierinošu. Soctīklu nervozākie elementi aktīvi apspriež, vai skriet iepirkt patronas vai steidzīgi evakuēties kopā ar ģimeni.
Mani priekšlikumi ir citādāki.
Ušakova ģeopolitiskā dezorientācija ir jāadresē tieši, droši, mierīgi, civilizēti un tas jādara valsts vadošajam trijniekam. Vējonim būtu bijis lietderīgi Ušakovu izsaukt sniegt paskaidrojumus jau pagājušo nedēļu. Gribas ticēt, ka viņš to izdarīs tuvākajās dienās.
Politiķiem, drošības dienestiem, sabiedrībai ir jāatbalsta šie centieni. Nevis tikai vienai Inesei Vaiderei vai vienam Vilnim Ķirsim un pārējiem sērīgi purpinot, ka nav vērts un tāpat neviens neko nedarīs. Jo patiesi - ja mēs ikviens nedarīsim, neviens arī neko nedarīs.
Medijiem ir jāuzdod jautājumi Uškovam. Drukātajiem un raidošajiem medijiem. Arī Latvijas TV, ko vada bijušais "Pervij Baltijskij Kanal" (PBK) darbonis Belte, jādara tās darbs. Arī LTV Ziņu dienestam, ko vada RD vicemēra Amerika vietnieka sieva Elksne. Un krievu programmām, ko vada Ušakova bijusī preses sekretāre Proskurova. Manipulācijas, ko veic personiskā labuma vai personisku simpātiju dēļ, būs izēstas olu čaumalas vērtas, ja politiskās provokācijas, ko veic Ušakovs, novedīs pie traģiskām sekām.
Skaidrs, ka ne Ušakova atbalstītāji, ne pretinieki netic, ka, ienākot padomju armijai Latvijā, sākām svinēt 18. novembri un 4. maiju. Mēs zinām, kas notika, kad ienāca padomju karaspēks. Arī tie, kas ienāca, ir pietiekami labi informēti. Zinām, ka svinēt šos un citus datumus sākām tad, kad ieguvām neatkarību.
Viss pārējais ir suņa murgi.
Tātad atliek divas iespējas - vai nu Ušakovs ir augsta līmeņa provokators vai arī viņam ir "uzkritis gan sirpis, gan āmurs" (citēju sociālos tīklus) un ir vainīga specifiska medicīniska diagnoze. Vēl paliek versija, ka Ušakovs zina, ka var parādīties viņam īpaši netīkama informācija, un laikus taisās par politisku mocekli. Jebkurā gadījumā - viņam ir jāuzdod jautājumi.
Visi esam ieinteresēti dzīvot mierīgā, prognozējamā valstī un neciest no prokremliski orientēta maratonista ģeopolitiskās niezes. Ušakova teksti liecina, ka viņš piedalās hibrīdkarā. Mēs varam tikai nojaust, kādus scenārijus viņš redz savos sapņos un uz kādiem pedāļiem Ušakova apziņā spiež viņa priekšā teicēji.
Mans krievvalodīgais sociālo tīklu komentētājs Jevgenijs Mihalenko manu augšminēto viedokli komentējis šādi: "Pārāk smalki! Augstais stils! Ušakovs ir parasts, pat prasts lops, "bydlo" un nekas vairāk. Jebkurš huligāns uzvedas tā, kā viņam to ļauj klātesošie. Latvieši sen jau nerunā viņam pretī, apgalvo, ka viņam daļēji ir taisnība un pat ņem no viņa naudu. Pa lielam, viņš rīkojas Puķina stilā. (..) Bet doma ir laba, sevišķi tur, kur ir runa par konsekvenci un par to, ka jāpiedalās visiem."
Mums joprojām ir gājiena iespēja. Ātri, tieši, mierīgi. Un piedaloties visiem. Neizniekosim savu iespēju. Vēstures kļūdas maksā dārgi.
* komunikācijas risku analītiķe
Pārpublicēts no irir.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
