Pietiek :: Kukuļņēmējs Štrams nodibinājis mākslas projektu fondu un meklē naudu
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Četru gadu cietumsodu par kukuļņemšanu 2015. gadā izcietušais bijušais Rīgas pašvaldības ierēdnis Vilnis Štrams nu atradis jaunu izaicinājumu – kopā ar dzīvesbiedri, advokāti Vitu Liberti viņš ir nodibinājis fondu VV Arts Foundation, „piestiprinājies” pat Latvijas simtgades programmai un jau meklē finansētājus fonda projektiem.

Kā zināms, "atsēdējis" tikai daļu no viņam piespriestā astoņu gadu cietumsoda, pirms trim gadiem iznākot no cietuma, Štrams publiski pavēstīja, ka ir palicis ne tikai bez sievas, veselības un īpašumiem, bet arī bez nebaltai dienai atstātajiem iekrājumiem, kurus piesavinājies kāds vārdā nenosaukt ļaundaris.

Taču jau 2016. gadā bijušais notiesātais kukuļņēmējs bija atguvies un dzeltenajai presei stāstīja, kā kopā ar advokāti Liberti pavadījis romantiskas brīvdienas Marokā, Marrākešas pilsētā apmetoties viesnīcā, kur numuriņš par nakti maksā no 600 līdz pat 6000 eiro.

Savukārt nu Štrams ir atradis arī jaunu nodarbošanos, - kopā ar Liberti un mākslas zinātnieku Jāni Borgu viņš nodibinājis fondu VV Arts Foundation (VV Foundation), kurš jau paspējis iekļauties Latvijas simtgades programmā ar tā organizētu latviešu izcelsmes gleznotāja Lara Strunkes personālizstādi.

Pietiek ir zināms, ka Štrama jaunais fonds darbību Latvijā ir sācis ne tikai ar izstādi, bet arī ar finansējuma meklējumiem, potenciālos naudas devējus meklējot ar dažādām metodēm.

Tiem tiek izklāstīts, kā fonds – protams, ja Štramam izdosies piesaistīt pietiekami līdzekļu – gatavojoties nodarboties ar laikmetīgās mākslas pieejamības un izglītības veicināšanu, kā arī internacionālu „saturiski kvalitatīvu” izstāžu producēšanu. Tāpat Štrama fonds ieplānojis Pāvilostā izveidot Latvijā pirmo mākslinieku rezidenci.

„Fonds vēlas veicināt vietējās radošās vides sadarbību ar citvalstu māksliniekiem, teorētiķiem, kuratoriem, mūziķiem un citu radošu profesiju pārstāvjiem. Gan izstādes, gan rezidenci plānots attīstīt kopā ar izglītības programmu, kas sevī ietver lekcijas, sarunas ar kuratoriem, performances, studiju vizītes un citus pasākumus,” teikts fonda pašreklāmas tekstā.

Tiesa, Latvijas Uzņēmumu reģistrā neviens Štrama dibināts nodibinājums nav atrodams, taču, kā stāsta Liberte, tas skaidrojams ar to, ka jaunais Štrama fonds ir reģistrēts Lielbritānijā.

Jāpiebilst, ka Štramam naudas piesaistīšanas joma nav sveša.

2011. gadā atklājās - Štrams izmeklētājiem jau pēc aizturēšanas esot atzinis, ka no uzņēmēja Igora Ivanova jau 2007. gadā mājas būvniecībai Mežaparkā, Ezermalas ielā, aizņēmies 300 tūkstošus eiro.

Tieši šīs naudas daļa – vairāk nekā 123 tūkstoši eiro – tad arī esot tā, kas skaidrā naudā Rīgas domes amatpersonu kukuļņemšanas lietā bieži figurējušajās 500 eiro banknotēs tikusi atrasta Štrama dzīvoklī Rūpniecības ielā, kad tur jau pēc amatpersonas aizturēšanas notikusi kratīšana.

Štrams izmeklētājiem apgalvojis, ka naudu no Ivanova esot aizņēmies tāpēc, ka uzskatot viņu par savu draugu, ko pazīstot vairāk nekā piecus gadus. Aizdevums noformēts ar parādzīmi tikai vienā eksemplārā, kura palikusi pie Ivanova un turklāt neesot arī tikusi apstiprināta pie notāra, - Štrama rīcībā nekādi darījuma dokumentāli apliecinājumi vispār neesot bijuši.

Lai gan „aizņēmumu” Štrams no ģimenes drauga ņēmis laikā, kad nekustamo īpašumu krīze nebija sākusies un banku hipotekārie kredīti bija viegli pieejami, amatpersona tomēr izvēlējusies ņemt aizņēmumu no Ivanova un par to viņam maksāt 10% procentu likmi. Aizņēmums saskaņā ar Štrama apgalvojumu esot ņemts uz trim gadiem, taču draugs pieļāvis arī iespēju atdošanas termiņu vajadzības gadījumā vēl pagarināt.

„Aizņēmumu” ar augsto procentu likmi Štrams turklāt ņēmis, neraugoties uz to, ka viņam pašam saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo amatpersonas deklarāciju bankā bezskaidrā naudā glabājušies vairāk nekā 365 tūkstoši eiro, turklāt viņš vēl izsniedzis 80 tūkstošu latu aizdevumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai es varēšu?

FotoVēlēšanu kampaņu triki vairās no vārdiem “Vai es varēšu?”. Jo zina, ka iebalsosies arī tie, kas par spēju un lietpratības sentimentiem galvu nelauza un iespējas virza pa priekšu spējām. 
Lasīt visu...

21

"Progresīvo” programma: solidaritāte, vienlīdzība un sociālā drošība, bet par aizsardzību ne vārda

Foto"Progresīvo vērtības": Brīvība - Solidaritāte - Vienlīdzība - Daba – Vide. "Progresīvie" sakņojas sociāli atbildīgas demokrātijas tradīcijā.
Lasīt visu...

21

Bailes no patiesības un patiesības korumpētība

FotoMūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām un sociāli amorālākajām izpausmēm ir bailes no patiesības par dzīves realitāti. Sastopama patiesības konsekventa noklusēšana.
Lasīt visu...

12

Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?

FotoVakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas, Polijas, Lietuvas un Ukrainas kolēģiem pieminējām Krievijas agresijas pret Gruziju 10.gadadienu. Lai ko mēs ikdienā teiktu un domātu par sevi, mums jāsaka paldies tiem politiķiem, diplomātiem un ierēdņiem, kas pēc neatkarības atgūšanas izdarīja visu, lai mēs kļūtu par NATO un ES dalībvalsti. Mums ir jāsaka arī paldies Gruzijai un Ukrainai, kuras šobrīd cīnās par visas Eiropas un arī Latvijas drošību.
Lasīt visu...