Kriminālpolicijas priekšnieks tiesai: Lato Lapsa pārkāpa lidaparātu lidojumu noteikumus, bet lidojums netika veikts
PIETIEK11.08.2015.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Lato Lapsa ir mēģinājis iegūt informāciju par Drošības policijas ēku kompleksu ar bezpilota tipa lidaparātu, neievērojot Ministru kabineta noteikumus par bezpilota lidaparātu lidojumiem, taču vienlaikus fakti neliecina, ka lidojums būtu veikts, - arī šāda "pērle" ir atrodama valsts otras augstākās policijas amatpersonas, Kriminālpolicijas priekšnieka Andreja Grišina parakstītajā apelācijas sūdzībā saistībā ar Lato Lapsas "nefunkcionējošās kameras" lietu.
Grišina parakstītajā apjomīgajā dokumentā, ko Pietiek jau publiskojis, būtiska vieta atvēlēta dažādu Lato Lapsas, pēc Grišina domām, nosodāmu vai pat neatļautu darbību aprakstam. Šajā aprakstā Grišins - vai pagaidām nezināmās personas, kas šo dokumentu radījušas, - aizrāvies tiktāl, ka vienlaikus apgalvo gan to, ka Lato Lapsa nav ievērojis Ministru kabineta noteikumus, kas aizliedz lidināt bezpilota lidaparātus pāri transportlīdzekļu stāvvietām un vietām, kur pulcējas cilvēki, gan to, ka šāds lidojums nemaz nav ticis veikts.
"Tika ņemta vērā arī L.Lapsas agrākā darbība, kad viņš mēģināja iegūt informāciju par Drošības policijas ēku kompleksu ar bezpilota tipa lidaparātu, neievērojot Ministru kabineta 2006. gada 15. augusta noteikumos "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi" paredzētos aizliegumus. Proti, šo noteikumu 24.1. apakšpunkts aizliedz veikt lidojumu „tuvāk par 200 m no būvēm, (..), elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, (..), savukārt 24.3. apakšpunktā noteikts aizliegums veikt lidojumu „pāri transportlīdzekļu stāvvietām un vietām, kur pulcējas cilvēki"," Grišins skaidro dokumentā, kas adresēts Rīgas apgabaltiesai.
Tiesa, jau nākamajā rindā Kriminālpolicijas priekšnieks, kas šo dokumentu parakstījis kā Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs, paspēj apgalvot gan to, ka šāds lidojums nemaz neesot noticis un par to liecinot "fakti", gan to, ka ir publiskot "materiāls", kas tomēr apliecina, ka lidojums tomēr ir noticis: "Par konkrēto gadījumu nav sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, jo fakti neliecina, ka lidojums tika veikts. Materiāls, kuru L.Lapsa publiskajā telpā identificē kā savu filmētu materiālu, ir ievietots interneta vietnē YouTube.com 2014. gada 24. jūlijā ar nosaukumu DJI0005 un atkārtoti 2015. gada 30. aprīlī ar tādu pašu nosaukumu."
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot Valsts policijas oficiālo viedokli par Kriminālpolicijas priekšnieka aprakstītajiem "faktiem". Savukārt Lato Lapsa šo īpatno fragmentu Grišina parakstītajā dokumentā komentē šādi: "Protams, var jau teikt - ja tu esi gļēvs un mīkstmiesīgs Kriminālpolicijas priekšnieks un tevi saliektā pozā nostāda iekšlietu ministrs kopā ar Drošības policijas priekšnieku, jāparaksta vien ir, ko tev liek. Amizanti, ka poza ir bijusi tik īpatna, ka Grišina kungam nav pat ļāvusi izlasīt, ko viņš īsti paraksta. Var tika just līdzi tiem cilvēkiem, par kuriem Grišina kungs pēc kārtējās nostādīšanas pozā kārtējā oficiālajā dokumentā raksta - jā, noziegums pret šo personu ir noticis, taču fakti liecina, ka noziegums nemaz nav noticis..."
Tiem, kas vēl nav redzējuši MK noteikumus pārkāpjošā lidojuma ierakstu, par ko Grišins vienlaikus apgalvo, ka fakti neliecina, ka lidojums tika veikts, ir iespēja šo videoierakstu apskatīt šeit.
Foto no tvnet.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
