Kultūras ministres Melbārdes padomnieks izplata „viltus ziņas” par „čekas maisiem”
PIETIEK15.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aptaujas liecinot, ka Valsts drošības komitejas (VDK) jeb tā saucamo "čekas maisu" atvēršana lielai daļai sabiedrības nemaz neesot aktuāls temats, - šādi aģentūra LETA trešdien atreferēja to, ko diskusijā par VDK maisu atvēršanas ietekmi uz sabiedrību teicis par „mediju ekspertu” nodēvētais Mārtiņš Kaprāns. Taču izrādās, ka patiesībā „mediju eksperts” saņem valsts algu kā kultūras ministres Daces Melbārdes ārštata padomnieks, savukārt viņa teiktais ir bijis klasiskas „viltus ziņas”.
Patiesībā, kā rāda SKDS šā gada janvārī veiktais pētījums „Latvijas iedzīvotāju uzskati par VDK dokumentu atklāšanu sabiedrībai", 61% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka VDK dokumenti būtu jāatklāj.
Savukārt Kaprāna apgalvojums, kā to publiski norādījis arī pētnieks Ilmārs Poikāns, ir aplams apgalvojums, kas izteikts, vispārinot atbildi uz pavisam citu aptaujas jautājumu - vai Latvijā ir aktuāli diskutēt par iedzīvotāju sadarbību un padomju režīmu.
Pagaidām Pietiek nav zināmi „zinātnieka” Kaprāna skaidrojumi, kādu iemeslu pēc viņš nolēmis izplatīt šādas viltus ziņas un vai tās ir bijušas saskaņotas ar viņa darbavietu – Nacionālās apvienības pārstāves Melbārdes vadīto Kultūras ministriju.
Savukārt aģentūras LETA izklāstā Kaprāns šīs viltus ziņas pamatojis ar to, ka pirms gada - 2017.gada februārī veiktajā sociālās atmiņas monitoringa pētījumā iedzīvotājiem esot uzdots jautājums, vai Latvijā ir aktuāli diskutēt par iedzīvotāju sadarbību un padomju režīmu, un 60% aptaujāto uzskatījuši, ka nav. "Lai gan šis jautājums konkrēti nebija uzdots par sadarbību ar VDK, sadarbība ar padomju režīmu nepārprotami tāda ir," skaidrojis Kaprāns.
Kaprāns, kas publiski tiek dēvēts arī par „zinātnieku” un „sociālās atmiņas pētnieku”, saskaņā ar Kultūras ministrijas darbinieku sarakstu ir Melbārdes „ārštata padomnieks sociālās atmiņas un publiskās vēstures jautājumos”. Šajā postenī viņš, spriežot pēc 2016. gada amatpersonas deklarācijas, mēnesī saņem 1380 eiro mēnesī.
Saskaņā ar Kaprāna amatpersonas deklarāciju citi viņa 2016. gada ienākumu avoti bijuši šādi:
CEPA Warsaw U.c. ienākumi 48621.00 PLN
Siguldas novada pašvaldība U.c. ienākumi 130.00 EUR
LATVIJAS UNIVERSITĀTE Alga 9601.02 EUR
LATVIJAS UNIVERSITĀTE Honorārs 920.00 EUR
GĒTES INSTITŪTS RĪGĀ Honorārs 350.00 EUR
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība Honorārs 250.00 EUR
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Mistrus Media" Honorārs 24.86 EUR
VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) Pabalsts 136.56 EUR
VALSTS KULTŪRKAPITĀLA FONDS Alga 926.40 EUR
LATVIJAS UNIVERSITĀTES LITERATŪRAS, FOLKLORAS UN MĀKSLAS INSTITŪTS Honorārs 475.00 EUR
"Ekrāns” Honorārs 60.00 EUR
"Baltijas-Melnās jūras alianse” Honorārs 870.10 EUR
Jāpiebilst, ka „zinātnieku” uz dažādu viltus ziņu izplatīšanu var motivēt arī viņa ienākumu līmenim pietiekami iespaidīgas parādsaistības kopā vairāk nekā 58 tūkstošu eiro apmērā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
