Iesaki rakstu: 
Kaut gan kuģu frakta likmes pasaulē pēdējos divos gadus ir bijušas diezgan līdzīgas, pērn Latvijas kuģniecības ieņēmumi nesaprotamu iemeslu dēļ bijuši par 87,3 miljoniem ASV dolāru vai gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, - uz šo faktu savā iesniegumā Rīgas Fondu biržai un pašai AS Latvijas kuģniecība norādījis uzņēmuma akcionārs Atholl Greece Ltd. Interesanti, ka jau pirms diviem gadiem mazais akcionārs norādījis uz darījumiem, kas pašlaik radījuši Latvijas kuģniecības rekordzaudējumus, taču tad šo aizrādījumu neviens nav ņēmis vērā.
Iesniegumā Latvijas kuģniecības akcionārs norādījis, ka šie jaunumi bijuši „pilnīgs šoks mums, kas strādā starptautiskajā kuģošanas biznesā”, - uzņēmuma vadība nav paskaidrojusi iemeslu, kāpēc, frakta likmēm paliekot apmēram vienā līmenī, ieņēmumi var samazināties par 45 procentiem.
„Mēs nevaram ieņemt pasīvu lomu un neieinteresēti noraudzīties uz faktu, ka [uzņēmuma] vadība sniedz nepilnīgu informāciju par to, kas patiesībā notiek kompānijā. Pirms diviem gadiem mēs lūdzām valsts institūcijām pievērst uzmanību apšaubāmajiem darījumiem, bet nekas netika darīts. Šodien mēs redzam rezultātu: kompānijas ieņēmumi ir samazinājušies gandrīz divreiz!” norādīts Atholl Greece Ltd. iesniegumā.
Dokumentā, kurā lūgts nekavējoties pievērst uzmanību stāvoklim Latvijas kuģniecībā, lai tiktu ievērotas mazākumakcionāru tiesības, arī norādīts uz „kuģošanas profesionāļiem zināmo faktu”, ka virkne Latvijas kuģniecības kuģu ir uz laiku nodoti kompānijām, kas saistītas ar uzņēmuma vadību un kas uzkrāj milzīgu peļņu, kura citādi tiktu Latvijas kuģniecības akcionāriem.
Šajā vēstulē Latvijas kuģniecības pašreizējiem faktiskajiem saimniekiem – koncernam Vitol (kuram pieder kontrolpakete Ventspils naftā, kura savukārt ar 49,91% akciju ir Latvijas kuģniecības lielākais akcionārs) – gan nav izteikti tik tieši pārmetumi kā nesenajā SIA Anasko Biznesa Navigācijas Grupa iesniegumā. Šī kompānija kā Ventspils naftas mazā akcionāre vērsusies tiesībsargāšanas iestādēs saistībā ar Vitol grupas iespējamu krāpniecisku rīcību, „aizpludinot” prom no Latvijas uzņēmuma peļņu.
Pati Ventspils nafta un Latvijas kuģniecība šos pārmetumus jau tradicionāli nekomentē. Pagaidām nav zināms arī tas, kādus soļus varētu spert Rīgas Fondu birža, kam adresēts viens no iesniegumiem. Iepriekš Latvijas kuģniecība pagājušā gada sliktos rezultātus skaidroja ar „negatīvo situāciju kuģošanas tirgos”.
Kā jau ziņots, Latvijas Kuģniecības koncerns pagājušo gadu noslēdzis ar 142,44 miljonu dolāru (69,37 miljonu latu) zaudējumiem, kas ir par 52 miljoniem dolāru vairāk nekā 2009. gadā. Koncerna kopējā aktīvu vērtība ir samazinājusies no 964,41 miljona ASV dolāru 2009. gadā līdz 680,47 miljoniem ASV dolāru (331,39 miljoniem latu) pērn.
Jāpiebilst, ka jau pirms diviem gadiem Atholl Greece Ltd. bija nosūtījusi premjeram, labklājības ministram, Valsts kontrolei un Rīgas Fondu biržai vēstuli, kurā norādīja uz tām norisēm Latvijas kuģniecībā, kuras lielā mērā radījušas aizvadītā gada rekordlielos zaudējumus. Īpaši tika norādīts uz lēmumu veikt vairāk nekā 80 miljonu latu ieguldījumu nekustamo īpašumu un mediju iegādē no Latvijas kuģniecības lielākā akcionāra – AS Ventspils nafta.
"Šo notikumu secība, kad investīciju objekts vairāk nekā 80 miljonu latu vērtībā ir atrasts un apstiprināts dienas laikā, rāda vai nu pilnīgu neprofesionalitāti, vai arī aizliegtu vienošanos ar otru darījuma partneri. Mūsu skatījumā, pēdējais ir acīmredzami ticamāks, ņemot vērā, ka otrs darījuma partneris ir lielākais Latvijas Kuģniecības akcionārs. (..) Augstāk minētais darījums, kurš bija nevajadzīgs Latvijas Kuģniecībai un pretējs tās akcionāru interesēm, kā arī darījuma summa rada bažas par Latvijas kuģniecības maksātspēju nākotnē,” bija sacīts vēstulē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.